Ungārijas arvien lielāku popularitāti gūstošā opozīcija pieprasījusi paskaidrojumus no premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) par “palīdzības paketi,” kuru it kā piedāvājis ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), raksta “Politico.”
Trampa domubiedrs Orbāns nesen viesojās Vašingtonā, un Baltajā namā tikās ar Trampu. Atgriežoties Budapeštā, viņš paziņoja, ka ASv piekritušas sniegt Ungārijai finansiālu atbalstu. Premjerministrs sacīja, ka atsevišķi Briseles instrumenti, kas varētu tikt izmantoti pret Ungāriju, tagad varot tikt uzskatīti par neefektīviem, un “finansiālā smacēšana” no Eiropas Savienības puses varot tikt aizmirsta.
Pēc 15 gadiem pie varas Orbānu nākamgad sagaida iespējama sakāve, savukārt finansiāla atbalsta nākšana no ASV atgādina Trampa neseno gājienu, izpalīdzot ideoloģiskajam sabiedrotajam Argentīnā.
Orbāna mājieni uz ES līdzekļiem, kas pienākas Ungārijai, be ir iesaldēti tiesiskuma situācijas dēļ valstī, raisījuši jautājumus opozīcijas līderim Pēteram Maģaram (Péter Magyar). Viņš ierakstā sociālajos tīklos vaicāja, kādēļ ir vajadzīga ASV finansiālā palīdzība: “Kam Viktors Orbāns grasās tērēt amerikāņu piedāvāto aizdevumu miljardiem forintu apmērā? Kādēļ viņš iegrūž pilsoņus parādos, nevis ļauj valstī ienākt ES fondiem 8 triljonu forintu apmērā?” Atsevišķā ierakstā Maģars uzdeva jautājumu par to, kādēļ Orbāns slepeni vienojas par palīdzības paketi.
Ungāru medijs “Válasz Online” ziņoja, ka
Tramps un Orbāns varētu būt apņēmušies veikt naudas pārskaitījumu starp valstu bankām.
Līdzīgu vienošanos 20 miljardu dolāru apmērā ASV oktobrī parakstīja ar Argentīnu. Ja tā patiesi notiks, tad šī būs otrā reize, kad Tramps pirms izšķirošām vēlēšanām piedāvājis palīdzību labējā spārna domubiedram. Ir gan zināmas atšķirības, kas padara vašingtonas un Budapeštas vienošanos grūtāk saprotamu. Ungārijas Centrālajai bankai nav vienošanās pa dolāru maiņu ar ASV, un Ungārijai nav oficiālas vienošanās par drošības spilvenu. Tajā pašā laikā valsts noslēgusi vienošanos ar Eiropas Centrālo banku par eiro maiņu, un var griezties pie Starptautiskā valūtas fonda, ja ECB nevar vai nevēlas palīdzēt. Baltā nama un ASV Valsts kases pārstāvji nav atbildējuši uz lūgumu komentēt situāciju.
Ungārija ir daudz labākā finansiālā situācijā nekā Argentīna, un tai pat īsti nav vajadzģa finansiālā palīdzība, tāpēc šobrīd viss jautājums ir vairāk teorētisks. Tāpat kā daudzas citas ES valstis, Ungārija uzrāda vājus izaugsmes rādītājus, tomēr galvenais drauds finansiālajai stabilitātei Orbāna vadībā ir saistās ar atsvešināšanos no bloka.
ASV palīdzība Argentīnai bija politisks panākums Havjeram Milei (Javier Milei), kura partijai 27.oktobrī uzvarēja vidustermiņa vēlēšanās. Tas ļaus Milei virzities uz priekšu ar radikālām ekonomiskajām pārmaiņām valstī. Tramps apsveica iznākumu, norādot, ka tas no ASV prasīja daudz līdzekļu. Arī ASV finanšu ministrs Skots Besets (Scott Besset) norādīja, ka amerikāņu investīcijas esot nesušas peļņu.
Tomēr Trampa administrācija nav publiskojusi sīkāku informāciju par ASV iesaistes apmēru.
Trampa “glābšanas pakete” izraisījusi kritiku demokrātu aprindās, un pret to iebilduši pat daži republikāņi, kuri palīdzību Argentīnai nodēvēja par politiskā domubiedra izpirkšanu, kas varētu veicināt augsta riska ieguldījumu fondu izaugsmi, bet tajā pašā laikā riskē ar ASV nodokļu maksātāju naudu, to tērējot valstij, kas regulāri bankrotē.
Besets sacīja, ka palīdzība Argentīnai ir vērsta uz Ķīnas ietekmes mazināšanu Latīņamerikā, un, skatoties plašāk, nodrošina amerikāņu ekonomiskā spēka saglabāšanu rietumu puslodē.
Trampa attiecībās ar Budapeštu un Buenosairosu redzamas paralēles, un vērojami centieni atrast uzticamus sabiedrotos reģionos, kur politiskie līderi nepieslienas ASV prezidenta uzskatiem.
Lasiet arī: Ungārijai dots gads bez sankcijām par krievu naftu