Informatīvās kampaņas ietvaros, Es turēšu acis vaļā, Eiropas Komisija (EK) informēs sabiedrību par tādiem noziegumu veidiem kā vardarbība pret personu, vardarbība dzimuma dēļ un LGBT+ fobija, un tā galvenokārt ir vērsta uz noziegumos cietušo līdzcilvēkiem, mudinot viņus būt vērīgiem, lai atpazītu noziegumu upurus un palīdzētu tiem
Pēdējā laika notikumi rāda, ka vardarbības gadījumi Latvijā joprojām ir aktuāla problēma, taču tie bieži vien norisinās klusi un sabiedrībai nemanāmi. Kā liecina jaunākā statistika, katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis Latvijā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību, un piedzīvoto biežāk uztic sev tuviem cilvēkiem, nevis atbalsta iestādēm.
Pirms kampaņas sākšanas EK veica reprezentatīvu pētījumu 18 līdz 30 gadus vecu iedzīvotāju vidū, lai novērtētu informētību par cietušo tiesībām.
Pētījums atklāja, ka 62 % respondentu Latvijā nezina, ka noziegumos cietušos ES aizsargā īpašas tiesības. Pat puse no tiem, kas ir informēti, nav iepazinušies ar šīm tiesībām. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai cietušie, viņu draugi un ģimenes locekļi saprastu, kādas tiesības viņiem ir un kā tās var izmantot.
Desmit Eiropas Savienības valstīs, kurās tika veikts pētījums, puse (52 %) respondentu, kuri ziņoja par noziegumu, ziņoja par vardarbības gadījumu pret personu.
Latvijā šis skaitlis bija vismazākais – 32 %.
Kampaņas vēstnesis, krīžu un konsultāciju centra Skalbes direktors Raivo Vilcāns norāda, ka pēdējo gadu laikā, Latvijā situācija ir uzlabojusies, un cilvēki aizvien mazāk tolerē pret vardarbības gadījumiem, “bet tolerance joprojām ir visai augsta”.
“Iestāties pret vardarbību nav tikai sociālās vai tiesībsaizsargājošās jomas organizāciju uzdevums – tas ir arī visas sabiedrības uzdevums,” pauž Vilcāns.
Ja esat novērojis vardarbības gadījumu:
- zvaniet policijai;
- brīdiniet apkārtējos;
- mēģiniet iejaukties, ja tas jūs neapdraud;
- pat ja neinformējat policiju noziedzīgā nodarījuma laikā, jūs joprojām varat ziņot par to vēlāk un pieteikties liecinieka statusā;
- atkarībā no situācijas var gadīties, ka cietušie nelabprāt ziņo par uzbrucēju(-iem), un ir svarīgi uzrunāt viņus uzmanīgi un netiesājot;
- informējiet cietušo, ka atbalstāt viņu un ievērosiet jebkādas viņa sniegtās informācijas konfidencialitāti; nespiediet cietušos runāt, ja viņi nav tam gatavi;
- informējiet cietušo par atbalsta dienestiem, sniedziet patversmju, sociālo dienestu un atbalsta grupu tālruņa numurus, un informējiet cietušo, ka esat pieejams, lai sniegtu palīdzību.
Lasiet arī: Centrs Marta : Stambulas konvencija nevar iznīcināt ģimenes vērtības
