Hamās pastrādāto zvērību nepubliskošana ir Izraēlas kļūda, uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Intervijā TV3 raidījumā 900 sekundes viņš piekrita, ka Izraēlas un Hamās karš iezīmē arī nebijušu dezinformācijas vilni, kā rezultātā virspusējam vērotājam varētu būt visai grūti atšķirt patiesus notikumus no šķietamiem notikumiem.
Izraēla ne līdz galam izdomājusi stratēģiju saistībā ar iegūto materiālu publicēšanu, uzskata Sārts.
Izraēla izvēlējusies nepublicēt safilmētos materiālus, kuros redzamas Hamās pastrādātās zvērības.
“Šķietami to var saprast tīri cilvēcīgi, ka tādas šausmas varbūt nevajag lieki izplatīt. Bet, no otras puses, informatīvā kara un starptautiskā atbalsta Izraēlai kontekstā tā, manuprāt, nav pareiza stratēģija, jo vienīgais, ko tagad arvien vairāk redzam, ir Izraēlas gaisa trieciena sekas Gazā,” sacīja Sārts, uzsverot, ka tas maina atbalsta balansu.
Sārts gan piebilda, ka Izraēlas neveiksmes informatīvajā karā nav tieši saistītas ar antisemītisma uzplaukumu daudzviet pasaulē, tostarp lidostā Mahačkalā. Protestiem un tamlīdzīgām aktivitātēm esot citi cēloņi.
Eksperts uzsvēra, ka situācijā, kad bojā iet palestīniešu bērni, lielākā daļa vainas jāuzņemas Hamās,
kas ne tikai radīja eskalāciju, bet arī viņu taktika un mērķi ir slēpties aiz bērniem, vienlaikus cerot, ka Izraēla ar triecieniem radīs ciešanas un nāves, ko “Hamās” tālāk arābu pasaulē varēs izmantot atbalsta audzēšanai. Tā nav jauna taktika šajā reģionā.
Sārts piekrita, ka esot vieta diskusijai par to, kādā veidā precīzi un starptautisko tiesību ietvaros īstenot šāda veida karu, bet svarīgi saprast, ka, ja Izraēla nespertu atbildes soli pēc Hamās uzbrukuma, tad virkne teroristisko grupējumu paziņoja par mērķi izbeigt Izraēlas valsti. “Izraēlai tā ir eksistenciāla situācija. Labākais ir, atbalstot Izraēlu, pieskatīt, lai Izraēlas atbildes gājieni ir samērojami ar humānās palīdzības pieejamību un to, kā nosveras svaru kausi, pieņemt lēmumu par šaušanas mērķi. “Rietumu sabiedrībai te ir zināma ietekme,” uzskata Sārts.
Centra vadītājs atzina, ka karš Tuvajos austrumos nav melnbalts un tajā ir daudz nianšu. “Mēs atsaucamies uz Ukrainu, bet te jāsaprot, ka Ukrainas karš daudzu desmitgažu laikā ir viens retais karš, kas ir izteikti melnbalts, kur skaidri saskatāmi labie un sliktie. Arī te var redzēt kaut ko, bet nianšu ir daudz vairāk un vēsturisko kontekstu – vēl daudz vairāk,” skaidroja Sārts.