Jaunā “Rail Baltica” tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvdarbi kopumā izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, piektdien, 9.februārī, mediju pasākumā sacīja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Viņš arī sacīja, ka pirmās kārtas būvdarbi paredz divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā – gala balstu Maskavas ielā un starpbalstu Ģenerāļa Radziņa krastmalā starp brauktuvēm, kā arī pirmā balsta būvniecību Daugavā, papildinot, ka pirmās kārtas būvdarbi ir jāpaveic nepilnu divu gadu laikā.
Tāpat EDzL pārstāvji norādīja, ka pirmā tilta izbūves kārta paredz arī aptuveni 140 metrus garas laiduma konstrukcijas izbūvi.
Vienlaikus komentējot jaunā tilta pār Daugavu kopējās izmaksas, Vingris norādīja, ka pēc pirmās kārtas būvdarbiem tā tilta daļa, kas sekos pēc balsta ūdenī līdz Mūkusalas ielai, kas ir aptuveni viens kilometrs tilta, pieteiktā nauda Eiropas Savienības finansējumam tieši būvdarbiem ir aptuveni vēl papildu 70 miljoni eiro.
Tāpat viņš piebilda, ka šīm izmaksām klāt nāks arī ar būvuzraudzību saistītās izmaksas un inflācijas indeksācija, ko uzņēmums rēķinās klāt vēl papildus.
Savukārt komentējot to, kad tilts varētu būt gatavs, Vingris norādīja, ka tas ir atkarīgs no finansējuma.
“Ja mūsu rīcībā būs patlaban pieteiktais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) desmitā projekta uzsaukuma finansējums jaunā tilta būvniecībai, tas nozīmē, ka trīs gadu laikā mēs varam uzbūvēt tiltu kā konstrukciju gatavu. Tas jau uzreiz varētu būt pieejams gājējiem un velobraucējiem, lai vismaz brauktu uz Zaķusalu vai Mūkusalu,” pauda Vingris.
Tāpat kompānijā norādīja, ka “Rail Baltica” dzelzceļa tilts pār Daugavu būs vienu kilometru garš ar diviem Eiropas standarta sliežu platuma (1435 mm) ceļiem, kā arī tiltam paredzēta arī gājēju un velobraucēju kustībai piemērota josla ar vairākām pieejām.
Kompānijā arī informēja, ka jaunais tilts sāksies pie Maskavas ielas, šķērsos Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu, un beigsies pie Mūkusalas ielas, uzsverot, ka Eiropas mērogā tilts ir diezgan unikāls, jo, ievērojot dzelzceļa slodzes un projekta tehniskos risinājumus, laidumu konstrukcijas augstums ir salīdzinoši mazs pret tā garumu.
Turpinot “Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība “BeReRix” un būvuzraudzību nodrošinās “Egis-Deutche Bahn”, atzīmēja kompānijā.
LETA jau rakstīja, ka Latvija atbilstoši SM izsniegtajiem saskaņojumiem pieteikusi septiņus projektus transporta infrastruktūras uzlabošanai EISI projektu atlases konkursā, tostarp “Rail Baltica” projekta pieteikumu.
Latvijas pieteikuma fokusā ir dienvidu posma no Misas līdz Lietuvas robežai būvniecība un jau parakstīto būvniecības līgumu pabeigšana, kā arī papildus pieteikta Skultes infrastruktūras apkopes punkta/būvmateriālu uzglabāšanas bāzes izveide, augstsprieguma tīkla pieslēgumu punktu projektēšana posmā Skulte-Salacgrīva un Iecavā.
Tāpat finansējumu iecerēts novirzīt maģistrālo gāzes vadu pārbūvei, elektrifikācijas vadlīniju un dzelzceļa vadības un signalizācijas sistēmu vadlīniju izstrādei, kā arī zemju atsavināšanai posmā Vangaži-Igaunijas robeža. Papildu Latvijas nacionālajām aktivitātēm pieteiktas “Rail Baltica” projekta aktivitātes, kuras īstenos AS “RB Rail”, kam nepieciešamo līdzfinansējumu vienādās daļās nodrošinās Latvija, Igaunija un Lietuva.
Jau ziņots, ka “Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 mm – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju “Rail Baltica” plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Lasiet arī: TV torņa pārbūvi plāno sākt nākamgad; līguma summa varētu būt virs 30 miljoniem eiro