Rīgas domē ir iespējams izveidot koalīciju, ja visiem domniekiem ir vēlme strādāt rīdzinieku labā, “atliekot malā” savstarpējās domstarpības un nekoncentrējoties uz attiecību kārtošanu ar kolēģiem, aģentūrai LETA pauda Rīgas domes Gods kalpot Rīgai (GKR) frakcijas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.
GKR esot saņēmusi uzaicinājumu piektdien, 4.augustā, plkst.10 Rīgas domē tikties ar trīs pušu bloku – Jauno vienotību (JV) “Nacionālo apvienību/Latvijas Reģionu apvienību” (NA/LRA) un Kodu Rīgai (KR).
GKR piekritusi tikties, jo rīdzinieku labā ir jāsarunājas un jāmeklē kompromiss, atzīmēja Radzevičs.
Politiķis akcentēja, ka frakcijā joprojām ir nemainīgs viedoklis, ka kopā jāstrādā un sava daļa “atbildības nastas” ir jādod visiem domes deputātiem, neatkarīgi, vai viņi ir koalīcijā vai ārpus tās.
Aicināts nosaukt dažas GKR prioritātes Rīgas domes darbā, frakcijas vadītājs norādīja, ka viena no tām ir atgriešanās pie iekškvartālu remontiem, piemēram, vietās ar padomju laika apbūvi un kas atstātas novārtā. Rīgas apkaimēs esot jāturpina ierīkot brīvā laika atpūtas zonas ar rotaļu, sporta laukumiem.
Tāpat “reizi pār visām reizēm” jāatrisina liekās birokrātijas problēma, jo iedzīvotāji izsaka pretenzijas, ka ilgu laiku prasa kādu jautājumu atrisināšana,
piemēram, būvvaldē, atzīmēja Radzevičs.
Pārāk ilgais laiks administratīvo lietu nokārtošanai arī ir viens no iemesliem, kādēļ Rīgā neienāk lielie projekti, pauda politiķis, kurš norādīja, ka šis jautājums saistīts arī ar atbilstoša atalgojuma nodrošināšanu domes institūciju darbiniekiem.
Savukārt sarunās ar trīs politisko spēku kodolu GKR vēlēsies saprast, “kādu lomu paredzēts atvēlēt mūsu frakcijai” – vai runa ir tikai par vienu balsojumu par Rīgas domes priekšsēdētāju, vai ko vairāk, skaidroja politiķis.
Atbildot uz attiecīgo jautājumu, Radzevičs skaidroja, ka īpaši pozitīvi nevērtētu ārkārtas vēlēšanu rīkošanu un ka vēl ir iespēja vienoties par koalīcijas izveidi.
Kā ziņots, sarunās par jaunas valdošās koalīcijas izveidi Rīgas domē nepanākot progresu sarunās ar “Par/Progresīvajiem” (PP), trīs partiju bloks – JV, NA/LRA un KR – ir nolēmis sākt sarunas ar citām “valstiski domājošajām” galvaspilsētas pašvaldībā pārstāvētajām partijām.
Līdz ar šo trīs pušu kodola lēmumu pēc būtības ir noraidīts PP šodien izteiktais piedāvājums, kurā PP piedāvāja atteikties no vienas savas komitejas un veikt arī vēl divu citu amatu rotāciju ar mērķi vicemēru skaitu samazināt līdz vienam.
Kopumā Rīgas domē strādā 60 deputāti, līdz ar to koalīcijas izveidei nepieciešams vismaz 31 deputāta atbalsts. Līdzšinējās koalīcijas partijas ir paziņojušas, ka neveidos koalīciju ar “Saskaņu”, kam Rīgas domē ir 11 deputāti, un “Latvijas Krievu savienību”, kurai ir trīs deputātu balsis.
JV pašlaik ir deviņi deputāti, NA/LRA – septiņi deputāti, bet KR – četri deputāti. Līdz ar to jaunās koalīcijas kodola politiskajiem spēkiem ir 20 Rīgas domes deputātu balsis.
Domes kuluāros iepriekš tika runāts, ka jaunajai koalīcijai varētu pievienoties GKR, kam ir pieci deputāti, kā arī trīs deputāti no partijas “Latvijas attīstībai” (LA), kuri sākotnēji bija vienā frakcijā ar “Progresīvajiem” un “Par”, bet pēc tam konfliktu rezultātā aizgāja opozīcijā. LA gan ir visai saspringtas attiecības ar savu bijušo biedru Māri Mičerevski, kurš tagad ir pievienojies KR frakcijai.
Tādējādi jaunajam mēram bez PP būtu vien 28 balsis un būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs. Jau ilgāku laiku neformālās sarunās tiek pieļauts, ka šādai koalīcijai varētu pievienoties neatkarīgie deputāti. Pašlaik domē darbojas četri neatkarīgie deputāti – no “Jaunās konservatīvās partijas” ievēlētais deputāts Valters Bergs, kurš izšķīrās nepieslieties KR frakcijai, bijušais “Jaunās vienotības” biedrs Kaspars Spunde, kurš tieši bijušo mēru Mārtiņu Staķi nosauca par iemeslu pamest valdošo koalīciju, nesen no “Saskaņas” aizgājušais Guntars Jirgensons un no “Latvijas Krievu savienības” domē ievēlētais Jakovs Pliners.
Vēl viena iespēja, kur šāda koalīcija varētu meklēt atbalstu, ir PP frakcija, kas, pēc kuluāros runātā, arī neesot viendabīga.
Par pārstāvji gan iepriekš ir nolieguši, ka plānotu saraut attiecības ar Progresīvajiem.
Jau vēstīts, ka visas kādreizējās koalīcijas frakcijas paziņojušas, ka neviena politiskā spēka interesēs nav ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to notiek sarunas, lai vienotos par turpmāko sadarbību.
Koalīcijas šķelšanās notika pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu. Konflikta rezultātā mērs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata.
JV, NA/LRA un KR ir izveidojuši 20 balsu bloku, tāpēc viņu pusē esot iniciatīva piedāvāt Rīgas mēra amata kandidātu. Savukārt par citiem amatiem līdzšinējie partneri vienošanos panākt īsti nespēja, proti, “Par/Progresīvie” piedāvāja samazināt vicemēru skaitu un pamainīt partiju atbildības sfēras, tostarp atņemot JV satiksmes jomas pārraudzību, savukārt trīs partiju bloks tam nepiekrita, tā vietā piedāvājot PP Pilsētas attīstības komitejas vadīšanu, kas pašlaik ir JV pārraudzībā.
Trīs partiju bloks līdz šim nav nosaucis, kas būs tā mēra amata kandidāts, bet pašlaik domes priekšsēdētāja pienākumus pilda Ķirsis.
Lasiet arī: Trīs partiju bloks plāno veikt pārrunas ar citām Rīgas domē pārstāvētajām partijām par koalīcijas izveidi