Skolās nav pietiekami attīstīta prakse laikus konstatēt, ka bērnam kaut kas nepadodas – šādu viedokli LTV Rīta panorāmai paudusi politiķe, bijusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Iepriekš jau vēstīts, ka 9. un 12.klašu centralizēto eksāmenu zemais līmenis radījis plašas diskusijas publiskajā telpā. Apkopotie eksāmenu rezultāti liecina, ka vēl aizvien vissliktākie sniegumi ir matemātikas eksāmenā.
Diezgan zemi rezultāti gan pamatskolas, gan vidusskolas līmenī bijuši arī latviešu valodas eksāmenā, savukārt vislabākie rezultāti abās klašu grupās bija angļu valodas eksāmenā.
Seile skaidro, ka zemos eksāmenu rezultātus bija iespējams paredzēt. “Likumsakarīgi auksta duša. Manuprāt, situācija bija prognozējama, un iemesli tam [zemiem eksāmenu rezultātiem] ir vairāki,” spriež Seile un piebilst, ka viens no galvenajiem iemesliem ir ilgstošs kvalificētu skolotāju trūkums.
Bijusī izglītības ministre norāda, ka pedagogi noveco, kā arī daudzi skolotāji māca vairākus priekšmetus, bieži vien arī tādus, kuros viņiem trūkst zināšanu.
Skolotājs kā galvenais izglītības kvalitātes ietekmētājs klasēs ietekmē to, kā tiek apgūta mācību viela attiecīgajā mācību priekšmeta, skaidro Seile.
“Latvijā nav ieviesta prakse skolās savlaicīgi pamanīt, ka bērnam kaut kas nepadodas. Pamanīt un tad viņam [skolēnam] palīdzēt,” uzsver Seile un norāda, ka it īpaši tas attiecas uz eksaktajiem priekšmetiem, piemēram, matemātiku.
Seile skaidro, ka, ja skolēns kādā brīdī nesaprot mācību vielu un ja pedagogs neko nedara, lai palīdzētu saprast, tad kaut kādā brīdi skolēns nokļūst bezcerīgā un izmisuma pilnā situācijā. “Bieži vien, nespējot izprast mācību vielu, skolēni nonāk pie secinājuma, ka konkrētais priekšmets nav piemērots viņam,” vērtē Seile.
Vienlaikus politiķe uzsver, ka arī sabiedrība zināmā mērā ir vainīga, ka ir tik zemi eksāmenu rezultāti.
Kā piemēru Seile min matemātiku – nereti vecāki “grēko”, mierinot bērnus: “Nekas, man arī nepadevās skolā matemātika,” vai “šoreiz tev nepaveicās.”
Jautāta, vai Latvijā nav pārāk zemi eksāmenu kritēriji, Seile norāda, ka to nevar komentēt. Viņasprāt, centralizēto eksāmenu kritērijos uzsvars netiek likts uz mērījumiem, proti, identificēt zemo rezultātu cēloņus un likvidēt tos. Seile uzsver, ka problēmu iemeslu noteikšana var kalpot par pamatu iespējamo risinājumu izstrādē.
“Es atbalstu mērījumus, arī centralizētus mērījumus valsts līmenī, bet ar nosacījumu, ka šie mērījumi galvenokārt kalpo kā pamats analīzei, ko darīt tālāk,” pauž Seile. Bijusī ministre arī skaidro, ka esošās problēmas un grūtības ar mācību vielas apguvi arī pierāda 9.klašu centralizēto eksāmenu rezultāti.
Seile uzsver, ka būtisks aspekts mācību vielas apguvē ir motivācija –
skolēnam ne tikai pašam ir jāmotivē sevi tiekties uz labākiem rezultātiem, bet arī pedagogiem un vecākiem ir jāmotivē bērns mācīties. Viņasprāt, ir būtiski, ka gan skolēns, gan pedagogi, gan vecāki tic, ka bērns var būt sekmīgs.
Lasiet arī: IZM neatkāpjas no ieceres par skolēnu skaita kā galvenā kritērija izmantošanu skolu tīkla reformā
