Viens no šīs nedēļas karstākajiem jautājumiem ir atsevišķu politisko spēku iecere aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu cauri Latvijai pat neraugoties uz to, ka Eiropas Savienība šādas kravas nav sankcionējusi. Tikmēr nozare brīdina, ka šādam lēmumam var būt ilgstošas negatīvas sekas un uz spēles ir likta arī Latvijas kā stabila un prognozējama tranzīta koridora reputācija. Ko īsti mums nozīmētu graudu tranzīta aizliegums, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Aiztaisīt ciet ir visvienkāršākais. Atkārtošu to pašu, ko teicu, kad bija runa par sliežu nojaukšanu. Ja mēs aiztaisām savas ostas, nojaucam dzelzceļu, varbūt, lai būtu vēl drošāk un viss būtu iznīcināts, nodedzinām visu valsti, tad tiešām nevienam viņa nebūs vajadzīga. Mēs visi varēsim droši justies, jo, ja visapkārt būs izdedzināta zeme, neviens te nenāks,” sarkastiski teic politologs. “Tas pats attiecas arī uz šo. Visās lietās ir savi riski, savi uztraukumi un situācijas, kuras jārisina gudri un kur nevajag visu politizēt.”
“Es sliecos domāt, ka Latvijas ostās nestrādā sankcionēti uzņēmumi. Latvijas ostās strādā uzņēmumi, kuri ir starptautiska līmeņa tirgotāji, treideri. Un liela daļa lielo treideru ir ASV uzņēmumi.” Politologs arī uzsver, ka būtu ļoti interesanti, ja tiktu nosaukti konkrēti lielie, starptautiskie uzņēmumi, kuri ar šiem graudu pārvadājumiem caur Latvijas ostām nodarbojas. jo, zinot, kas tie ir par uzņēmumiem, mēs, visticamāk, uzzinātu arī, cik mums maksās savu saistību neizpilde. “Ja darījumi ir noslēgti, tad šajā biznesā tas nav kā veikaliņā, kur aizej un nopērc vienu piena paku. Darījumi ir ilgtermiņa, un tiem noteikti ir arī soda sankcijas. Tāpēc vispirms jāsaprot, kas ir tie uzņēmumi un kam tie graudi pieder. Tad varam saprast, cik mums maksās graudu tranzīta apturēšana. Mēs varam tos nevest, bet mums, iespējams, būs jāsamaksā arī par šī biznesa pārtraukšanu. Tie ir riski, par kuriem ir jāmaksā.”
Filips Rajevskis skaidro, – ja mēs par to tik skaļi runājam politiskā līmenī, mums, kā nodokļu maksātājiem, ir jāzina katra lēmuma cena. Nesaku, ka mums nevajag apturēt. Es arī uzskatu, ka mums nav jāatbalsta Krievija un Krievijas eksports. Bet nevajag bezjēdzīgi nonākt situācijā, kurā mēs nepalīdzam ukraiņiem un vienlaikus iegriežam paši sev.”
Uz BNN teikto, ka vienpusēji Latvijas lēmumi var ietekmēt arī Centrālāzijas, piemēram, Kazahstānas graudu kravas, politologs aicina paraudzīties uz tranzītu kopumā. “Mēs redzam, cik veiksmīgi aug kravu apjoms Klaipēdas ostā, kamēr mums tas hroniski krīt. Tad ir jautājums – kas ir tās kosmiskās izcelsmes kravas, kuras lietuvieši krauj Klaipēdas ostā? Šo jautājumu nevajag novērtēt par zemu.”
Filips Rajevskis uzsver, ka jāņem vērā arī tas, kāpēc tas viss tā notiek. “Melnā jūra un Kaspijas jūra ir graudiem ciet. Tomēr arī ukraiņi eksportē graudus. Tad ir jautājums, vai visi šie lēmēji ir vienojušies, ka ukraiņu graudi jāved caur Latviju. Es justos ļoti priecīgs, ja būtu darījumi ar ukraiņiem un mēs varētu palīdzēt viņiem cīņā, vedot un eksportējot viņu graudus. Tas arī ir bizness.”
Taujāts, kā vērtē “Progresīvo” un vēl citu partiju iniciatīvu par graudu tranzīta caur Latviju aizliegšanu un šīs retorikas saistību ar priekšvēlēšanām, politologs ir skarbs: “Ja mēs runājam par visu šo kā par priekšvēlēšanu retoriku, es gribu teikt, ka tiek veidota kampaņa uz kara rēķina. Lai cik ciniski tas būtu, mūsu politiķi veido kampaņu uz kara un kara baiļu rēķina. Un tas ir drusku satraucoši.”
Lasiet arī: BNN fokusā | “Kā iesist līderim?” Rajevskis skaidro priekšvēlēšanu cīņu koalīcijā