Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Vispirms tas bija prezidents, kuru pieķēra, slēpjot savu dalību Komunistiskajā partijā (PSKP), tagad izrādās, ka 18 Lietuvas deputāti savās kandidātu anketās pirms 2020.gada Seima vēlēšanām nav deklarējuši savu iepriekšējo dalību PSKP.
Tiešsaistes ziņu portāls 15min nedēļas sākumā publiskoja sarakstu ar deputātiem, norādot, ka, lai to atklātu, tika pārskatīts milzīgs daudzums arhīvu dokumentu, un/vai intervēti deputātu bijušie kolēģi. No 20 deputātiem tikai divi ir deklarējuši savu dalību.
Kamēr pāris no atklātajiem deputātiem izrāda nožēlu, daudzi, gluži pretēji, ir izaicinoši un nikni.
“Es tagad esmu noziedznieks, vai kā?
Daudzi no maniem pašreizējiem kolēģiem pat nebija dzimuši, kad es savulaik daudz darīju valsts sporta sabiedrības labā. Es tagad, būdams septiņdesmitgadīgs vīrs, esmu daudz lielāks patriots, mīlu dzimteni un rūpējos par to vairāk, nekā lielākā daļa galēji kreisi noskaņoto jauno deputātu, kas sludina Ļeņina ģimenes politiku un nezina vēsturi,” aģentūrai BNN sacīja opozīcijā esošās Zemnieku un Zaļo savienības deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis).
Agrāk viņš vadīja valsts Sporta departamentu un ir bijis aktīvs un pārliecināts veselīga dzīvesveida popularizētājs.
Atliek vien ātri “iemest aci” sarakstā un saprast, ka
gandrīz visas parlamentārās politiskās partijas ir saistītas ar PSKP.
Pieci deputāti, kas piederējuši šai partijai, ir demokrātu Par Lietuvu frakcijā, pa četriem – valdošās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu (TS-LKD), Zemnieku un Zaļo savienības (ZZS) un Sociāldemokrātu (LSDP) frakcijās, divi – Liberālās kustības frakcijā un viens – Brīvības partijas frakcijā.
15min pētnieciskās žurnālistikas komanda Lietuvas Īpašajā arhīvā starp PSKP un komjaunatnes dokumentiem ir atradusi 12 pašreizējo deputātu personas lietas.
Tie ir TS-LKD deputāti Kēstutis Masulis (Kęstutis Masiulis) un Aļģis Strelčūns (Algis Strelčiūnas), Vilija Targamadze (Vilija Targamadze), Aļģirds Stončaits (Algirdas Stončaitis) un Zigmants Balčītis (Zigmantas Balčytis) no Par Lietuvu, ZZS deputāts Antans Vinkuss (Antanas Vinkus), Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis), Laima Nagiene (Laima Nagienė), Rimante Šalasevičūte (Rimantė Šalasevičiūtė) un Aļģimants Dumbrava (Algimantas Dumbrava), Sociāldemokrāts Ļuds Jonaits (Liudas Jonaitis) un Brīvības partijas pārstāvis Artūrs Žukausks (Artūras Žukauskas).
Šalasevičūte un Dumbrava ir tie divi deputāti, kuri kandidātu anketās deklarēja savu bijušo dalību PSKP.
Pārējie bijušie PSKP biedri tika noskaidroti intervijās ar deputātiem, kas atlasīti, pamatojoties uz viņu vecumu vai darba pieredzi, norāda portāls.
Tie ir TS-LKD deputāti Antans Čeponons (Antanas Čepononis) un Kazis Starkevičus (Kazys Starkevičius), Sociāldemokrāti Rasa Budbergīte (Rasa Budbergytė), Vidmants Kanopa (Vidmantas Kanopa) un Aļģirds Sīss (Algirdas Sysas), liberāļu deputāti Jons Varkalīs (Jonas Varkalys) un Ričards Juška (Ričardas Juška) un Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) no Par Lietuvu.
Šis atklājums nepatika valsts premjerministrei Ingrīdai Šimonītei (Ingrida Šimonytė), spīkerei Viktorijai Čmilītei-Nilsenai (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un ārlietu ministram Gabrieļusam Landsberģim (Gabrielius Landsbergis).
Premjerministre apgalvo, ka deputātiem, kuri nav atklājuši savu piederību Padomju Komunistiskajai partijai,
nevajadzētu meklēt attaisnojumus, bet gan būt godīgiem un atzīt savu kļūdu.
“Žurnālisti ir veikuši izmeklēšanu, viņi publiskoja datus, visi tos redzēja, un tagad jāļauj cilvēkiem, kuriem ir pienākums sevi paskaidrot, to darīt. Es domāju, ka nav jāmeklē attaisnojumi, viņiem vienkārši jāatzīst, ka kļūdījās,” otrdien, 26.septembrī, Seimā žurnālistiem sacīja premjere.
