Pirmajās trijās dienās uz sējumu apdrošināšanu ir saņemti no vairāk nekā 100 saimniecībām par 19 000 ha izpostītu sējumu, liecina LPKS LATRAPS un apdrošināšanas kooperatīva VEREINIGTE HAGEL (VH Latvija).
Pērkona negaiss nedēļas sākumā pamatīgi iedragājis saimniecisko darbību Zemgalē un Kurzemē, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā. Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre norāda, ka Latvijā kopumā darbojas četri sējumu apdrošinātāji, līdz ar to tiek prognozēts, ka apdrošinātāji varētu saņemt atlīdzības pieteikumus par 25 000 ha.
Dzelzkalēja -Burmiste uzsver, ka cietušo saimniecību skaits turpina pieaugt, jo aizvien tiek saņemtas ziņas par postījumiem.
“Jāpiebilst, ka ne visi saimnieki savus laukus ir apdrošinājuši, līdz ar to prognozējam, ka gandrīz tāda pat platība ir iznīcināta un kompensācijas nesaņems. Šīm saimniecībām, kuras nebija apdrošinājušas sējumus, turpmākā izdzīvošana ir ļoti problemātiska,” stāsta Zemnieku saeimas pārstāve, un piebilst, ka “vētras skartajos reģionos iedzīvotāji savos tuvākajos tirdziņos, visticamākais šoruden nevarēs nopirkt vietējos dārzeņus un augļus”.
Dzelzskalēja-Burmistre skaidro, ka šādās dabas katastrofu risku situācijās ir būtiska nozīme trauksmes apziņošanas vai brīdināšanas sistēmai, lai iedzīvotāji potenciāli apdraudētajās teritorijās varētu laicīgi sagatavoties.
“Šī vētra parādīja, ka Latvijā šāda brīdinājuma sistēma nestrādā tā kā Rietumeiropā, kur ikviens iedzīvotājs uz telefonu saņem ziņu par tuvojošām briesmām. Vētras dienā nebija ziņas par vētras konkrētu virzību, bet bija tikai ziņas par iespējamo negaisu pusē Latvijas teritorijas,” spriež Zemnieku saeimas pārstāve.
Dzelzskalēja-Burmistres ieskatā vēl aizvien nav saprotams, kāpēc tajā brīdī, kad Latvijas pierobežā plosījās vētra, netika iedarbinātas trauksmes sirēnas, jo lauku cilvēki darba laikā nesēž pie televizoriem vai radio.
“Rezultātā – izpostītas ēkas, sabojāta tehnika un autotransports, cietuši cilvēki un mājdzīvnieki,” pauž Dzelzskalēja-Burmistre.
Viņa skaidro, ka arī krīzes vadība šajā situācijā notiek nepiedodami lēni – pagājušas jau vairākas dienas un joprojām nav atbilstošas koordinācijas un sapratne par to, kas cietušajām būtu jādara saviem spēkiem un ko palīdzēs valsts vai pašvaldība.
Līdztekus Dzelskalēja-Burmistre norāda, ka ir jāiet prom no kompensāciju maksāšanas prakses, un zemnieki jāmudina atbildību uzņemties pašiem, sniedzot atbalstu sējumu apdrošināšanai.
Tāpat sējumu apdrošināšana jāpapildina ar augļu dārzeņu un kukurūzas apdrošināšanas iespējām.
“Gan Latvijā, gan lielākajā daļā Eiropas valstu sējumu apdrošināšana tiek subsidēta, bet šogad atbalsts segs mazāk nekā 50% no apdrošināšanas polises izmaksām, nevis kā iepriekš – 70 %. Tā kā šis ir dārgs apdrošināšanas veids, Latvijā ir apdrošināti vien ap 20% no visiem sējumiem. Uzskatām, ka atbalsta samazināšana būtu pieļaujama tikai tad, kad apdrošināto sējumu skaits sasniegtu vismaz 60 % no sējumu platībām,” spriež Zemnieku saiemas pārstāve.
Viņasprāt, lai lauksaimnieki vētras skartajos reģionos varētu izdzīvot, valdībai būtu jānāk palīgā ar apgrozāmo līdzekļu programmu ar zemiem/bez procentiem uz diviem līdz trīs gadiem.
Pašlaik Zemnieku saeima mobilizē savus biedrus un aicina ziedot, lai palīdzētu vissmagāk skartajām saimniecībām.
BNN jau vēstīja, ka trešdienas, 9.augusta, rītā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) klientiem par vētras nodarītajiem zaudējumiem rezervētā atlīdzību kopsumma sasniegusi jau 1,42 miljonus eiro.
Tādējādi šī summa vairāk nekā divas reizes pārsniedz visu pēdējo četru gadu laikā reģistrēto vētru zaudējumus kopā.
BALTA Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītājs Ainārs Puķe norāda, ka vēl aizvien tiek saņemti atlīdzību pieteikumi, par klientu īpašumiem un automašīnām nodarītiem zaudējumiem.
“Ja otrdienas rītā zaudējumu aplēses bija ap pusmiljonu eiro, tad 24 stundas vēlāk šī summa tuvojas jau pusotram miljonam eiro un noteikti vēl pieaugs, cilvēkiem piesakot zaudējumus un mūsu ekspertiem – novērtējot to apjomu,” stāsta Puķe.
KOPUMĀ BALTA REĢISTRĒTI 423 ATLĪDZĪBU PIETEIKUMI, NO KURIEM 258 IR ĪPAŠUMA, BET 165 – KASKO APDROŠINĀŠANĀ.
Lasiet arī: Atlīdzību summa par vētras radītajiem zaudējumiem sasniedz rekordlielus apjomus
