Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļa vēsta, ka Senāta Civillietu departamenta kopsapulce ir atkārtoti atzinusi Latvijas Universitātes profesori, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi un priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par piemērotu senatores amatam.
Tādējādi Sanitas Osipovas kandidatūra tiek atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneses amatā. Jau ziņots, ka 2022.gada sākumā XIII Saeima viņas kandidatūru neapstiprināja, kaut, tāpat kā šobrīd, bija Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces pozitīvs atzinums par kandidātes profesionālo atbilstību amatam.
Ir plaši izplatīts un neapstrīdēts uzskats, ka, “sargājot konservatīvās vērtības”, tādā veidā
politiķi demonstratīvi “sodīja” bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju
par šīs iestādes pieņemtiem lēmumiem, kas radīja un joprojām rada problēmas Saeimai un valdībai, kā arī par pašas Osipovas pausto atbalstu dažādu ģimeņu aizstāvībai. Šādā “sodīšanā” vairāki tiesību eksperti saskatīja pat izveidojušos konstitucionālo krīzi un apdraudējumu tiesu varas neatkarībai.
Tādēļ šāds balsojums arī tagadējai Saeimai un topošajai valdības koalīcijai arī varētu būt
“lakmusa papīrītis” partiju uzticībai Eiropas kopējām vērtībām.
AT relīzē tiek norādīts, ka uz vakanto senatora amatu Sanita Osipova pretendē kā bijusī Satversmes tiesas tiesnese atbilstoši likuma Par tiesu varu 54.panta trešajai daļai, kas dod iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.
Paziņojumā tiek arī atgādināts, ka pēc šī Saeimas lēmuma AT plēnums pieņēma lēmumu, kurā aicināja likumdevēju respektēt varas dalīšanas un tiesiskuma principu, proti, argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. AT plēnums norādīja, ka, pamatojot AT virzītā kandidāta neapstiprināšanu,
likumdevējs konkrētajā gadījumā tiesiskus apsvērumus nebija norādījis.
AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver, ka AT senatoru kandidātu profesionālās atlases procesā bauda plašu rīcības brīvību, līdzīgi kā to bauda likumdevējs tiesnešu apstiprināšanas amatā procesā Saeimā. Taču šī rīcības brīvība mūsdienās nav absolūta: gan AT, gan Saeimas rīcības brīvību ierobežo Satversme un tajā nostiprinātie tiesiskuma un tiesas neatkarības principi.
“Tāpēc tiesnešu apstiprināšanas Saeimā procesu nosaka profesionāli un tiesiski, nevis politiski vai populistiski apsvērumi. Līdz ar to sabiedrības interesēs ir nodrošināt atbilstošus aizsardzības pasākumus pret tiesu neatkarību apdraudošu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā”, relīzē norāda AT priekšsēdētājs.
Tāpat AT paziņojumā atgādināts, ka uz tiesiskuma apdraudējumu šajā situācijā ir norādījusi arī Eiropas Komisija 2022.gada Ziņojumā par tiesiskumu. Tajā rakstīts, ka Latvijai, ņemot vērā Eiropas standartus tiesnešu iecelšanai amatā, jānodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā.
[Profesionālā izdevuma Jurista Vārds skaidrojums: “Veidojot jaunās Latvijas valsts tiesu sistēmu 1918.gadā,, kā augstākā jeb kasācijas instance tika izveidots Latvijas Senāts. Tas darbojās līdz 1940.gada novembrim, kad padomju okupācijas vara to likvidēja. Atjaunotajā Latvijas Republikā Senāts tika atjaunots Augstākās tiesas sastāvā 1995.gadā. No 2013.gada kasācijas instancei bija atņemts Senāta vārds, bet kopš 2018.gada Augstākā tiesa atkal var tikt saukta arī par Senātu un Augstākās tiesas tiesneši – par senatoriem.”]
Lasiet arī: Viedoklis | Jebkāds MK ar ZZS līdzdalību būs Lemberga valdība!