Viņa sacīja, ka tie, kuri šādu faktu nav paziņojuši, “nav rīkojušies prātīgi”.
“Varbūt cilvēki domāja, ka partijas ir neatkarīgās Lietuvas partijas, kā teica tie, kas to nedeklarēja, un mēs varētu pieņemt, ka dažiem cilvēkiem bija saikne ar Komunistisko partiju, ņemot vērā viņu iepriekšējo karjeru un dalību dažos politiskajos spēkos,” Lietuvas ziņu aģentūrai BNS sacīja premjere.
Taču Daiņus Kepenis izsakās izaicinoši: “Par kādu kļūdu viņa runā? Es biju pirmais, kurš distancējās no Komunistu partijas.”
“2016.gadā, kandidējot uz Seima vēlēšanām, es norādīju uz dalību partijā, bet 2020.gada Seima vēlēšanu anketā Seima kandidātiem nebija noteikts obligāti to norādīt,” aģentūrai BNN uzsvēra Kepenis.
Viktorija Čmilīte-Nilsena aicināja visus deputātus “atsvaidzināt” atmiņu un
veikt nepieciešamos labojumus savos publiskajos deputātu failos.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kurš vada valdošo TS-LKD, apgalvo, ka viņš nav zinājis par dažu kolēģu dalību padomju Komunistiskajā partijā.
“Tas man ir jaunums,” otrdien Seimā žurnālistiem sacīja politiķis, jautāts par to, ka daži TS-LKD pārstāvji parlamentā šo savas biogrāfijas faktu ir noklusējuši. “Mans viedoklis ir negatīvs, bet tāda ir mūsu tendence. Politiķi vienkārši ir pieņēmuši lēmumu neziņot par šiem faktiem.”
Lai turpmāk izvairītos no šādām lietām, viņš sacīja, ka būtu jānosaka pienākums kandidātiem atklāt, kurai partijai viņi reiz piederēja.
Neraugoties uz to, ka viņi slēpa savu piederību Komunistiskajai partijai, Landsberģis apgalvo, ka viņš šiem kolēģiem uzticas.
“Ko vēl mēs varam teikt? Es tos cilvēkus pazīstu, es viņiem uzticos, un vēlētāji viņus diezgan labi pazīst,” viņš sacīja aģentūrai BNS. “Man liekas, ka vēlētāji spēj paši izlemt un izdarīt secinājumus, balstoties uz viņu līdzšinējo darbu vai uz viņu ļoti ilgo darba vēsturi neatkarības periodā, kas ļauj cilvēkiem gūt plašāku priekšstatu.”
Tāpat otrdien Seims atbalstīja grozījumus Vēlēšanu kodeksā, tādējādi politiķiem, kas turpmāk kandidē vēlēšanās,
būs pienākums deklarēt savu bijušo komunistisko piederību,
kā arī amatus, ko viņi ieņēma šajās struktūrās.
Saskaņā ar likumprojektu, ja kandidāts atklās šādu informāciju, šis fakts tiks publicēts kandidāta vēlēšanu aprakstā. Savukārt, ja kandidāts šo informāciju noklusēs, Centrālā vēlēšanu komisija šādu personu nereģistrēs kā kandidātu vai izslēgs no vēlēšanu saraksta.
Lietuvas Komunistiskā partija tika dibināta 1918.gadā un aizliegta pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Pašlaik kandidātiem ir pienākums tikai norādīt, vai viņi apzināti ir sadarbojušies ar čeku (VDK).
2022.gada aprīlī atklājās, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), aizpildot prezidenta amata kandidāta anketu, nav norādījis savu dalību Komunistiskajā partijā.
Politologs, Vītauta Dižā universitātes (VDU) docents Igns Kalpoks (Ignas Kalpokas) šīs nedēļas sākumā radio sacīja, ka
dažu politisko spēku vēlētājiem atklātie fakti nepatiks.
“Dažu politisko spēku vēlētāji ir jutīgāki pret šīm lietām. Jāsaka, ka TS-LKD pārstāvjiem, kuri slēpa šādas lietas, ietekme potenciāli varētu būt vēl lielāka. Arī Brīvības partijas vēlētāji ir progresīvāki, tāpēc viņi reaģētu arī uz šo vienu deputātu,” viņš sacīja, piebilstot, ka Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas vai Demokrātiskās savienības Vardan Lietuvos vēlētājiem šī informācijas atklāšana neizraisīs milzīgu noraidošu reakciju.
Pēc viņa teiktā, būtībā nekāds pārkāpums nav izdarīts, tāpēc izstāšanās no partijām būtu pārāk drastisks lēmums, jo īpaši tāpēc, ka 2020.gada Saeimas vēlēšanās pienākums deklarēt šādu piederību nav bijis nepieciešams.
