Nigēras gāztais prezidents Muhameds Bazūms aicinājis ASV un visu starptautisko sabiedrību palīdzēt atjaunot valstī konstitucionālo kārtību, raksta britu raidorganizācija BBC.
Washington Post publicētajā viedokļrakstā Bazūms norādījis, ka raksta “kā ķīlnieks”.
Pēc prezidenta gāšanas 26.jūlijā Rietumāfrikas valstī izcēlušies nemieri. Ceturtdien, 3.augustā, apvērsuma līderi paziņoja, ka atsauc Nigēras vēstniekus no Francijas, ASV, Nigērijas un Togo. Valsts televīzijā nolasītajā paziņojumā nemiernieki sacīja, ka vēstnieku funkcijas ir apturētas.
Dažas stundas pirms publiskā paziņojuma Nigēras vētnieks ASV sacīja ziņu aģentūrai AFP, ka militārajai hunta “būtu jānāk pie prāta” un jāsaprot, ka viņu plāns neizdosies.
Nigēra ir nozīmīga urāna ieguvējvalsts, un tā atrodas migrācijas ceļā uz Ziemeļāfriku un Vidusjūras reģionu.
Rakstā Bazūms brīdināja, ka apvērsums izdošanās gadījumā atstās iznīcinošu iespaidu uz valsti, reģionu un visu pasauli:
“Cīņa par mūsu kopīgajām vērtībām, tostarp demokrātisku viedokļu daudzveidību un tiesiskuma cienīšanu, ir vienīgais veids, kā ilgtspējīgi cīnīties pret nabadzību un terorismu. Nigēras ļaudis nekad neaizmirsīs jūs atbalstu šajā nozīmīgajā brīdī.”
Bazūms arī brīdināja par apvērsuma līderu saikni ar Krievijas algotņiem Vāgnera grupu, kas jau guvusi pietiekami plašu ietekmi kaimiņvalstīs, un tiek uzskatīts, ka cenšas izvērsts darbību arī Nigērā. “Viss Sāhelas reģions var ar Vāgnera grupas, kuras brutalitāte jau parādījusies Ukrainā, palīdzību krist Krievijas nagos,” rakstīja Bazūms.
Daudzi apvērsuma atbalstītāji protestos skandējuši Krieviju atbalstošus saukļus,
un ielās redzami agresorvalsts karogi, un protestētāji tērpušies tās karoga krāsās.
3.augustā tūkstošiem cilvēku izgāja Nigēras galvaspilsētas ielās, lai atbalstītu apvērsumu. Citas Rietumāfrikas valstis tika kritizētas par ieviestajām finansiālajām un tirdzniecības sankcijām.
Saskaņā ar ASV rīcībā esošo informāciju, nekas neliecina, ka Vāgnera grupa būtu iesaistīta apvērsumā, tomēr vāgneriešu līderis Jevgēņijs Prigožins ir slavējis apvērsumu kā triumfu. Apvērsumu nosodījusi starptautiskā sabiedrība, arī ASV, Eiropas Savienība un ANO.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) telefoniski sazinājies ar Bazūmu, un pēc zvana informēja, ka ASV ir apņēmības pilnas atjaunot Nigēras demokrātiski ievēlēto valdību.
Bazūms ir pirmais demokrātiski vēlētais prezidents kopš brīža, kad valsts 1960.gados atguva neatkarību.
Jūlija beigās viņu arestēja paša apsardzes darbinieki. Bazūma valdību apdraudējuši islāma ekstrēmistu grupējumi, kas plosās Sahāras tuksnesī un Sāhelas reģionā. Islāmistu spiediena dēļ Nigēras kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso, kas arī ir bijušās Francijas kolonijas, varu sagrāba militāristi, paziņojot, ka šāda valsts vadība ļaus labāk cīnīties ar džihādistiem.
Bazūms ir stingrs rietumu partneris cīņā pret islāmistu grupējumiem, un veidoja arī ekonomisko sadarbību.
Lasiet arī: Apvērsums Nigērā – kādēļ vietējie vēlas redzēt valstī krievus?
