Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas (AS) ieskatā nav skaidrs, kādu mērķi vēlējās sasniegt valdība, pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka Krievijas pilsoņiem, kas vēlas saņemt vai pagarināt uzturēšanās atļauju, ir jākārto obligātā valsts valodas pārbaude.
“Varbūt mērķis bija dabūt ārā no Latvijas šos pensionārus, varbūt mērķis bija padarīt šos cilvēkus lojālus valstij. Ne viens, ne otrs nav īsti saprātīgs,” TV24 raidījumam Ziņu TOP pauda Līdaka un piebilda, ka, “ja mērķis bija panākt, ka šie cilvēki nožēlo izdarīto, tad mērķis ir sasniegts par ļoti augstu cenu”.
Politiķis skaidroja, ka pastāv ļoti liela varbūtība, ka septembra vidū pavēli par valsts pamešanu trīs mēnešu laikā varētu saņemt aptuveni 6000 cilvēku.
Līdaka uzsvēra, ka pamatā tie “esot gados veci cilvēki, kam Krievijā nekā nav”, un gan bērni, gan mazbērni ir Latvijas pilsoņi un dzīvo Latvijā. Viņaprāt, ja septembrī sāks izsūtīt šos cilvēkus, tad Latvijas valdību neieredzēs arī šo cilvēku tuvinieki.
“Tie būs cilvēki, kas šo valsti un visu latvisko nīdīs. Jau tagad ir vairākas krievvalodīgo ģimenes, kas plāno pārcelties uz dzīvi Krievijā,” skaidroja Līdaka un piebilda, ka Latvija zaudēs šeit izskolotos cilvēkus, kas varētu valstij maksāt nodokļus.
Līdakas ieskatā, loģiskāk būtu dot vairāk laika un iespēju mācīties latviešu valodu un kārtot obligāto valsts valodas eksāmenu.
“Eksāmena rezultātu cilvēki varētu uzrādīt pie uzturēšanās atļaujas pārrakstīšanas, kas tiek veikta ik pēc pieciem gadiem. Tādējādi tiktu dots mazliet vairāk laika, lai iemācītos valodu,” atzina Līdaka.
BNN jau vēstīja, ka jautājums par nepieciešamību paātrinātā kārtībā uzlikt par pienākumu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem kārtot obligāto valsts valodas pārbaudi jau vairākus mēnešus ir gan sabiedrības, gan politiķu dienas kārtībā.
Sabiedrības ieskatā nebūtu jājautā, kā šie cilvēki paspēs īsā laikā iemācīties latviešu valodu un nokārot eksāmenu, bet ir jāuzdod jautājums: “Kāpēc vairākums to nav izdarījis jau pirms 10, 20 un pat 30 gadiem?”
Līdztekus sociālajos tīklos Kremļa propagandisti jau ir sākuši izmantot šos grozījumus Imigrācijas likumā, lai apvainotu Latviju krievvalodīgo diskriminācijā – pēdējā laikā sociālajos tīklos arvien vairāk parādās video ar it kā potenciālajiem kandidātiem, kurus it kā Latvijas valdība plāno izsūtīt.
BNN jau ziņoja, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir sācis pārbaudi par apstākļu pārbaudi saistībā ar sociālajos tīklos plaši apspriesto gadījumu Daugavpilī, kur kādas pensionāres centieni nokārtot obligāto valsts valodas pārbaudi izmantoti propagandas izplatīšanas nolūkos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcībā esošie dati liecina, ka laika posmā no 11.aprīļa līdz 7. maijam valsts valodas pārbaudi ir nokārtojuši 4995 Krievijas pilsoņi. Kopumā ar pirmo reizi eksāmenu izdevies nokārtot aptuveni 49%.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošā informācija liecina, ka mērķa grupa valsts valodas pārbaudei bija 17 865 Krievijas pilsoņu, taču no šī gada 1. februāra līdz 24. martam latviešu valodas pārbaudei reģistrējusies tikai 8131 persona.
IZM ir sagatavojusi grozījumus “Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību”, lai noteiktu kārtību, kādā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs reģistrēties un kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, ja tai nav reģistrējušies līdz 24. martam.
Līdztekus IZM prognozēja, ka no 8131 Krievijas pilsoņa, kas, reģistrējās valsts valodas pārbaudei, aptuveni 4000 pieteiksies kārtot eksāmenu atkārtoti.
Atkārtotai pārbaudei būs iespējams reģistrēties no 1. augusta līdz 31. augustam, un atkārtoti pārbaude būs jākārto no 4. septembra līdz 30. novembrim.
Iepriekš jau vēstīts, ka prasība par valsts valodas pārbaudi uzturēšanās atļaujas saņemšanai pamatā skar tos Latvijas iedzīvotājus, kas savulaik ir izvēlējušies nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Pēc publiski pieejamās informācijas aptuveni 9000 cilvēku nav pieteikušies obligātajai valsts valodas pārbaudei, kā rezultātā viņu patstāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš beigsies 1. septembrī.
Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to ļaut atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Gadījumā, ja eksāmenu neizdodas nokārtot arī ar otro reizi, Krievijas pilsoņiem valsts ir jāpamet 2. decembrī.
Lasiet arī: VIDEO| VDD sācis pārbaudi saistībā ar internetā izplatīto “nabaga krievu pensionāres” video
