Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) – kā viņa jau brīdināja – ir ceturtdien, 2. novembrī, parakstījusi rīkojumu par Aleksandra Bartaševiča (Kopā Latvijai) atstādināšanu no Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.
Kā ziņo ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe, šo lēmumu pamato pašvaldības vadītāja būtiski un sistemātiski pārkāpumi, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Ar ministres izdoto rīkojumu var iepazīties šeit.
[Iespējams, “pēdējais piliens” Bērziņai bija Izglītības un zinātnes ministrijas trešdien, 1.novembrī, izteiktais lūgums viņas vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju reaģēt uz Rēzeknes pašvaldības apstiprināto kārtību pedagogu atalgojumam paredzētās valsts mērķdotācijas sadalei, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikto.]
Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi,
liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
Tiek norādīts, ka pašvaldības vadītājs – kā atbildīgais par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību –, organizējot un vadot 2023. gada budžeta pieņemšanu, apzināti nenodrošināja tajā visa nepieciešamā finansējuma iekļaušanu – tajā skaitā paredzot apkures izdevumus un atalgojumu darbiniekiem nevis pilnam gadam, bet tikai 11 mēnešiem, tā radot apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomu funkciju izpildi. Arī pēc veiktajiem budžeta grozījumiem šī gada jūnijā iztrūkstošais finansējums novērtējams gandrīz 4 miljonu eiro apmērā.
Tāpat domes priekšsēdētājs ir pieļāvis, ka dome lemj par saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, kā arī slēdzis līgumus par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu bez domes pilnvarojuma. Kā norāda Finanšu ministrija, šā gada 15. augustā bez finansiāla segumair pieņemti pieci domes lēmumi par aizņēmuma ņemšanu.
Tāpat ir konstatēts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs, pārkāpjot savas ar likumu noteiktās pilnvaras, 2022.gada 9.septembrī ir vienpersoniski pieņēmis lēmumu un parakstījis līgumu par būvdarbu turpināšanu vairāku miljonu eiro vērtībā Eiropas Savienības fondu projekta Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai ietvaros. Līguma projekts nav skatīts domes sēdē – tādējādi līgums tika noslēgts bez tās akcepta .
Domes priekšsēdētājs šā gada 5. oktobrī parakstījis domes lēmumu Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju un pašvaldības dotāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iestādēm pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ar kuru apstiprināts pedagogu nedēļas darba slodzes nekorekts aprēķins. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, ar šādu lēmumu dome ne tikai nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumu ievērošanu, bet arī pasliktinājusi Rēzeknes pedagogu nodarbinātības apstākļus.
Pašvaldības domes šā gada 11. augusta sēdē tika apstiprināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcības plāns finanšu krīzes pārvarēšanai. Viens no pašvaldības piedāvātajiem risinājumiem bija atlaist aptuveni 60 pašvaldības, tostarp sociālā dienesta, darbiniekus. Tādejādi pašvaldības pārvaldes Sociālais dienests kopējie izdevumi 2023.gadā samazinātos par 168 775 eiro.
Taču jau ilgstoši pašvaldībā sociālo darbinieku skaits ir bijis zemāks nekā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Parakstot šādu lēmumu, domes priekšsēdētājs ir pieļāvis minētā likuma pārkāpumu, lielākam riskam pakļaujot sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas un negatīvi ietekmējot sociālo situāciju pašvaldībā.
Par daudzajām Finanšu ministrijas pretenzijām pret Bartaševiču un Rēzeknes pašvalību, tai vēršoties prokuratūrā, vairāk var uzzināt šeit. Pēc sākotnējiem Rēzeknes pilsētas budžeta “melnā cauruma” aprēķiniem, šīs pašvaldības finanšu stabilizācijai līdz gada beigām ir vajadzīgi seš miljoni eiro.
Lasiet arī: Valmieras mērs pilnībā noliedz pārkāpumus KNAB izmeklētajā lietā par iespējamu četru miljonu eiro izkrāpšanu
