Ceturtdien, 2.novembrī, publicētajā Starptautiskās Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūta (IDEA) ziņojumā par demokrātijas stāvokli pasaulē 2023.gadā teikts, ka demokrātija pasaulē pieaugošā autoritārisma dēļ sāk šķobīties, norādot, ka demokrātijas lejupslīde ir saistīta ar tādu personu kā Viktors Orbāns (Viktor Orban), Donalds Tramps (Donald Trump) un Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdogan), kas ir pazīstami ar savu stingro politiku Ungārijā, ASV un Turcijā, vēsta Politico.
“Ungārijā, Polijā, Turcijā, Slovākijā, Izraēlā un ASV, minot tikai pazīstamākos piemērus, demokrātisko normu graušanu ir veicinājuši līderi, kas apgalvo, ka runā tautas vārdā,” brīdina jaunais ziņojums.
Kopš 1975.gada, kad sāka veikt uzskaiti, šis sešu gadu kritums ir ilgākais secīgais periods, kad valstu, kurās bija vērojama demokrātijas samazināšanās, bija vairāk nekā valstu, kurās demokrātija uzlabojas, Politico pastāstīja IDEA Demokrātijas novērtēšanas nodaļas vadītāja Sema Šaha (Seema Shah).
“Mēs to iepriekš neesam pieredzējuši, demokrātijas pamatprincipi ir apdraudēti,”
sacīja Šaha,
IDEA ziņojumā, pamatojoties uz 2022.gada datiem, analizētas 173 valstis, izmantojot 17 rādītājus, tostarp pilsoniskās brīvības, tiesu neatkarību, uzticamas vēlēšanas un tiesiskumu. Lai gan Eiropā ir visaugstākie rādītāji, ir vērojamas reģionu atšķirības.
Ziņojumā uzsvērts, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros Ungārija un Polija joprojām ir problemātiskas, kas liecina par ES ierobežoto ietekmi uz dalībvalstīm. Tādi līderi kā Ungārijas Viktors Orbāns savas varas laikā ir vājinājuši iestādes, savukārt Polijas nesenie vēlēšanu rezultāti varētu veicināt pozitīvāku virzību.
“Mēs gaidīsim, kā tas izpaudīsies nākamā gada datos,” sacīja Šaha.
Pretstatā Ungārijai un Polijai vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Bulgārija, Čehija, Kosova, Latvija, Lietuva, Ziemeļmaķedonija, Rumānija un Slovākija, piecu gadu laikā ir uzrādījušas ievērojamus demokrātijas uzlabojumus, teikts ziņojumā.
Tomēr Austrijā bija vērojama tiesiskuma un pilsonisko brīvību mazināšanās, kā arī preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības samazināšanās. Šaha sacīja, ka tas ir pārsteidzoši un ievērības cienīgi, jo Austrija parasti netiek atspoguļota ziņu virsrakstos.
Ziņojumā norādīts, ka bijušais kanclers Sebastians Kurcs (Sebastian Kurz) ir iesaistīts shēmās, kuru mērķis ir apspiest kritiskus plašsaziņas līdzekļus un panākt labvēlīgu atspoguļojumu, izmantojot Finanšu ministrijas valsts līdzekļus.
IDEA pētnieki ir nobažījušies, taču saskata arī zināmu cerību nākotnē.
Šaha secina, ka, lai gan pastāv bažas par demokrātijas panīkumu tādās valstīs kā Austrija, joprojām ir iespējams rīkoties, tomēr situāciju Ungārijā un Polijā ir grūtāk mainīt. Viņa piebilda, ka ES centieni panākt, lai šīs valstis atbilstu ES standartiem, ir bijuši lēni un ne vienmēr veiksmīgi.
Āfrikā, neraugoties uz dažiem apvērsumiem, ir vērojamas pozitīvas tendences, jo palielinās politiskā līdzdalība un samazinās korupcija, jo īpaši Gambijā un Zambijā.
Lasiet vairāk: Krievija vienā dienā veic vairāk uzbrukumus nekā jebkad, ziņo Kijiva