Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Viļņas NATO samitā Baltijas valstis, arī Lietuva, saņēma jaunas drošības garantijas, kam drīz sekos konkrētas darbības, tomēr Ukraina vēl nav saņēmusi tik ilgoto balvu – dalību NATO.
Skatoties uz šo ainu, vārds “vēsturisks”, lai aprakstītu iegūto, visiem varbūt nav īsti vietā, tomēr tas šķiet piemērots bijušais Lietuvas bruņoto spēku komandierim, ģenerālmajoram Valdam Tutkus (Valdas Tutkus).
Militārais eksperts BNN sacīja: “Man personīgi NATO samits Viļņā bija patiesi vēsturisks. Protams, ne tuvu visi piekritīs šim apzīmējumam, jo ir cilvēki, kam vissvarīgākais ir nevis NATO atbildība un alianses pienākumu svars, bet gan vēlme redzēt samitu kā “skaistu” pasākumu, kas izdabā visām populistisko politiķu prasībām, kas, ja viss saiet grīstē, varētu ieraut NATO dalībvalstis, ASV, un, kas vissvarīgākais, arī Lietuvu, 3.pasaules karā.”
No 11. līdz 12.jūlijam Viļņa kļuva par mājvietu 48 ārvalstu delegācijām.
Samitā piedalījās apmēram 2500 cilvēki un 40 valstu vadītāji, viņu vidū arī ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden).
Jautāts par ieguvumiem no samita, Tutkus sacīja: “Pirmkārt, alianse ļoti nopietni uztver savus pienākumus dalībvalstu priekšā. 5.pants ir un paliek organizācijas pamatakmens. Otrkārt, atšķirībā no dažām citām starptautiskajām organizācijām, NATO nav kļuvusi par politisku organizāciju bez nopietnas apņemšanās. Treškārt, NATO ne vien runā, bet arī rīkojas, lai būtu gatava vajadzības gadījumā pielietot 5.pantu.”
Saskaņā ar ģenerāļa teikto, fakts, ka Ukraina nesaņēma skaidru ielūgumu kļūt par NATO dalībvalsti, liecina par to, cik nopietni alianse uztver 5.pantu.
Viņš uzsvēra:
“Šai vajadzētu būt acīmredzamai atbildei skeptiķiem, kas saka, ka neviens mūs neaizstāvēs.
Ja tā būtu, tad Ukraina politiski, ļoti cieņpilni un jauki, jau būtu oficiāli uzaicināta iestāties NATO, bet būtu sarežģīti sagaidīt reālu darbību un sekas varētu būt neparedzamas.”
Ģenerālis norādīja uz jaunajiem reģiona aizsardzības plāniem, kas Viļņu sasniedza 10.jūlija vakarā, īsi pirms samita sākuma. Iepriekšējais plāns paredzēja, ka Baltijas valstīm būtu jācenšas turēties pretī iespējamajam Krievijas uzbrukumam, līdz ierastos sabiedroto spēki. Jaunais plāns, kas apstiprināts samita laikā, vērsts uz NATO gatavību palīdzēt nekavējoties. Tutkus sacīja: “Jaunais plāns paredz reakciju jau pirmās uzbrukuma minūtes un no pirmajiem iebrucēju soļiem uz NATO zemes.”
Turklāt sabiedrotie apņemas pakļaut vairāk karavīru tieši NATO augstākajai militārajai vadībai. Tas novērstu kavējumu risku, kuru rada politiski lēmumi par karavīru izvietošanu. Lietuvas aizsardzības plānā būtiska nozīmē ir Vācijai – Viļņa sagaida, ka plāns Vācijas karavīru brigādes pastāvīgai izvietošanai būs gatavs jau septembrī.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) LRT Radio ceturtdien, 13.jūlijā, sacīja: “Vienotā darba grupa ir sākusi strādāt. Tagad ir vasara, un var būt aizkavēšanās, bet mēs ceram, ka viss būs vietās līdz septembrim.”
