Vairākām Latvijas universitātēm maksājumi par energoresursiem divu gadu laikā būs trīskāršojušies, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts, teikts Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) nosūtītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un ministrijām.
Kā informē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors, LUA valdes priekšsēdētājs Aigars Pētersons, viņa vadītājā augstskolā izmaksas par siltumenerģiju un elektroenerģiju 2023.gadā būs par 346% lielākas nekā 2021.gadā, bet Rīgas Tehniskā universitāte lēš pieaugumu par 306%.
Latvijas Universitātē, neieskaitot padotības un pārraudzības iestādes un kapitālsabiedrības, elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu pieaugums «optimistiskā scenārijā» prognozēts par 299%, Daugavpils Universitātē – 300%, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte) un Liepājas Universitātē – par 266%.
Sadārdzinājums augstskolām ir būtisks un atstāj nopietnu ietekmi uz augstskolu budžetu, uzsvēris Pētersons.
Augstskolas jau vērsušās pēc palīdzības pie nozaru ministrijām, bet saņemtās atbildes bijušas negatīvas.
Šī iemesla dēļ nosūtītas vēstules arī Valsts prezidentam un premjerministram cerībā rast pozitīvu risinājumu.
Izglītības iestādes pauž, ka universitātes plāno veikt energoresursu taupīšanas pasākumus, bet to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms būšot nesamērojams ar energoresursu cenu pieauguma apmēru un nespēšot nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu. LUA piesauc arī augošo inflācijas ietekmi un iepriekšējo gadu negatīvo Covid-19 atstāto ietekmi uz studiju procesa kvalitāti.
LUA lūdz rosināt iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā izdevumu pieauguma kompensēšanai vai iniciēt likumdevēju rast valsts dibinātajām augstskolām cita veida atbalsta mehānismu krīzes apstākļu pārvarēšanai, piemēram, izveidot atbalsta programmu specifiski valsts dibinātām augstskolām.
Asociācijā apvienojušās sešas lielās Latvijas valsts dibinātās universitātes.
