Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Ja jūs domājāt, ka COVID-19 murgs ir, vismaz Lietuvā, beidzies, jūs kļūdījāties. Šīs nedēļas pirmdienā Lietuvā tika reģistrēts rekordliels jauno inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaits – 1152 – un divi nāves gadījumi no pagājušajā nedēļā reģistrētajiem.
Eksperti apgalvo, ka to skaits, visticamāk, pieaugs, taču vīrusa izplatībā ir arī pozitīva iezīme – SARS-CoV-2, kā oficiāli sauc šo slimību, būs vieglāks.
Sauļus Čaplinsks (Saulius Čaplinskas), ievērojams Lietuvas epidemiologs un bijušais Lietuvas Infekcijas slimību un AIDS centra (ULAC) direktors, aģentūrai BNN sacīja, ka Lietuvā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, šajā aukstajā sezonā COVID-19 gadījumu skaits būs mazāks divu iemeslu dēļ.
“Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem koronavīrusu viļņiem tiks pārbaudīts daudz mazāk cilvēku. Otrkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem lielākajai daļai cilvēku būs viegla vai pat asimptomātiska vīrusa forma un viņi nemeklēs medicīnisko palīdzību. Rezultātā būs mazāk hospitalizēto un mazāk ar COVID-19 saistīto nāves gadījumu,” uzsver Čaplinsks.
Pēc eksperta domām, prognozes par vīrusu ir izrādījušās precīzas – gadu gaitā tas ir mutējis, un tā jaunās versijas ir maigākas nekā vīruss pandēmijas sākumā 2019.gadā.
“Metaforiski runājot, tas ir pielāgojies mums, cilvēkiem, un mēs esam pielāgojušies tam.
Tāpat kā daudzi citi eksperti, esmu diezgan pārliecināts, ka šosezon tas nodarīs mazāku kaitējumu veselībai. Tā teikt, tās mērķis ir atstāt pēc iespējas vairāk savu eksemplāru, bet nenogalināt saimnieku, t. i., mūs, cilvēkus, kas to ražo un pārnēsā,” saka Čaplinsks.
Viņš saka, ka šajā aukstajā sezonā, visticamāk, dominēs Omicron, viens no jaunākajiem COVID-19 paveidiem, kas pazīstams ar savu vieglo ietekmi.
Saslimstība ar COVID-19 Lietuvā sāka pieaugt septembra vidū, kopš maija turoties zemā līmenī.
Ceturtdien, 16.novembrī, 14 dienu laikā primārās inficēšanās līmenis Lietuvā ir pieaudzis līdz 235,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet septiņu dienu laikā pozitīvo testu īpatsvars ir 32,5%.
Kā norāda Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra (NVSC) Infekcijas slimību pārvaldības departamenta konsultante Greta Gargasiene (Greta Gargasienė), infekcijas slimību līkne pieaug,
taču tas šajā laikā ir pilnīgi normāli.
Saskaņā ar NVSC datiem pagājušajā nedēļā palielinājies gripas, akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) un COVID-19 saslimušo skaits. Kopējais saslimstības līmenis ar šīm slimībām sasniedza 1061,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 739,2 gadījumiem iepriekšējā nedēļā (no 30.oktobra līdz 5.novembrim).
“Taču mēs nevaram pielīdzināt COVID-19 gripai. Jā, simptomi ir tādi paši, bet organisma bojājumi ir ļoti atšķirīgi, un arī medikamenti ir atšķirīgi. Tas, kas mums ir jau tagad un ko visiem ir svarīgi atcerēties, ir tas, ka pēc iespējas ātrāk ir jānosaka, vai tā ir gripa vai koronavīruss,” saka epidemiologs Čaplinsks.
Pagājušajā nedēļā viszemākā saslimstība ar gripu, AAEI un COVID-19 slimību reģistrēta Telšu rajonā,
bet visaugstākā – Viļņas rajonā.
Epidēmiskais saslimstības līmenis netika sasniegts nevienā pašvaldībā, t.i., nepārsniedza 1500 saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, norāda NVSC.
Satraucoši, ka pirmie A gripas gadījumi Lietuvā tika konstatēti oktobrī. Pēc ārstu domām A gripa ir bīstamāka par B gripu. Tieši šie gripas veidi var izraisīt pandēmijas, norāda Čaplinsks, savukārt sezonālās vakcīnas aizsargā pret cirkulējošo gripu.
