Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Darbinieki, neapmierināti ar darba apstākļiem, sāk streiku. Taču neapmierinātība ar darba vietu ir novedusi pie netradicionālām protesta formām Lietuvas ārstu un medmāsu vidū, kad viņi vienkārši aiziet un vairs neatgriežas. Tiek lēsts, ka pēdējā laikā no dažādām Lietuvas medicīnas iestādēm ir aizgājuši līdz pat 100 ārstiem un citiem speciālistiem.
“Tā ir realitāte, ko līdz šim mūsu lēmumu pieņēmēji nevēlējās risināt un meklēja grēkāžus. Mēs aicinām politiķus pēc iespējas ātrāk atrisināt ārstu trūkuma problēmu, kā arī visus citus ar to saistītos jautājumus. Esam sagatavojuši un publiskojuši desmit soļu priekšlikumu, kuru mērķis ir palielināt ārstu skaitu, nepieļaut, ka vairāk ārstu aiziet no darba, uzlabot medicīnas sistēmas darbinieku darba apstākļus un palielināt algas,” aģentūrai BNN sacīja Lietuvas Ārstu kustības (LMS) valdes priekšsēdētāja Auristida Gerliakiene (Auristida Gerliakienė), kura šonedēļ dažādās Seima frakcijās rīkoja sanāksmes, iepazīstinot deputātus ar priekšlikumiem.
Jūlijā slimnīcu Zarasos pameta 12 ārsti,
kuri nepiekrita pašvaldības īstenotajai slimnīcas reorganizācijai. Pēc ārstu teiktā, pašvaldības iestādes neatbildēja uz ārstu uzdotajiem jautājumiem par slimnīcas turpmāko darbību un nereaģēja uz viņu lūgumiem. Ārstu trūkuma dēļ vairāku Zarasu slimnīcas nodaļu darbība ir apturēta.
Problēmas ar ārstu aiziešanu no darba radās arī Raseiņu pašvaldībā. Tika ziņots, ka pilsētas slimnīcu gatavojās pamest septiņi darbinieki saistībā ar, viņuprāt, nepārredzamu konkursu uz jauno vietējās slimnīcas vadītāju. Aizgājušo ārstu dēļ Raseiņu slimnīcas internās medicīnas nodaļa ir sākusi ierobežot plānveida pacientu uzņemšanu.
Pēdējais ārstu aiziešanas gadījums reģistrēts Viļņas Centra poliklīnikā, kur no darba uzreiz aizgāja vairāki desmiti ārstu, precīzāk –
40 ārstu, medicīnas māsu un palīgstrādnieku.
Saskaroties ar kritikas vilni, Viļņas mērs Valds Benkunsks (Valdas Benkunskas) atlaida poliklīnikas vadītāju Zdislavu Skvarcianu (Zdislavas Skvarciany). Kā norādīja Viļņas pašvaldība, poliklīnikas vadītājs tika atlaists par veselības aprūpes sistēmas autoritātes pazemošanu.
Arī daudzas citas Lietuvas slimnīcas ir brīdinājušas par sarežģīto situāciju, ko rada akūts ārstu trūkums, zemas algas, apmācības trūkums, pārmērīgs administratīvais slogs un pārmērīga darba slodze.
Lieki piebilst, ka ārstu aiziešana no darba bija šausmīgs trieciens gan viņu pacientiem, gan vietējai, gan valsts veselības aprūpes sistēmai.
Pirmdien, 11.septembrī, vairākas parlamentārās frakcijas pieprasīja sasaukt steidzamu Seima Veselības lietu komitejas sēdi sakarā ar ārstu masveida aiziešanu no darba. Konkrēti, sociāldemokrāti
aicināja apturēt notiekošo veselības aprūpes iestāžu reformu.
Daži apgalvo, ka to varētu raksturot ar slimnīcu un citu medicīnas iestāžu apvienošanu, kas daudziem ir apšaubāma prakse.
“Lietuvas Ārstu biedrība ir iesniegusi Seima priekšsēdētājai (t.i., Viktorijai Čmilītei-Nilsenai (Viktorija Čmilytė-Nielsen)) un viņas Liberālās kustības frakcijas deputātiem priekšlikumu paketi, lai risinātu ārstu trūkuma problēmu un pievērstos citiem hroniskiem jautājumiem,” sacīja Gerliakiene.