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) NATO samita laikā žurnālistiem sacīja, ka
Berlīne sagaida plānu brigādes izvietošanai šī gada pēdējā ceturksnī.
Pistoriuss iepriekš norādījis, ka Lietuvā pastāvīgi varētu atrasties 4000 karavīru liela brigāde.
Tutkus piezīmēja, ka Lietuva kārtējo reizi saņēma pieklājīgu atgādinājumu, ka NATO nevar piespiest tās dalībvalstis izvietot militārās vienības kādā konkrētā vietā. Viņš sacīja: “Ieviest apstiprināto NATO stratēģiju ir divpusējs jautājums. Tātad visa stīvēšanās ar Vāciju, apvainojumi un tā sauktais spiediens un biedēšana, ka NATO visu izlems “un tad jūs redzēsiet…” nebija nekas vairāk kā brieduma trūkuma izrādīšana ne vien Vācijai, bet visām alianses dalībvalstīm.”
Pēc tam, kad NATO valstu līderu sanāksmē Viļņā tika apstiprinats paziņojums, kurā Ukrainai nākotnē solīta dalība aliansē, daudzi sāka uzdot jautājumus: tas ir izrāviens vai tikai darbības imitācija tam, kas pirms teju divām desmitgadēm solīts Bukarestes deklarācijā?
Viļņas Universitātes Starptautisko Attiecību un politikas institūta direktore Margarita Šešelgīte (Margarita Šešelgytė) nekavējās nodēvēt paziņojumu ar “ūdens liešanu”. Viņa LRT.lt sacīja:
“Skatoties uz to, kā paziņojums formulēts, tas dod telpu Bukarestes scenārija atkārtošanai, un pat vēl sliktāk, jo šodienas apstākļi ir mainījušies.”
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs (Linas Linkevičius), kurš piedalījās arī liktenīgajā Bukarestes konferencē, norādīja, ka Viļņas deklarācijā bija jābūt skaidri pateiktam, ka “mēs palīdzēsim pilnā apjomā, cik vien nepieciešams, politiski, ar bruņojumu un visos citos veidos, un, kad Ukrainas teritorija būs atbrīvota [..], mēs nekavējoties apspriedīsim ielūgumu.” Viņš piebilda: “Tas ir nožēlojami, ka NATO atkal ir pietrūcis dromes un vadītspējas, kas bija jāparāda.”
Pēc Linkeviča vārdiem, Lietuva palika pēdējā un vienīgā, kas iestājās par pēc iespējas ātrāku Ukrainas iekļaušanu aliansē.
NATO samita laikā dalībvalstis vienojās izveidot NATO-Ukrainas padomi, un apstiprināja vairāku gadu palīdzības programmu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Lai gan Ukraina nesaņēma kāroto rezultātu – piedāvājumu kļūt par NATO dalībvalsti – lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka atbalsts vairāk nekā 150 miljardu eiro vērtībā ir ļoti būtisks. Turklāt pirmajās samita dienās tika izveidota NATO–Ukrainas padome, kas nozīmē, ka Kijiva un alianse pieņems lēmums kā līdzvērtīgi partneri, un nebūs jāveic sarunas ar katru bloka valsti atsevišķi.
Samita noslēgumā Viļņas Universitātē ar uzrunu uzstājās ASV prezidents Džo Baidens.
Viņš sacīja: “Esmu lepns saukt Lietuvu par draugu un sabiedroto.”
Runājot par Lietuvas ieguvumiem, viens no būtiskākajiem ir tas, ka daudzi, arī NATO valstu līderi, to redzēja un piedzīvoja. Tutkus uzsvēra: “Es nedomāju, ka mēs varēsim izveidot vēl kādu pasākumu, kas tik ļoti reklamē Lietuvu. Mēs tik bieži dzirdam, ka pasaulei jāstāsta par Lietuvu, un tieši tas notika Viļņā.”
