Centrālās statistikas pārvalde (CSP) vēsta, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijā tika nodarbināti 64,4%, savukārt iedzīvotāju bezdarba līmenis bija 6,4%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas nemainījās, bet gada laikā samazinājās par 0,2 procentpunktiem.
Vērtējot CSP datus un situāciju tautsaimniecībā, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis savā komentārā mierina: darba tirgus, pat ja mazdrusciņ atdzisīs, joprojām būs gana silts.
Visaptverošā CSP darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti otrajā ceturksnī piedalījās 5,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem. Tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.
Šā gada otrajā ceturksnī valstī bija 60,6 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem – par 2,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Bezdarba līmenis Latvijā (6,4 %) 2023.gada pirmajā ceturksnī bija par 0,1 procentpunktu augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,3%). Otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis
bija zemāks nekā Igaunijā (6,7 %), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).
Otrajā ceturksnī 31,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par diviem tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Bez darba 6–11 mēnešus bija 10,6 tūkstoši cilvēku. Viņu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, ir samazinājies par 2,7 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – palielinājies par 1,8 tūkstošiem.
Otrajā ceturksnī bija 17,9 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,8 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 29,7%
– par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Otrajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 9,6% bija jaunieši (15–24 gadi). Ir samazinājies viņu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā: gada laikā – par 5,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 4,8 procentpunktiem. Arī bezdarba līmenis tieši jauniešu vidū otrajā ceturksnī bija 9,6% – par 5,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 3,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī.
Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3,9 tūkstošiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, – par 2,8 tūkstošiem. No visiem jauniešiem 33,2% bija ekonomiski aktīvi – nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Gandrīz trešdaļa (31,2 %) jeb 430,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šī gada otrajā cetruksnī bija ekonomiski neaktīvi – nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10,6 tūkstošiem jeb 2,4%, bet gada laikā – par 4,7 tūkstošiem jeb 1,1%.
Pavisam 3,7 tūkstoši jeb 0,9 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam – pirms gada tādu bija 1,3%; šā gada pirmajā ceturksnī – 0,7%.
***
Otrajā ceturksnī Latvijā kopumā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju. Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem bija pieci tūkstoši, tāpēc turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2,4 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 7,2 tūkstošiem. Vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,3 % un 61,7 %).
Lai gan kopš 2012.gada 3.ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2023.gada 1.ceturksnī ES – 60,9 %), šī gada otrajā ceturksnī
tas bija zemākais starp Baltijas valstīm
– Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2 %, savukārt Lietuvā – 66,1 %.
Ir samazinājies jauniešu nodarbinātības līmenis – otrajā ceturksnī 15–24 gadu vecuma grupā tās bija 30%, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Bija nodarbināti bija 54,9 tūkstoši jauniešu (2022.gada otrajā ceturksnī tādu bija 56 tūkstoši).
Pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 stundām mazāk nekā pirms gada. Katrs četrpadsmitais nodarbinātais (65 tūkstoši jeb 7,3 %) strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par trīs tūkstošiem jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7,9 tūkstošiem jeb vienu procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Palielinājies blakusdarbā nodarbināto īpatsvars: 47,1 tūkstotis (5,3%) nodarbināto bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 10,9 tūkstošiem jeb 30,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6,5 tūkstošiem jeb 16% vairāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī.
Sievietes (27,4 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (19,7 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (42,2%) nedēļā, bet 32,2 % nostrādāja 11–20 stundas.
Šā gada otrajā ceturksnī 10,5% (80,7 tūkstoši) darbinieku – darba ņēmēju – strādāja attālināti. Tas ir par 2,9 tūkstošiem jeb 0,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (83,6 tūkstoši jeb 11%), bet par 2,3 tūkstošiem jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī (78,4 tūkstoši jeb 10%). No attālināti strādājošajiem 59,8% bija sievietes, bet 40,2% – vīrieši.
Darbu attālināti veica 54,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,3% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, nedaudz mazāk (17,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.
Attālināti strādāja 26,1% vecāko speciālistu, 24% vadītāju, 15,4% speciālistu un 12,5% kalpotāju (biroja darbinieku).
***
CSP apkopojuma rezultātus savā komentārā Darba tirgus joprojām silts berz satraukuma izvērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis: “Lai arī otrajā ceturksnī ekonomika piedzīvoja nelielu lejupslīdi, izmaiņas bija nenozīmīgas, lai radītu svārstības darba tirgū. Augošās nozares turpināja uzņemt jaunus darbiniekus, kamēr iezīmējas arī tādas, kur ir sākusies darbinieku skaita optimizēšana.”
Viņa ieskatā, ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports.
Satricinājumi darba tirgū izpaliks,
tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ.
Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis. Tur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi, pieļauj Gašpuitis.
Tāpat viņš atgādina, ka līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju bijušas “nenozīmīgas: Spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs.
“Darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi,” tā situāciju vērtē ekonomikas analītiķis.
Lasiet arī: Pārvadāto dzelzceļa kravu apmērs šogad var samazināties par 20–25%