Pēc viņas teiktā, liberāļi bija “ļoti pārsteigti”, redzot pašreizējo problēmu līmeni veselības aprūpes sistēmā. “Es to vērtēju ļoti pozitīvi. Mums tika apliecināts, ka mūsu priekšlikumu pakete tiks izskatīta grupā un tiks pieņemti galīgie lēmumi par turpmākajiem soļiem,” sacīja LMS līdere.
Gerliakiene brīdina, ka, ja politiķi pēc iespējas ātrāk nepieņems lēmumus par ārstu darba apstākļu uzlabošanu, lielākā daļa ārstu
emigrēs vai vairs nestrādās veselības aprūpes jomā.
“Lēmumi jāpieņem pēc iespējas ātrāk, un tiem jābūt politiskiem un pietiekami radikāliem. Ja pret šo problēmu turpinās izturēties vienaldzīgi, mēs vienkārši zaudēsim savu lielāko bagātību – cilvēkus,” viņa brīdināja.
LMS vadītāja aģentūrai BNN uzsvēra, ka nekavējoties būtu jāpārskata un jāatjauno visas sistēmas, piemēram, Lietuvas teritoriālā veselības apdrošināšanas fonda un e-veselības (e-sveikata) sistēma.
“Veselības aprūpes sistēmas reformas tēma ir aktuāla visiem, taču, raugoties plašāk, kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā nozares reformēšanā ir izdarīts ļoti maz. Turklāt mums nekavējoties jārisina demogrāfiskā realitāte. Fakts ir tāds, ka divdesmitgadnieki ir tikai viena trešdaļa no valsts piecdesmitgadniekiem, tāpēc, saglabājoties tādam pašam finansēšanas modelim, nākotnē mēs noteikti pieredzēsim nozares sabrukumu,” aģentūrai BNN uzsvēra Gerliakiene.
Bijušais veselības ministrs un opozīcijā esošās Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienības (LVŽS) deputāts Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga) nešaubās, ka ārstu aiziešanas skandāli ir saistīti ar notiekošo valsts veselības aprūpes iestāžu tīkla reformu un vaino tajos pašreizējo veselības ministru Arūnu Duļķi (Arūnas Dulkys).
Tikmēr valdošās Tēvzemes savienības deputāts un parlamenta Veselības komitejas loceklis Lins Slušnis (Linas Slušnys) aizstāv ministru un uzstāj, ka minētās slimnīcas nevar mērīt ar vienu mērauklu.
“Kas attiecas uz galvaspilsētas Centra poliklīniku, kā arī Raseiņu slimnīcu, ir acīmredzams, ka pastāv uzticības krīze vadībai, un tā nav saistīta ar veselības aprūpes sistēmas reformu,” viņš sacīja delfi.lt.
Taču Verīga brīdina, ka
drastiskie pasākumi, ko arvien biežāk veic mediķi, ir ļoti slikta zīme.
“Notiekošais ir tikai sākums. Es redzu, ka medicīna izteikti virzās uz privāto sektoru, kas jau notika ar farmāciju un zobārstniecību,” uzsvēra bijušais ministrs.
Taču Slušnis atbild, sakot, ka privātās medicīnas iestādes sūdzas, ka valsts pārāk maz tās iekļauj valsts veselības aprūpes sistēmā.
“Mūsu mērķis nav izstumt, visas reformas mērķis ir, lai esošajiem ārstiem būtu iespēja nopelnīt šajā sistēmā, lai cilvēki varētu saņemt pakalpojumus, un tad mēs koncentrējamies uz to, kur var sniegt pakalpojumus – to var darīt jebkurš novads, jebkura pašvaldība. Vienīgā atbilde ir tāda, ka mums, veselības aprūpes sistēmai un valdībai, ir jāstrādā kopā,” viņš apgalvo.
Tomēr Veselības ministrija apgalvo, ka galvenā problēma Lietuvā ir nevis ārstu trūkums, bet gan to nevienmērīgs sadalījums pa ārstniecības iestādēm lielajās pilsētās un rajonos.
Vēl viena problēma Lietuvas veselības aprūpes nozarē? Vai arī situācija, no kuras nav iespējams izvairīties?
