Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments ziņo, ka iestādes pasūtīts pētījums par sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā un pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā “atklāj pozitīvu virzību sabiedrības uzticības kāpumam valsts institūciju un mediju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā”.
Tiek norādīts, ka interneta paneļa socioloģiskajā pētījumā piedalījās reprezentatīva Latvijas sabiedrības izlase – 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma pētījumu veica tirgus un sociālo pētījumu centrs Latvijas Fakti [kas pieder iekšlietu ministra Māra Kučinska padomniekam Aigaram Freimanim.]
Pēc pētījuma datiem Latvijas valsts institūciju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā pavisam kopā uzticas 59% aptaujāto, un
tas ir par 9% vairāk nekā pērn decembrī.
Salīdzinājumā ar šī gada martu uzticība ir kāpusi par 5%. Savukārt Latvijas mediju sniegtajai informācijai par karu uzticas 57% respondentu. Tas ir par 10% augstāks rādītājs kā 2022.gada decembrī un par 4% vairāk nekā martā.
Vairāk nekā puse, jeb 51% respondentu uzticas arī Rietumvalstu mediju informācijai par karu Ukrainā. Savukārt absolūtais vairākums jeb 79% aptaujāto stabili neuzticas Krievijas valsts mediju informācijai.
Pētījuma rezultāti uzrāda arī joprojām noturīgu sabiedrības atbalstu Ukrainai. 63% no aptaujātajiem atzīst, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju, veidojot 2% kāpumu salīdzinājumā ar 2023.gada martā veikto aptauju.
Pētījumā diemžēl saskatāma tendence, ka vienlaikus
aug sabiedrības nogurums no kara.
Pētījumā 56% respondentu piekrīt, ka ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā. Arī dzīves dārdzības pieauguma radītās finansiālās grūtības ir atstājušas iespaidu uz iedzīvotāju entuziasmu atbalstam.
Atbildot uz jautājumu par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā – vai tas Latvijas sabiedrību saliedēs vai šķels –, 32% aptaujāto pauda viedokli, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā kopumā saliedēs sabiedrību. Salīdzinot šīs aptaujas rezultātus ar 2022.gada maijā veiktās cittautiešu aptaujas rezultātiem, atklājas pozitīva iezīme, ka cittautiešu vidū par 3% ir pieaudzis atbalsts pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā.
Vērtējot, vai pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā palielinās vai samazinās krievvalodīgo iespējas iesaistīties sabiedrības norisēs, 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda pozitīvu viedokli, ka mācības latviešu valodā palielinās cittautiešu iespējas integrēties sabiedrībā.
Lasiet arī: Gatavojas liegt Krievijas pilsoņiem ievēlēt Igaunijas pašvaldības
