Krievijas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā, tostarp Polijā un Baltijā, nav uzskatāma par nejaušu atgadījumu, otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu žurnālistiem uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš atgādināja, ka pagājušajā nedēļā Polijas gaisa telpā ielidoja 19 droni. Latvijas prezidenta ieskatā tā varēja būt vai nu ar nolūku veikta provokācija, vai nekompetence, vai abu kombinācija, un jebkurš no šiem variantiem ir biedējošs. Rinkēviča vērtējumā NATO lēmums ieviest misiju “Austrumu sardze” un stiprināt austrumu flanga gaisa telpas aizsardzību ir pareizs solis.
Viņš uzsvēra, ka incidenti parāda nepilnības NATO pretdronu aizsardzības sistēmās, jo dārgu pretgaisa aizsardzības raķešu izmantošana pret lētiem droniem nav efektīva.
Rinkēvičs arī atzina, ka nevar spekulēt par šī incidenta saistību ar Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad”, bet viņš uzsvēra nepieciešamību būt gataviem līdzīgiem gadījumiem.
Somijas prezidents piebilda, ka Krievija turpinās pārbaudīt NATO spējas un pacietību. Arī viņš piekrita Latvijas prezidenta teiktajam, ka Polijas gaisa telpas šķērsošana ar Krievijas droniem vairāk nekā 19 reizes diez vai būtu uzskatāma par kļūdu vai sagadīšanos.
Stubs atgādināja, ka nekavējoties tika sāktas NATO līguma 4.panta konsultācijas – tas bija astotais gadījums alianses vēsturē, kad šādas konsultācijas tika sasauktas. Viņš uzsvēra, ka “Austrumu sardzes” programma pakāpeniski tiks paplašināta, iekļaujot arī Skandināviju un Ziemeļeiropu, lai alianse būtu gatava stāties pretī iespējamajiem draudiem.
Runājot par “Zapad” mācībām, Stubs atzina, ka līdz šim tajās nav novērots nekas ārpus normas. Taču šādos neprognozējamos apstākļos robeža starp mieru un karu ir kļuvusi neskaidra, un NATO jāspēj reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, viņš uzsvēra.
LETA jau rakstīja, ka otrdien un trešdien Latviju apmeklē Somijas prezidents un dzīvesbiedre Sūzana Inesa-Stuba.