Šovasar pēc triju gadu darba Rīgas domē (RD) izjuka pārmaiņu koalīcija, atgādina TV3 raidījums Nekā personīga. Tas uzsver: Mārtiņa Staķa atkāpšanās no domes priekšēdētāja amata bija cieši saistīta ar pārbaudēm par to, vai rīdzinieki pārmaksā par remontiem galvaspilsētā.
Raidījums piebilst, ka izmeklēšanā iejaucās politiķi un tā arī līdz galam nekļuva skaidrs, vai pašvaldības Satiksmes departamenta amatpersonas rīkojušās likumīgi vai nē.
Nekā personīga ziņo, ka tā rīcībā nonācis tikko pabeigtais RD Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums. Tas apstiprina iepriekš izskanējušos pārmetumus par kontroles trūkumu saistībā ar dārgo ceļu uzturēšanas līgumu.
Raidījuma sižetā teikts: Pēc Mārtiņa Staķa (tad A/P!) ievēlēšanas Rīgas domē visi cerēja, ka būs ievērojamas pārmaiņas tajā, kā korupcijas skandālu nogurdinātā pašvaldība saimnieko un rīkojas ar rīdzinieku naudu. Tad par satiksmi Rīgā atbildīgais domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis medijus informēja, ka ielu seguma atjaunošanai tiks tērēts daudz vairāk nekā iepriekš, un galvaspilsētā sākās plaši remontdarbi.
Šīs vasaras sākumā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa birojā pienāca anonīms ziņojums. Tas atklāja, ka pašvaldība par ielu remontiem krietni pārmaksā. Informāciju pārbaudīt uzticēja Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes padomniekam Mārim Knokam. Atklājās vairāki pārkāpumi.
Galvenie no tiem: neviens nav kontrolējis, cik daudz asfalta izlietots izlīdzinošajā kārtā, kuru ieklāj zem virskārtas; lielus asfaltēšanas darbus pasūtīja ceļu uzturētājam,
nevis ceļu būvniekiem, kas izmaksātu par 40% lētāk.
Uz aizdomu pamata par miljoniem eiro lielu zaudējumu nodarīšanu pašvaldībai jūnijā atstādināja Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu. Tomēr izmeklēšanu līdz galam nenoveda. Abi ierēdņi patlaban turpina darbu, apturēta arī departamenta reorganizācija. Nomainīts tikai tā nosaukums (tagad – Ārtelpas un Mobilitātes departaments).
Vilnis Ķirsis jau no paša sākuma aizstāvēja Vaivodu un apšaubīja pēc anonīma ziņojuma sāktās izmeklēšanas izdarītos secinājumus. Pēc Jaunās Vienotības (JV) politiķa ievēlēšanas Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, Ķirsis uzdeva RD Revīzijas un audita pārvaldei pārbaudīt, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma satiksmes departamentā.
Nekā personīga rīcībā nonākusi 12.oktobrī pabeigtā revīzijas ziņojuma kopija. Tajā apstiprinās iepriekš izteiktās aizdomas. Domes priekšsēdētājs ar auditu vēl nav iepazinies.
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis raidījumam saka: “Kaut ko zinu, bet es gribu, pirms pateikt savu verdiktu, dabūt pilnu bildi par šo jautājumu.”
Šobrīd ir spēkā pirms četriem gadiem noslēgtie līgumi par Daugavas labā un Daugavas kreisā krasta uzturēšanu (ar pilnsabiedrībām Daugavas LABĀ krasta uzturētājs, un Daugavas KREISĀ krasta uzturētājs)
Konkurss notika laikā, ka galvaspilsētā valdīja Saskaņas un Gods kalpot Rīgai tandēms. Tā laika Satiksmes departamenta vadītājs bija Vitālijs Reinbahs. Vaivods bija viņa biroja vadītājs. Šim līgumam katru gadu piemēro indeksāciju. Šogad ielu uzturēšanai Rīgas dome piešķīra vairāk nekā 41 miljonu [41 202 060] eiro . Sadārdzinājums pret iepriekšējo gadu ir četri ar pusi miljonu [4 600 766] eiro.
