Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumi šogad varētu sasniegt kopumā 6,95 miljonus eiro, norādīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.
LPPA ir nosūtījusi Saeimas politisko partiju frakcijām aicinājumu tikties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lai rastu risinājumu ilgstoši nepietiekamam valsts finansējumam, kas var veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumus reģionos.
Asociācijā skaidro, ka pārvadātājiem kopš 2022. gada Krievijas kara izraisīto izmaksu kāpuma dēļ būtiski pieaugusi pakalpojuma pašizmaksa. Attiecīgi šogad pārvadātāju, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, prognozētie zaudējumi varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro.
Ošenieks uzsver, ka situācijas nerisināšanas gadījumā sekas varētu iestāties tuvāko mēnešu laikā. Viņš uzsver, ka kopīgais mērķis ir saglabāt drošu, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionu iedzīvotājiem, tomēr pēdējo trīs gadu laikā ārkārtējie un neparedzamie apstākļi ir radījuši situāciju, kad faktiskās izmaksas būtiski pārsniedz valsts finansējumu.
“Katrs nobrauktais kilometrs uzņēmumiem rada zaudējumus. Faktiski pārvadātāji šobrīd piemaksā par to, lai skolēns nokļūtu izglītības iestādē, pensionāre – ārstniecības iestādē, bet darbinieki – darbavietās,” uzsver asociācijas prezidents.
Asociācijā norāda, ka pārvadātāju maksātnespējas gadījumā valsts steidzamības kārtā būs spiesta meklēt jaunus pakalpojuma sniedzējus,
maksājot augstāku cenu, savukārt maksātnespējīgo pārvadātāju parādi kļūs par tiešu valsts zaudējumu.
Vienlaikus asociācijā uzsver, ka atsevišķos reģionos jau patlaban pārvadātāji nespēj izpildīt visus reisus, galvenokārt saistībā ar ierobežotām iespējām piesaistīt autobusu vadītājus nepietiekama finansējuma dēļ. Neizpildīto reisu skaits tuvākajā laikā varētu pieaugt visos Latvijas reģionos autobusu vadītāju trūkuma dēļ.
Asociācijā skaidro, ka Publisko iepirkumu likums pieļauj veikt būtiskus līguma grozījumus, ja tie ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt. Šādu grozījumu apmērs nevar pārsniegt 50% no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas, savukārt nevērtējot to būtiskumu, līdz 10% apmērā no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas.
Asociācijā atgādina, ka maršrutu tīkls Latvijā ir sadalīts 16 lotēs jeb maršrutu daļās. Periodā no 2019. gada līdz 2025. gadam Autotransporta direkcija (ATD) piecos iepirkumos noslēgusi ilgtermiņa līgumus 14 lotēs. Savukārt divās lotēs – “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži” – joprojām nav noslēgti ilgtermiņa līgumi, kuros pakalpojuma sniegšana vairākus gadus tiek veikta uz tiešā piešķīruma pamata.
Jau ziņots, ka šogad 12. augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu. Savukārt 16. septembrī pasažieru pārvadātāji rīkoja protesta akciju “Viena stunda bez sabiedriskā transporta”, lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.
Pārvadātāji pieprasīja kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam.
Septembra vidū ATD pārstāvji tikās ar pasažieru pārvadātāju pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par ilgtermiņa līgumiem. Pēc tikšanās ATD norādīja, ka meklēs juridiskas iespējas pasažieru pārvadātāju prasību izpildei.