Polijas jaunais prezidents Karols Navrockis (Karol Nawrocki) devies vizītē uz Berlīni, un spriedze, kas valda starp kaimiņvalstīm, var atsaukties uz centieniem ieņemt vienotu nostāju pret Maskavu, raksta “Politico.”
Politiskajās aprindās un ne tikai nav noslēpums, ka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) dod priekšroku sadarbībai ar citu Polijas līderi, centrisko premjerministru Donaldu Tusku (Donald Tusk). Tomēr 16.septembrī Mercam ir jāuzņem Navrockis. Polijas prezidents nāk no konservatīvi labējās opozīcijas partijas “Likums un taisnīgums” (PiS), kas joprojām pieprasa Berlīnei maksāt reparācijas par nacistu 2.pasaules kara laikā pastrādāto.
Vācijas un Polijas attiecības pēdējos gados svaidījušās no ciešas sadarbības līdz atklātiem ķīviņiem. Lai gan abas valstis vieno spēcīgas tirdzniecības saites un pieaugoša sadarbība aizsardzības jomā, Navrockis un PiS politiķi iestājušies pret Eiropas Savienības iesaistīšanos Polijas iekšējās lietās. Tāpat labējie politiķi izmanto joprojām aktuālo jautājumu par iznīcību, ko nacistiskā Vācija atnesa Polijai.
Vācijas Ārlietu ministrijas Polijas attiecību koordinators Knuts Abrahams (Knut Abraham) norādīja, ka savstarpējās attiecības ir ļoti jūtīgas, un daži nepareizi vārdi var radīt pamatīgu problēmu. Vēsturnieks, bijušais bokseris un futbola huligāns Navrockis daudzējādā ziņā iemieso to Polijas populisma atzaru, kas visvairāk satrauc Mercu un sabiedrotos. Jūnijā ievēlētā prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas solījumu ietvēra arī reparāciju pieprasīšanu no Berlīnes.
Vācijas valdība jau vairākkārt noraidījusi šo prasību.
Pat kopīgs ienaidnieks – Krievijas diktators Vladimirs Putins – nespēj patiesi apvienot Vācijas līderus un Polijas populistisko labējo spārnu. Arī ne pēc tam, kad 10.septembrī Krievijas lidroboti šķērsoja poļu gaisa telpas robežu. Navrockis ir pat centies sasaistīt reperāciju pieprasījumu ar vienotu Eiropas cīņu pret Krievijas agresiju. Piemiņas pasākumā 2.pasaules kara notikumiem Navrockis paziņojis, ka reparācijas nebūs alternatīva vēsturiskajai amnēzijai, bet Polijai kā NATO austrumu flanga galvenajai valstij esot nepieciešams taisnīgums un patiesība, un skaidras attiecības ar Vāciju.
Navrocka pārstāvis Rafals Leškevičs (Rafał Leśkiewicz) informēja, ka prezidents plānojot pievērsties reparāciju jautājumam arī vizītē Berlīnē. Viņš tiksies ar Mercu un Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru (Frank-Walter Steinmeier). Lai ierobežotu publisku nesaskaņu paušanu, preses konferences nav plānotas.
Par spīti spriedzei, Navrockis var izrādīties izdevīgs gan Mercam, gan citiem Eiropas līderiem – viņam ir ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atbalsts. Tramps atbalstīja Navrocki pirms ievēlēšanas, un polis ir ticis laipni uzņemts arī Baltajā namā. Pēc Krievijas lidrobotu ielidošanas Polija Tramps sazvanījās nevis ar premjerministru Tusku, bet gan ar Navrocki. Tas ir iemesls iekšējai spriedzei, jo, neskatoties uz veto tiesībām, prezidenta loma tomēr ir vairāk ceramoniāla, un Tusks un viņa valdība strādā ar ārpolitikas un aizsardzības jautājumiem. Trampa centieni apiet Tusku zināmā mērā nostāda Polijas prezidentu pret parlamentu. Tas nozīmē, ka Vācijas un Eiropas līderi diez vai darīs kaut ko, kas varētu apdraudēt Tuska pozīcijas.
Pēc Tuska valdības nākšanas pie varas, tā atcēla iepriekš PiS virzīto prasību, ka Vācijai jāmaksā 1,3 triljoni eiro reparācijās.
Navrockis jautājumu ir aktualizējis. Tuska valdība uzsver, ka, lai arī morāli ir pamats prasīt kompensāciju no Vācijas, juridiski tas nav saprātīgi un uzstāšana uz reparāciju maksāšanu kaitēs abu valstu ekonomiskajai sadarbībai. Polija ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radosław Sikorski) norādīja, ka tā vietā pietiktu, ja Vācija uzskatāmi darītu zināmu, ka atzīst nodarīto un ciešanas, ko nacistu vara sagādāja poļiem. Tomēr skaidrs, ka šādi žesti neapmierinās PiS, un Navrockis no prasības pēc kompensācijas neatteiksies.
Vācijas Ārlietu padomes pārstāvis, bijušais Vācijas vēstnieks Polijā Rolfs Nikels (Rolf Nikel) sacīja, ka Navrockis vēlas spodrināt savu vārdu valsts iedzīvotāju acīs, un tā ir ierasta parādība visur. Tomēr esot jāņem vērā, ka notiek karš, un ir jādara viss, lai saglabātu Vācijas, Polija sun Eiropas vienotību. “Jebkas, kas tam stāsies ceļā, spēlēs par labu Putinam,” teica Nikels un piebilda, ka Navrockim ir jāizlemj, kam par labu spēlēt.
Lasiet arī: Polijas ārpolitika: iekšējās cīņas grauj ārējās attiecības