Pie vairāku gadu ceļu uzturēšanas līguma 2019.gadā tika politiķiem pietuvināti uzņēmēji. Abās pilnsabiedrībās ietilpa Adigjozala Mamedova ģimenei pastarpināti piederošā A/S Ceļu pārvalde, kā arī uzņēmums Rīgas tilti, kura lielākais īpašnieks ir Albins Jasaitis.
Daugavas labā krasta uzturētājs piesaistīja SIA Pilsētas Eko serviss, savukārt Daugavas kreisā krasta uzturētājs – tobrīd Guntim Rāvim un ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo SIA Roadeks.
Šis līgums bija domāts, lai avārijas situācijās notiktu ielu bedrīšu lāpīšana mazos posmos. Tam līguma summas varētu būt adekvātas – jo remonta vietā jānogādā tehnika, jānorobežo satiksme un jāpiegādā materiāli.
Tāpēc izmaksas uz samēra nelielu kvadratūru bija augstas.
Taču Satiksmes departaments šī līguma ietvaros pasūtīja ceļa segumu nomainīt simtiem metrus garos ielas posmos. Un, ja to dara lielās platībās, tas uzņēmējam ir ievērojami izdevīgāk. Auditā konstatēts, ka šogad segums atjaunots 12 objektos, un trīspadsmitajā – Čiekurkalna 2.līnijā – darbi vēl turpinās.
Auditā apstiprinās iepriekš izskanējušās aizdomas, ka departamenta rīcībā nav dokumentu, kuros varētu pārliecināties, cik asfalta ieklāts izlīdzinošajā kārtā. Departaments neveic regulārus mērījumus, kas uzrāda aizpildīto iesēdumu, bojātās vietas laukumu. Faktiski izpildītais darbs tiek mērīts tikai iestrādātajās asfaltbetona tonnās, ko uzrāda būvnieks.
Svarīgākās visā šajā stāstā ir izmaksas,
uzsver raidījums. Audits tās nevērtēja. Pērn lielā platībā tika mainīts ceļa segums Kārļa Ulmaņa gatvē. Vaivods apstiprina Latvijas Radio raidījumā Atvērtie faili izskanējušo – viena kvadrātmetra vienlaidus seguma atjaunošana saskaņā ar uzturēšanas līgumu tad bija gandrīz 26 eiro bez PVN.
Tad pat Latvijas valsts ceļiem viens kvadrātmetrs faktiski tādas pašas specifikācijas darba izmaksāja nepilnus 14 eiro, noskaidroja raidījums. Vaivods saka: šādi to nevar salīdzināt.
Pēc divus gadus stieptas iepirkumu procedūras, departaments 2022.gadā noslēdza tā saukto vispārīgo vienošanos par ielu seguma atjaunošanu ar citiem ceļu būvniekiem, taču tā līdz šim nav izmantota. Šī līguma izmantošana rīdziniekiem būtu ievērojami izdevīgāka, iepriekš noskaidroja sāktā, bet nepabeigtā izmeklēšana. Tam nepiekrīt RD Satiksmes komitejas vadība.
Rīgas domes auditā atklājas vēl kāds iepriekš nezināms fakts. Uzņēmums Roadeks, kam nav līgums ar Satiksmes departamentu par Daugavas Labo krastu, šeit veica lielus asfalta seguma atjaunošanas darbus.
Departamentā Nekā personīga žurnālistus informēja, ka SIA Roadeks darbiem Labajā krastā piesaistīts kā SIA Pilsētas Eko Serviss apakšuzņēmējs. Asfaltēšanas darbus pēc nepieciešamības tas veic kopš 2019.gada. Uzņēmuims šogad Labajā krastā veicis vienlaidus ieklāšanas darbus par pusotru miljonu eiro bez PVN [precīzāk – 1 775 200 eiro]. Tas nozīmē, ka strādāts lielākajos objektos.
