Saeima ceturtdien, 6.oktobrī, otrajā lasījumā izskatot grozījumus Izglītības likumā, atbalstīja labojumus pantā par tikumību, kurus grozījumu autori uzskata par «tikumības grozījumus» neitralizējošiem.
Pašlaik spēkā esošajā likuma redakcijā ir iekļauts 10.1 pants Izglītība un tikumība, kas paredz, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, ir jāsargā izglītojamo no «tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai».
Saeima atbalstīja piedāvājumu šo pantu manīt. Plānots, ka likumā tiks noteikts, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts.
Panta otro daļu plānots pilnībā nomainīt, nosakot, ka «informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai un tās izvērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets».
Izmaiņas paredz pantu par tikumību nevis izslēgt, bet plašāk papildināt ar Satversmē definētajām vērtībām.
Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko iebilda pret grozījumiem, paužot viedokli, ka ar minētajiem grozījumiem vecākiem tikšot atņemtas tiesības kontrolēt dažādu «skolās sirojošu» organizāciju iesaisti izglītības procesā. Savukārt viena no grozījuma virzītājām, deputāte Krista Baumane (AP) izmaiņas vērtē kā «tikumības grozījumu» neitralizēšanu, jo «vienoties par atcelšanu pavisam neizdevās».
Priekšlikumu izslēgt no Izglītības likuma 10.1.pantu Izglītība un tikumība rosināja Saeimas deputāti Anda Čakša (JV), Krista Baumane (AP) un Kārlis Šadurskis (JV), atsaucoties uz to, ka
2015.gadā šāda norma tika ieviesta pēc Krievijas likumdošanas parauga, kas, deputātu ieskatā, pieļauj cenzēt izglītības saturu.
Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska savulaik atbildīgās komisijas sēdē pauda atbalstu likuma normas svītrošanai, jo viņai savulaik nācies saņemt organizāciju sūdzības par to, ka skolu direktori tām liedz tikties ar skolēniem, lai runātu par reproduktīvās veselības un dažādu atkarību jautājumiem, atsaucoties tieši uz šo likuma normu.
Deputāts Raivis Dzintars (NA) sacīja, ka likuma grozījumu iesniedzēji nepamatoti interpretē spēkā esošo regulējumu. Viņš atzina, ka likuma panta formulējums varbūt nav pats veiksmīgākais, tomēr pantu kā tādu nevajadzētu svītrot.
Biedrības Vecāku alianse pārstāve Agnese Geduševa panta izslēgšanu no Izglītības likuma dēvēja kā neloģisku, jo pantā ietvertās vērtības aizsargā Satversme, Bērnu tiesību konvencija un citi normatīvie akti. Viņas ieskatā, minētais pants neizslēdz iespējas skaidrot un diskutēt par dažādiem jautājumiem, kā piemēru minot biedrības Papardes zieds īstenotās lekcijas skolēniem.
Geduševa pauda bažas, ka likuma panta izslēgšana var radīt situāciju, ka
«skolās varētu ienākt jebkādas organizācijas un sniegt kaut kādus redzējumus, kas radītu haosu un vecākiem būtu jācīnās ar sekām».
Katoļu baznīcas jauniešu organizāciju pārstāve Anda Aleksandrova atzina, ka jaunieši ir jāizglīto, sevišķi, lai pasargātu no seksuālas izmantošanas, tajā pašā laikā viņa atbalstīja pausto, ka jauniešiem sniegtajai informācijai ir jābūt drošai, no drošiem avotiem, lai «to nevarētu sniegt visi, kas to vēlas».
Viena no grozījumu iesniedzējām deputāte Baumane ir pārliecināta, ka no likuma izslēdzamajam pantam nav saistības ar tikumību, bet gan cenzūru. Viņa uzskata, ka likuma grozījumi 2015.gadā tika atnesti uz Saeimu laikā, kad līdzīgas izmaiņas savā likumdošanā pieņēma Krievija. «Organizācijas, kas nesa «tikumības grozījumus», vadījās no šo Krievijas grozījumu gara,» secināja deputāte.
Baumane uzsvēra, ka «tikumības grozījumi» bija arī kā neuzticības balsojums pedagogiem.
«Ja vēlamies mūsdienīgu izglītību, tad šie grozījumi ir jāatceļ,» rosināja deputāte.
Arī bijusī Juglas vidusskolas direktore Aija Melle atzina, ka likuma grozījumu pieņemšana raidīja satraucošu signālu pedagogiem, tostarp grozījumi tika uztverti kā neuzticēšanās skolotājiem. Melle pauda pārliecību, ka likuma norma «neko nerisina vai papildus neuzlabo». Viņas ieskatā, valstij ir jādara viss, lai jauniešos radītu kritisko domāšanu, turpretī spēkā esošais likums liedz šo mērķi sasniegt.
«Absurdi iedomāties, ka mēs varētu aizsargāt bērnus, slēpjot no viņiem informāciju. Skolās nevar būt tabu jautājumi.»
«Ja skolēnam ir kādi jautājumi, tad pedagogam ir jābūt gatavam uz tiem atbildēt. Tāpēc ir jāstiprina pedagogu profesionalitāte un jāaudzina bērni, kas paši var pieņemt lēmumus,» norādīja Melle.
Tā dēvētie «tikumības grozījumi» ir spēkā kopš 2015.gada vidus. Vēlāk valdība atbalstīja Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.
