Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien, 8.jūlijā Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.
Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts:
“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam.
Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.”
Vēlāk Rinkēvičs saņems valsts augstākos apbalvojumus, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām, bet pēc tam laukumā pie Rīgas pils simboliskā ceremonijā saņems Rīgas pils atslēgu no iepriekšējā Valsts prezidenta Egila Levita un dzīvesbiedres Andras Levites. Pēcpusdienā Rīgas pilī notiks svinīgā pieņemšana par godu Rinkēviča inaugurācijai.
Uzrunā Rinkēvičs uzsvēra, ka iestāsies par “modernu, stipru, cieņpilnu, tiesisku un iekļaujošu Latviju”.
“Latvijā ikkatra cilvēka tiesībām ir jābūt cienītām un aizsargātām atbilstoši augstākajām cilvēktiesību vērtībām un standartiem. Esmu gatavs cieši sadarboties ar likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, lai sasniegtu šos mērķus,” uzsvēra Jaunais Valsts prezidents.
Rinkēvičs solīja stiprināt tiesu sistēmu un iestāties par katra cilvēka tiesībām. “Mēs esam lepni, ka dzīvojam demokrātiskā un brīvā valstī. Tā ir milzu vērtība, iespēja un atbildība veidot, attīstīt un sargāt savu Latvijas valsti. Mūsu Latvija ir viena un reizē katram sava. Tā nav viendabīga. Tā mēdz būt pretrunīga un mainīga, dažkārt ārēju apstākļu ietekmēta,”norādīja Rinkēvičs.
Jaunais Valsts prezidents uzsvēra, ka” valstij jābūt gan tiesiskai, gan taisnīgai, turklāt taisnīgai ne tikai abstrakti, bet arī konkrētās situācijās”.
Valsts nevar funkcionēt tikai no spēka vai juridiskā formālisma perspektīvas.
Ikvienai valsts amatpersonai ir jāmaina sava attieksme un tiesiskā apziņa – mums ir jābeidz apsēstība ar procesu, instrukcijām un paragrāfiem un jāorientējas uz rezultātu un atbalstu mūsu līdzcilvēkiem.
“Cīņai ar korupciju, noziedzību un karteļiem ir jābūt valsts prioritātei.
Vienlaikus mums ir jāsaprot, kādēļ viens otrs skaļi sākts kriminālprocess izčākst un kāpēc viens otrs spriedums raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu,” sacīja Rinkēvičš un turpināja:” spēcīga un neatkarīga tiesu vara, kas rīkojas taisni un skaidro savus lēmumus, profesionāla un efektīva tiesībaizsardzības iestāžu darbība ir būtiska valsts demokrātisko pamatu stiprināšanai. Arī tiesu spriedumu izpildei jebkurā līmenī – no Saeimas līdz pašvaldībai – neatkarīgi no mūsu personiskajiem viedokļiem ir jābūt pašsaprotamai.”
Rinkēvičs uzsvēra vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un pašreizējo informācijas telpas cīņu ar Krievijas propagandu un naida kurināšanu. ” Mūsu saliedētības interesēs ir iestāties par redakcionāli neatkarīgiem sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, tādā veidā palīdzot apkarot dezinformāciju un viltus ziņas,” skaidroja Rinkēvičs.
Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Latvija turpinās stiprināt ārpolitiku un drošības politika – Latvija iestāsies par stipru un efektīvu NATO, Eiropas Savienību, tiesībās balstītu starptautisko kārtību un par ciešu sadarbību ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai.
“Mēs turpināsim cīnīties pret Krievijas imperiālismu un tā ļaunumā balstītu pasaules ideoloģiju.
Šodien vēlos vēlreiz pateikties visiem tiem Latvijas patriotiem, kuri nesavtīgi palīdz Ukrainai un nepagurst savā darbā. Tādā veidā jūs stiprināt aizsardzības arī mūsu valsti,” pauda Rinkēvičs.
Iepriekš jau vēstīts, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sestdien, 8. jūlijā, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē dos svinīgo Valsts prezidenta solījumu un saņems valsts augstākos apbalvojumus.
Pēc svinīgās ceremonijas Rinkēvičs noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica kapavietām.
Vēlāk simboliskā ceremonijā pie Rīgas pils Rinkēvičs saņems Rīgas pils atslēgu no Valsts prezidenta Egila Levita un Andras Levites. Par godu Rinkēviča inaugurācijai Rīgas pilī notiks arī svinīga pieņemšana. Dienas noslēgumā Valsts prezidents Rinkēvičs dosies uz deju lieluzvedumu “Mūžīgais dzinējs”.
BNN jau vēstīja, ka Saeima 31. maijā par Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo ārlietu ministru Rinkēviču. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputāti.
PĒC SAVAS PREZIDENTA AMATA KANDIDĀTES ELĪNAS PINTO IZKRIŠANAS OTRAJĀ KĀRTĀ PAR LABU RINKĒVIČAM NOSLIECĀS ARĪ PROGRESĪVIE, KURIEM PARLAMENTĀ IR DESMIT DEPUTĀTI.
Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā Apvienotā saraksta (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo Progresīvo izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
KĀ PIRMĀ OTRAJĀ BALSOŠANAS KĀRTĀ NO PREZIDENTA AMATA IZSTĀJĀS PINTO, PAR KURU NOBALSOJA TIKAI 10 PROGRESĪVO DEPUTĀTI.
Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji Apvienotais saraksts, kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.
Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova Stabilitātei (10 mandāti) vēl pirms balsošanas sākuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Arī trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret abiem kandidātiem.
PRET ABIEM KANDIDĀTIEM TREŠDIEN BALSOJA STABILITĀTEI, BET NA POLITIĶI SAVAS BALSIS NETIKA NODEVUŠI.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā.
Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
RINKĒVIČS 90.GADOS STRĀDĀJIS KĀ LATVIJAS RADIO ŽURNĀLISTS ĀRPOLITIKAS UN STARPTAUTISKO ATTIECĪBU JAUTĀJUMOS,
pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un nu jau abās Kariņa valdībās.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā Vienotība. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības Jaunā vienotība saraksta.
RINKĒVIČS IR TRIJU ZVAIGŽŅU ORDEŅA LIELVIRSNIEKS, VIESTURA ORDEŅA LIELKRUSTA KOMANDIERIS, KĀ ARĪ SAŅĒMIS NATO UN VAIRĀKU LATVIJAS SABIEDROTO ĀRVALSTU AUGSTUS APBALVOJUMUS.
Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un Progresīvo balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.
Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un Progresīvie paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.