Zinot platību un summu, cik Satiksmes departaments samaksāja būvniekam, pēc raidījuma aprēķiniem sanāk, ka rīdzinieki par seguma maiņu, piemēram, Ezermalas ielā samaksājuši 43 eiro [43,26 eiro] bez PVN. Pēc departamenta sniegtajām ziņām vienlaidus asfalta ieklāšana šajā objektā izmaksājusi 30 [30,88] eiro. 12 [12,38] eiro ir daļa, kuras pamatotību būtu iespējams pārbaudīt tikai satiksmes departamentam – taču audits atklāja, ka kontrole nav bijusi pietiekama.
Rīgas domes priekšsēdētājs Ķirsis skaidro raidījumam, ka “nav tā, kā domes vadība seko līdzi katram asfaltēšanas darbam un lasa cauri visus līgumus. Tas tomēr ir ierēdņu darbs.”
Kopš uzņēmums Ceļu pārvalde cīnās ar finanšu problēmām, Uzturēšanas līgumos galvenie uzņēmumi ir tie paši, kam Rīgā ir atkritumu apsaimniekošanas bizness. Roadeks saistīts ar Clean R, savukārt Pilsētas eko serviss – ar otru lielāko atkritumu tirgus spēlētāju ECO BALTIJA VIDE. Abi uzņēmumi varētu pietekties jaunajam vismaz 200 miljonu ielu Uzturēšanas iepirkumam. Tas vēl nav izsludināts.
Izmeklēšana par ielu remontiem iezīmē domstarpības starp Rīgas domes priekšsēdētāju Ķirsi un izpilddirektoru Jāni Langi. Viņš vasarā sāktās, bet nepabeigtās izmeklēšanas materiālus ir nodevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Arī tikko pabeigto auditu lūdzis izvērtēt domes Juridiskajai pārvaldei. Tai jāpasaka, vai audits ir par pamatu, lai vērtētu ierēdņu atbildību.
Bijušais Rīgas pilsētas galva Mārtiņš Staķis, kurš tagad kopā ar partiju Progresīvie domē darbojas opozīcijā, pēdējo mēnešu notikumus saista ar tirgus pārdali. Viņš uzskata, ka pēc Ceļu pārvaldes bankrota, pārējie uzturēšanas līguma spēlētāji, centīsies saglabāt savas izdevīgās pozīcijas un jau ir ielikuši kāju durvīs jaunajā iepirkumā. Varas politiķi, cenšoties bremzēt izmeklēšanas, faktiski šiem komersantiem palīdz.
***
BNN papildinājums. Pirmdien, 30.oktobrī, RD partijas Progresīvie frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs – viņam “pamatojoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes veikto auditu Satiksmes departamentā” – pieprasīja Ķirsim atslepenot veiktā audita dokumentus, noņemot tiem ierobežotas pieejamības statusu.
“Šī jau ir trešā izmeklēšana par atklātajiem pārkāpumiem Jāņa Vaivoda vadītajā Satiksmes departamentā šī gada laikā.
Es redzu mēģinājumus šo ieslaucīt kādā tumšākā vietiņā.
Ir nepieciešama atklāta domes sēde, lai varam iztaujāt gan audita pārvaldi, gan atbildīgos, jo man nav saprotams, kāpēc Latvijas Valsts ceļiem seguma atjaunošana maksā teju divreiz lētāk nekā Rīgas domei,” partijas izplatītā relīzē saka Kossovičs.
Tāpat Progresīvie aicinja septiņu darba dienu laikā sasaukt domes sēdi, kurā RD priekšsēdētājam jāskaidro šī audita secinājumi un jāziņo par RD turpmāko rīcību, lai novērstu auditā apstiprinātās nepilnības Satiksmes departamenta darbībā.
Lasiet arī: BNN vaicā | Olafs Pulks joprojām neizprot Mārtiņa Staķa atkāpšanās cēloņus
