Igaunijas Republikas Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas liegtu šīs valsts pašvaldību vēlēšanās piedalīties tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar Krievijas Federācijas (KF) pasēm, ziņo sabiedriskais medijs ERR. Vienlaiku ministrijā pieļauj, ka šāds ierobežojums var neatbilst valsts konstitūcijai.
Likumprojekts jau ir nonācis Igaunijas masu mediju rīcībā, kaut tieslietu ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet, Reformu partija) vēl tikai gatavojās ar to iepazīstināt valdības koalīcijas partnerus. Viens no tiem – sociāldemokrāti – kategoriski iebilst pret šādu ierosmi.
Tāpat arī likumā par vēlēšanām ieviestu labojumu, kas agresorvalsts – ko par tādu atzinis Eiropas Parlaments vai Rīgikogu, Igaunijas parlaments – pilsoņiem “uz laiku” liedz šādas tiesības. Tas attiektos arī uz Baltkrievijas Republikas pilsoņiem.
Līdz šim Igaunijas pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties visi pastāvīgie un pilngadīgie valsts iedzīvotāji, arī tās nepilsoņi un ārpus Eiropas Savienības (ES) esošo “trešo valstu” pilsoņi – tajā administratīvājā teritorijā, kur deklarēta viņu pastāvīgā dzīvesvieta. Tādas tiesības ir ierakstītas valsts konstitūcijā.
Mūsu ziemeļu kaimiņus ES politiskās vadībās acīs tāda izšķiršanās nostādīja izdevīgākā pozīcijā nekā Latviju, kurai bieži ieteikts sekot Igaunijas paraugam. No ES likumdošanas viedokļa Latvijas un Igaunijas nepilsoņu situācija ir unikāla, jo tai nav precedenta nevienā no citām ES valstīm. Taču tādēļ arī Tallinas domē ilgus gadus turpinās – agrāk pietiekami pamatoti par prokremlisku Saskaņas līdzinieci dēvētās – Centra partijas dominēšana.
Tagad Lānets intervijā ERR
atzinīgi novērtēja Latvijas agrāko izšķiršanos
ļaut pašvaldības vēlēt tikai mūsu valsts [un ES dalībvalstu – BNN] pilsoņiem, kā arī šogad ieviestās stingrākas valsts valodas zināšanu prasības pastāvīgajiem iedzīvotājiem
Nepieciešamība liegt KF pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās projekta autori pamato ar Igaunijas nespēju nodrošināt viņu brīvību no valsts, kuras pases tie ir pieņēmuši. Karaklausībai padotajiem ir jāpilda pienākums doties dienēt tās armijā, un daudzi Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji jau ir saņēmuši pavēstes doties obligātajā karadienestā vai pakļauties mobilizācijai, lai tiktu sūtīti karot pret Ukrainu.
Tieslietu ministrs intervijā ERR piemin 67 tūkstošus Igaunijas pastāvīgo iedzīvotāju [no konteksta noprotams – pilngadīgos] ar KF pasēm, kuriem
ir pienākums, atbilstoši Krievijas konstitūcijai, kalpot savai valstij.
Ministrs uzsver: ja agrāk Igaunijā pastāvīgi dzīvojošos Krievijas pilsoņos netika saskatīts tiešs drošības drauds, tad patlaban situācija ir kardināli mainījusies.
Paši likumprojekta autori Tieslietu ministrijā norāda, ka tas var nonākt pretrunā gan ar Igaunijas pamatlikumu, gan ar ES tiesību aktiem.
Tiek hipotētiski piesaukta pat konstitūcijas grozīšana.
Tāpēc Lānets atzīst, ka strīdīgos jautājumos, iespējams, galavārdu teiks Valsts tiesa – mūsu Augstākās un Satversmes tiesu “hibrīds”. Taču ministrs norāda: likumprojekts balstās šīs tiesas kolēģijas lēmumā (izskatot krimināllietu), ka izņēmuma gadījumos pamattiesības var ierobežot, lai sargātu citas pamattiesības vai konstitucionālas vērtības.
Igaunijā, kā tika rēķināts 2021.gadā, ir arī apmēram 69 tūkstoši nepilsoņu. Kārtējās pašvaldību vēlēšanas mūsu ziemeļu kaimiņi rīkos 2025.gada oktobrī.
Lasiet arī: Igaunijas politiķis: Auto nodoklis varētu būt augstāks – 1000 eiro gadā
