Trešdien, 9.augustā, aprit trīs gadi kopš krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, informē Ārlietu ministrija (ĀM).
ĀM pārstāvji norāda, ka šajā dienā pirms trīs gadiem simtiem tūkstošu baltkrievu izgāja ielās lai miermīlīgi aizstāvētu savas tiesības izvēlēties savu nākotni.
Aleksandra Lukašenko režīms spontānās demonstrācijas apspieda ar ārkārtīgu brutalitāti.
“Trīs gadus vēlāk, situācija ir sliktāka nekā jebkad agrāk attiecībā uz tiem, kas uzdrošinājās izteikt jebkādu kritiku pret sistēmu. Mēs paužam patiesas bažas par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā,” uzsver ĀM pārstāvji un piebilst, ka “pašlaik gandrīz 1500 politieslodzīto atrodas šausminošos apstākļus”.
Politieslodzītie ir pakļauti vardarbīgai attieksmei un spīdzināšanai, viņiem nav pieejas pamata veselības aprūpes pakalpojumi. Daudzi no šiem ieslodzītajiem mēnešiem ilgi tiek turēti bez saiknes ar saviem advokātiem un radiniekiem, kuri nezina viņu pašreizējo atrašanās vietu un veselības stāvokli.
ANO Augstais cilvēktiesību komisārs savā jaunākajā ziņojumā norādīja, ka daži no Baltkrievijā plaši izplatītajiem, sistemātiskajiem un rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem var tikt pielīdzināti noziegumiem pret cilvēci.
ES starptautiskajos forumos turpina pievērst lielu uzmanību šai situācijai un veicināt centienus, kuru mērķis ir panākt, lai cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāji tiktu saukti pie atbildības.
ĀM uzsver, ka Lukašenko režīms ir kļuvis arī par draudu reģionālajai un starptautiskajai drošībai, veicot darbības kā civilās lidmašīnas piespiedu nolaišanās 2021.gada maijā un joprojām notiekošā nelikumīgās migrācijas veicināšana uz ES austrumu robežām.
Kopš 2022. gada 24. februāra režīms ir kļuvis par līdzzinātāju Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, pakļaujot riskam pašas Baltkrievijas suverenitāti un neatkarību, lai atbalstītu Krievijas noziegumus Ukrainā, teikts ministrijas paziņojumā.
ĀM ieskatā, šāda līdzdalība ir ļāvusi Krievijai nelikumīgi deportēt Ukrainas bērnus uz Baltkrievijas teritoriju. Maija beigās Krievija un Baltkrievija veica vēl vienu eskalācijas soli, parakstot vienošanos, kas atļauj Krievijas kaujas kodolgalviņu izvietošanu Baltkrievijas teritorijā.
ES ir noraizējusies par nesen notikušo Vagner algotņu izvietošanu Baltkrievijā, destabilizējošo ietekmi reģionā un risku, ko tie rada Baltkrievijas suverenitātei,
“Mēs esam pieņēmuši sankcijas, reaģējot uz represijām pret visām neatkarīgām balsīm un pret personām, kas pieder pie mazākumtautībām, starptautisko tiesību pārkāpumiem un Lukašenko režīma atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Pēdējā sankciju pakete ir vērsta uz cilvēktiesību pārkāpumiem un pastāvīgi pastiprinošajām iekšējām represijām, un tā ir signāls, ka ES turpina pilnībā atbalstīt cilvēktiesības un demokrātiju. Tā arī novērš sankciju apiešanas risku. ES turpinās izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas režīmu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” norādīts ĀM paziņojumā.
ES atzinīgi vērtē un atbalsta Baltkrievijas demokrātiskās kustības centienus.
Baltkrievijas iedzīvotāju apņēmība, kuri, uzņemoties lielu personisku risku, turpina iestāties par demokrātiju, ir faktors, kas dod lielas cerības. ES sniedz atbalstu represijās cietušajiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgiem medijiem un žurnālistiem, studentiem un trimdas uzņēmumiem, kā arī iniciatīvām, kuru mērķis ir aizsargāt baltkrievu identitāti, kultūru un valodu.
ĀM aicina Baltkrievijas iestādes iesaistīties patiesā un iekļaujošā dialogā ar visiem sabiedrības slāņiem, kas novestu pie brīvām un godīgām vēlēšanām. Ministrijas ieskatā tiklīdz Baltkrievija uzsāks demokrātisku pāreju, ES ir apņēmusies palīdzēt Baltkrievijai stabilizēt tās ekonomiku un reformēt tās iestādes.
Mērķis ir palīdzēt veidot noturību un demokrātiskākas reformas, radīt jaunas darbavietas un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni, tostarp
izmantojot visaptverošu ekonomikas atbalsta plānu demokrātiskai Baltkrievijai līdz pat 3 miljardu eiro apmērā.
ES atbalstīs baltkrievus tik ilgi, kamēr tie turpinās savu ceļu uz neatkarīgu, demokrātisku un pārtikušu valsti kā daļu no miermīlīgas Eiropas.
BNN jau vēstīja, ka trimdā esošie Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko oponenti tikušie Polijā, lai pirms pēcvēlēšanu protestu trešās gadadienas parādītu vienotību un lemtu par jaunu stratēģiju.
Opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas 2022.gadā izveidotā trimdas valdība ārpus Baltkrievijas atvērusi vairāk nekā 20 alternatīvās vēstniecības un informācijas centrus.
Cihanouska pēc 2022.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, pēc kurām izcēlās plaši protesti, kas tika vardarbīgi apspiesti, pameta valsti, un šobrīd dzīvo Lietuvā. Viņa norādīja, ka centīsies panākt, lai alternatīvās pases tiktu atzītas arī starptautiski. Viesnīcā Varšavā uzrunāja vairākus simtus aktīvistu, neatkarīgos medijus un cilvēktiesību aizstāvju grupas, Cihanouska aicināja visus ārpus Baltkrievijas esošos opozicionārus apvienoties un veidot kustību “Jaunā Baltkrievija”.
Lasiet arī: Apvienojas Lukašenko oponenti; plāno izdot “Jaunās Baltkrievijas” pases
