«Oligarhus un Krieviju atbalstošo politisko spēku iekļaušana koalīcijā ir nesavienojama ar līdzšinējo Latvijas Eiroatlantisko kursu, tāpēc 14.Saeimas nākotne atkarīga no koalīcijas kodola spējas sadarboties ar Apvienoto sarakstu un Progresīvajiem,» uzskata Sabiedrība par atklātību – Delna pētnieks Olafs Grigus.
Delna atzinīgi vērtē 14.Saeimas vēlēšanu aktivitāti un uzsāktās koalīcijas sarunas, kurās kā koalīcijas kodols iezīmējas Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība, taču Grigus uzsver, ka uztraucošs ir atbalsts, ko saņēmuši ar oligarhiem saistītie spēki – Zaļo un zemnieku savienība un Latvija Pirmajā vietā, kā arī partija Stabilitātei!, kuras līderis atteicies nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā.
«Ir svarīgi, ka valdību veidojošajiem spēkiem ir vienota nostāja būtiskākajos jautājumos – cīņa pret korupciju kā nacionālās drošības jautājums, vienota izpratne par valsts aizsardzību un Eiroatlantiskā integrācija,» norāda Grigus.
Pētnieks neizslēdz iespēju, ka arī koalīcijas kodola sadarbība ar iezīmētajiem partneriem var izrādīties problemātiska.
Kā norāda Grigus, Apvienotais saraksts ir jauna apvienība un nav skaidrs, cik ciešas saites vieno to veidojošās organizācijas, politiķus un to agrākos sadarbības partnerus.
«Partija Latvijas Reģionu Apvienība dažādās pašvaldību vēlēšanās startējusi kopā gan ar liberālo Latvijas Attīstībai, gan konservatīvo Nacionālo apvienību. Savukārt Latvijas Zaļā partija vēl nesen bija stabils un ilglaicīgs Zaļo un zemnieku savienības partneris un maz ticams, ka šīs spēcīgās saites iespējams pilnībā saraut.»
Savukārt, kā norāda Grigus, iebildumi pret Progresīvajiem koalīcijā uz it kā ideoloģiska pamata ir Nacionālajai apvienībai, taču šī pamatojuma patiesumu liek apšaubīt ne vien abu partiju sadarbība Rīgas domē, bet arī Nacionālās apvienības līdzšinējā sadarbība ar ne mazāk liberālo Attīstībai/Par!.
BNN jau iepriekš ziņoja, ka 14.Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – Jaunā vienotība (JV) – 26 mandāti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 16 mandāti, Apvienotais saraksts (AS) – 15 mandāti, Nacionālā apvienība (NA) – 13 mandāti, Stabilitātei! (S!) – 11 mandāti, Latvija pirmajā vietā (LPV) – 9 mandāti un Progresīvie (P) – 10 mandāti.
Tāpat iepriekš ziņots, ka Valsts prezidents pilnvarojis Jaunās vienotības pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Kā atzinis pats Kariņš, Jaunā vienotība veiks sarunas tikai ar tām partijām, kuru ģeopolitiskais kurss ir virzīts uz turpmāku Latvijas atrašanos ES un NATO valstu saimē. Šobrīd sarunas par potenciālās koalīcijas veidošanu notiek ar Apvienoto sarakstu, Nacionālo apvienību un Progresīvajiem.
Lasiet arī: SAB rūpīgi vērtēs jaunievēlētos deputātus pielaides valsts noslēpumam piešķiršanā