“Smagas pandēmijas izraisa A tipa gripas vīruss, jo tas cirkulē ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp dažādiem dzīvniekiem – putniem, cūkām un citiem. B tipa gripas vīruss parasti cirkulē tikai starp cilvēkiem,” saka Čaplinsks.
No 6. līdz 12.novembrim ar gripu hospitalizēti 12 cilvēki: 9 bērni (0-17 gadi) un 3 cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Neviens cilvēks netika ievietots intensīvās terapijas nodaļā.
Lai novērstu AAEI un gripas izplatīšanos, dažās lielajās klīnikās, piemēram,
Viļņas Universitātes Santaras klīnikā, pagaidām netiek ielaisti apmeklētāji.
“Mēs to darījām, tāpēc ka ir palielinājusies saslimstība ar infekcijas slimībām. Šāda situācija īsti nebija plānota, bet mēs to neizslēdzām,” LNK TV citē klīnikas internās medicīnas centra vadītājas Aušras Marcijonenes (Aušra Marcijonienė) teikto.
Pēc ārstes domām, vīrusa izplatība starp slimniekiem ir daudz ātrāka un nopietnāka.
Santaras klīnika pat ziņoja, ka dažās tās nodaļās uz laiku ir pārtraukta jaunu pacientu uzņemšana.
“Mums nācās apturēt jaunu pacientu uzņemšanu, jo mums bija tikai dažas brīvas vietas, mēs nevaram uzņemt dalītajās palātās,” citēta Marcijonene.
Arī Panevēžā tiek veikti profilaktiski pasākumi.
“Ir noteikti ierobežojumi apmeklēt vienu nodaļu, reanimāciju un intensīvo terapiju. Tur pacienti ir visproblemātiskākie, tāpēc, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos, apmeklējumi vispār nav atļauti. Arī COVID-19 nodaļas pacientus nav atļauts apmeklēt,” sacīja Panevēžas slimnīcas direktora vietnieks medicīnas jautājumos Mindaugs Vaitkus (Mindaugas Vaitkus).
Tikmēr, gaidot COVID-19 un AAEI gadījumu skaita pieaugumu, Veselības ministrija (SAM) ir sākusi izglītības iestādēm izplatīt bezmaksas koronavīrusa testus. Kopumā Lietuvas skolas saņems 2,4 miljonus testu. Turklāt aptuveni viens miljons cita veida testu, tā saukto pacifieru, tiks izdalīts pirmsskolas izglītības iestādēm. Tie valstij izmaksās aptuveni četrus miljonus eiro.
Testus var saņemt arī valsts veselības centros. Visā Lietuvā ir 49 šādi biroji.
Jaunu koronavīrusa saslimšanas gadījumu skaits Lietuvā kulmināciju sasniedza 2022.gada februāra sākumā, kad katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 jaunu inficēšanās gadījumu. Lietuvā aptuveni 1,19 miljoniem cilvēku vismaz vienu reizi ir bijuši pozitīvi COVID-19 testa rezultāti.
Saskaņā ar statistikas datiem aptuveni 68,5% iedzīvotāju valstī līdz šim ir saņēmuši vismaz vienu vakcināciju pret koronavīrusu.
Pagājušo nedēļu, 7.novembrī, stājās spēkā grozījumi veselības un sociālās drošības ministra un darba ministra rīkojumā, kas ļauj izsniegt darbnespējas lapas vienkāršotā kārtībā.
Ja paaugstinātas saslimstības periodā personai attīstās saslimšanas, kas atbilst infekcijas slimības simptomiem, darbnespējas lapu var izsniegt, veicot attālinātu konsultāciju, pamatojoties uz ģimenes ārsta, kas sniedz medicīnas pakalpojumus, lēmumu.
Ja nepieciešams apmeklēt ārstu klātienē, ārsts, izvērtējot attālinātās konsultācijas laikā sniegto informāciju par personas veselības stāvokli un izvērtējot iespējamās inficēšanās risku, pieņem lēmumu par personas pārejošu darbnespēju tiešā kontakta konsultācijā.
Pēc Čaplinska domām, šī gripas sezona parādīs, vai sabiedrība ir mācījusies pandēmijas mācību un
saslimšanas gadījumā paliks mājās un neizplatīs infekciju.
“Cilvēki ir noguruši no pandēmijas, viņi nevēlas dzirdēt par saaukstēšanos, gripu, koronavīrusiem, daži nevēlas dzirdēt par vakcīnām. Uzticības zudums valdības lēmumiem un mediķu profesijai, manuprāt, radīs negatīvas sekas,” prognozē slavenais lietuviešu virusologs.
