Polijas un Baltijas valstu sadarbība rit ļoti labi, turklāt Polija dod savu ieguldījumu Baltijas drošībā un vēlas būt drošības sniedzējs reģionā – jo tas ir pašas Polijas interesēs. Uz to plašākā intervijā Rīgas konferences laikā norādīja Vācijas Māršala fonda Austrumu virziena izpilddirektors Mihals Baranovskis (Michał Baranowski).
“Labi saprotam, ka Polijas drošība nesākas pie Polijas robežām, bet gan tieši pie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas robežām [ar Krieviju]. Šajā kontekstā esam ļoti priecīgi redzēt Somiju pievienojamies aliansei – un arī Zviedriju, cerams, drīzumā –, jo militāri tas mums dod milzu priekšrocības gan atturēšanā, gan Baltijas valstu aizsardzībā,” sacīja Baranovskis.
Baltijas valstu un Polijas attiecības viņš novērtēja kā ļoti labas, vismaz no Varšavas skatupunkta. Eksperts izcēla, ka Baltijas valstis publiski ir
bijušas diezgan klusas attiecībā uz Polijas valdības kritiku,
pat tad, kad tās novēroja problēmas ar likuma varas ierobežošanu, gan arī Polijas konfliktu ar Briseli, kā arī konfliktu ar Vāciju. “Īpaši labs piemērs ir Lietuva, kurai ir svarīgas attiecības drošības jomā ar Vāciju, tomēr tā ir Polija, kas atrodas Lietuvas un pārējo Baltijas valstu tiešā tuvumā,” viņš norādīja.
Vēlēšanās uzvarējušo opozīcijas spēku veidotā jaunā valdība – kas nebūs noskaņota pret Vāciju un pret Eiropas Savienību (ES), kas būs proaktīva un konstruktīva balss ES un centīsies atjaunot attiecības ar Vāciju – neitralizēs zināmu saspīlējumu, ko Baltijas valstis izjuta pret Varšavu, uzskata Baranovskis.
Kopumā Baltijas valstis un Polija uz visu skatās samērā līdzīgi un kā vienīgo atšķirību eksperts minēja to, ka Baltijas valstis ir eirozonā, bet Polija ne.
Jautāts, vai ES pietiekami izmanto iespējas ieņemt būtiskāku lomu globālajos jautājumos un it īpaši Ukrainas atbalsta politikā, Baranovskis norādīja, ka
Eiropa jau sniedz lielāku finansiālo un ekonomisko palīdzību Ukrainai nekā ASV.
“Transatlantiskā vienotība ir ārkārtīgi svarīga, un mums ASV ir ļoti vajadzīgas gan militārās palīdzības ziņā Ukrainai, gan nākotnē arī tās atjaunošanā. Tomēr ir jāapzinās, ka ekonomiskās palīdzības ziņā Eiropa dara vairāk. Arī militārās palīdzības ziņā Eiropa dara aizvien vairāk un tās apjomi tuvojas ASV,” sacīja eksperts.
Viņš uzsvēra, ka Eiropai arī jādara vismaz tikpat un, iespējams, vairāk nekā ASV. “Amerikāņi apzinās, ka Ukraina ir mūsu pievārte, nevis viņu. Jā, tas var būt transatlantisks projekts, bet nevar būt tāds, kur Eiropa nedara pietiekami daudz,” skaidroja Baranovskis.
Viņš piebilda, ka tad, ja ASV pie varas nonāks republikāņu administrācija –, iespējams, Donalda Trampa vadībā –, tad ASV no ES noteikti sagaidīs daudz vairāk. Tāpat nevar izslēgt, ka tad ASV vēlēsies vairāk koncentrēties uz Tuvajiem Austrumiem – īpaši, ja karš tur vēl turpināsies – un uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, tur konkurējot ar Ķīnu.
“Tādā gadījumā radušos iztrūkumus [palīdzībā Ukrainai] būs jāaizpilda tieši ES dalībvalstīm,” norādīja Vācijas Māršala fonda Austrumu virziena izpilddirektors.