Kiberuzbrukums CSDD un 1,2 miljonu iedzīvotāju datu noplūde liecina, ka dažādām krīzēm mēs esam gatavi galvenokārt “uz papīra”. Patiesībā ir vēl trakāk – drošības caurumu CSDD IT sistēmā varēja aizlāpīt jau pirms dažiem gadiem, taču CSDD pret tā atklājēju vērsās tiesā. Rezultātā esam tur, kur esam un Latvijas gatavība krīzēm un militāram apdraudējumam ir novērtēta ar četrām ballēm no desmit. Kas jādara, lai šādas situācijas nepieļautu, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Gatavība krīzēm sākas no attieksmes pret ļoti vienkāršām lietām, sākot ar patvertnēm un rīcības algoritmiem gadījumā, ja lido drons,” saka politologs. “Būsim reāli, drons nav ātrākais veids, kā kaut kas var atlidot. Var atlidot arī raķetes, tostarp ballistiskās raķetes, kas lidos daudz ātrāk un kuru nodarītais kaitējums būs ievērojami lielāks. Šī gatavība krīzēm ir ļoti atkarīga arī no tā, kāda ir attieksme pret citām lietām. Un CSDD gadījumā diezgan precīzi var redzēt attieksmi pret mūsu datiem, kas ir vitāli svarīga lieta. Ja ienaidnieks izmanto šos datus, viņš var iegūt milzīgu informācijas apjomu par cilvēkiem, kas šeit dzīvo, par viņu ikdienu un dzīvi”.
Filips Rajevskis uzsver, tieši šī attieksme pret valsts drošībai ļoti svarīgām lietām arī ietekmē vērtējumu par Latvijas gatavību krīzēm un militāram apdraudējumam.
“Mēs redzējām, ka CSDD krīzes sākuma posmā valde, kura pēc tam atkāpās, tam piegāja apmēram ar tādu attieksmi: kas tad tur liels? No publiskās informācijas redzam, iepriekš viņi paši bija noraidījuši brīdinājumus, ka dati nav pietiekami aizsargāti un tur ir riski. Ja nemaldos, tā varētu būt pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Valsts prezidents ir vērsies prokuratūrā ar iesniegumu par CSDD valdes rīcību. Neatceros, ka prezidenti citos gadījumos būtu vērsušies prokuratūrā ar šādiem iesniegumiem. Tas parāda gan Valsts prezidenta, gan premjerministra sašutumu pēc slēgtās Ministru kabineta sēdes, kad tika pateikts, viņiem, acīs skatoties, tiek melots. Tas parāda, ka nevajag pat ārēju ienaidnieku – pietiek ar iekšējiem darboņiem, kuri nolaidīgi izturas pret datiem, kas īstenībā ir ļoti svarīgs resurss un ir jāsargā. Tas var ietekmēt Latvijas valsts aizsardzības spējas un drošību”.
Uz BNN repliku, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kādas sekas var būt 1,2 miljonu fizisku personu un 200 tūkstošu juridisko personu datu noplūdei, Filips Rajevskis atbild: “Ja noņemam zīdaiņus un bērnus līdz vecumam, kad viņi saņem pirmos personu apliecinošos dokumentus, tad praktiski visi pārējie tur bija iekšā. Jo autovadītāja tiesības vai kādas citas saistības ar CSDD ir ļoti daudziem cilvēkiem”.
Taujāts, cik lielā mērā šis gadījums izgaismo dažādu padomju un valžu lietderību, politologs saka – pirms runāt par lietderību, svarīgi atzīmēt šo cilvēku attieksmi pret darbu, ko viņi dara, un pret atbildību, kas viņiem uzlikta. “Šajā gadījumā CSDD valdei bija atbildība par datiem, kas bija nodoti viņu aprūpē. Tā ir tieši viņu atbildība”.
Savukārt lūgts komentēt situāciju ar izgudrotāju Raimondu Skurulu, kurš pirms vairākiem gadiem brīdināja CSDD par drošības caurumu un pateicības vietā tika iesūdzēts tiesā par izspiešanu, politologs bilst, te atkal ir runa par attieksmi. “Varbūt tas ir saistīts arī ar lielajiem atalgojumiem – cilvēki ir tik atrauti no sabiedrības un tik augstprātīgi, ka neieklausās signālos. Šobrīd ir jautājums, kas segs zaudējumus. Tie ir milzīgi. Tas nav vienkārši gadījums, kad dati kaut kur noklīduši. Datu noplūdes rezultātā būs arī materiāli zaudējumi. Kas tos segs – nodokļu maksātāji? Un te mēs atgriežamies pie valdes atbildības. Lielās algas valdes locekļiem tiek pamatotas ar to, ka valdes loceklis atbild par savu rīcību. Šis ir viens no tiem brīžiem, kad atbildībai būtu jāstrādā, ņemot vērā tās lielās algas, ko šie cilvēki gadiem saņēmuši”.
Atbildot uz jautājumu, vai šī atbildība vispār strādās un vai tā vietā neatskanēs kliedzieni, ka “demokrātija briesmās”, jo viņiem, lūk, prasa segt zaudējumus, Filips Rajevskis saka: “Demokrātija tiešām ir briesmās. Ļoti daudz cilvēku lieto e-CSDD, un tur ir gan cilvēku adreses, gan e-adreses. Šos datus var izmantot, lai manipulētu ar sabiedrību un līdz ar to arī ar demokrātiju”.
Savukārt taujāts, vai šis gadījums būs pietiekami pamācošs pārējām valsts institūcijām, lai tās sāktu pievērst lielāku uzmanību datu drošībai, politologs saka: “Redzot to milzīgo augstprātību, kāda CSDD valdei bija sākuma posmā, es būšu pesimists”.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: “airBaltic” dilemmas un valsts grūtie lēmumi
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!