“Piecas reizes pārlasīju ar cerību, ka nepareizi” – sabiedrībā dalās viedokļi par pievienošanos Stambulas konvencijai

Sociālajā tīklā X (Twitter) sabiedrības uzmanība vērsta Saeimas Ārlietu komisijas lēmumam konceptuāli atbalstīt iedzīvotāju iesniegto iniciatīvu Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai.

BNN jau ziņoja, ka trešdien, 27.septembrī, Saeimas Ārlietu komisija ar tās priekšsēdētāju Rihardu Kolu lēma konceptuāli atbalstīt iesniegumā pausto iedzīvotāju iniciatīvu – neratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) un atsaukt Latvijas pievienošanos Eiropas Komisijas aicinājumam Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju.

“Stambulas konvenciju ratificējušās valstis. Atpalicība, pirmkārt, veidojas cilvēku prātos. Šajā jomā Latvija tuvāk Krievijai – pavērtējiet, kuri mūs tajā virzienā velk.” teikts platformas lietotāja Gata Pāvila ierakstā.

 

Platformā izveidojušās diskusijas starp cilvēkiem, kuri ir pretējās domās par pievienošanos konvencijai.

Tā, piemēram, vairāki salīdzinājuši statistikas datus Eiropas valstīs.

Uz to gan saņemot ne vienu vien pārmetumu par datu nekorektumu.

“Publicējiet karti ar datiem par noziegumu skaita pieaugumu, salīdzinot periodus pirms un pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas.” uz pārmetošo komentāru par datu novecošanu atbildējis platformas lietotājs Edgars Svirskis.

Savu viedokli pārstāvējusi arī pašreizējā Saeimas deputāte un Nacionālās apvienības valdes locekle, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Tikmēr ir cilvēki, kuri uzskata, ka patiesība nāks gaismā tikai pēc konvencijas pieņemšanas, aicinot vērtēšanu un gudrošanu paturēt pie sevis virtuvē un paļauties uz sakāmvārdu: “Kā būs, tā būs.”

Publisku uzslavu lietotnē Rihardam Kolam veltījis arī kādreizējais Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, norādot, ka, viņaprāt, “Stambulas konvencijas pieņemšanu prasa tāda pat tipa cilvēki, kas krievu okupācijas laikā kā dedzīgi komjaunieši paģērēja “piecgades plānu četros gados.””

Jau augustā BNN ziņoja, ka, reaģējot uz iniciatīvu par Stambulas konvencijas neratificēšanu Latvijā, kas tika skatīta Saeimas atbildīgajā komisijā, Centrs Marta atkārtoti uzsvēra, ka konvencijas uzdevums un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, teikts organizācijas publiskajā paziņojumā. 

Kolektīvā iesnieguma pārstāvja ieskatos, “Stambulas konvencija nepiedāvā kvalitatīvi būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana, toties papildus uzliek valstij smagu finansiālu, organizatorisku un ideoloģisku apgrūtinājumu,” teikts 2016. gada iesnieguma aprakstā.

Centra Marta pārstāvju ieskatā konvencijas ratifikācija veicinās dzimumu līdztiesību, līdz ar to visi ar Stambulas konvenciju saistītie mīti tiek izplatīti ar nolūku polarizēt sabiedrību un veicināt dezinformāciju.

Kolektīvajā iesniegumā, savukārt, tiek pausts, ka “Latvija, nepievienojoties Stambulas konvencijai, izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas.”

Par nepievienošanos konvencijai vēl būs jālemj Saeimai.

Lasiet arī: Top arī “konservatīvāks” atrunu dokuments Stambulas konvencijas ratificēšanai

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas