Viens no šīs nedēļas skaļākajiem notikumiem pašmāju politiskajā dzīvē bija premjera Andra Kulberga (AS) un iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) saķeršanās migrācijas plāna sakarā. Vai tas liecina par nopietnas plaisas veidošanos starp abiem šiem politiskajiem spēkiem, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Attiecības starp partneriem ir ļoti nokaitētas. Patiesībā visas politiskās partijas, kuras šobrīd veido koalīciju, tā vai citādi ir savstarpēji konkurenti. Tas lielais skaitlis reitingos, kas liecina par sabiedrības atbalstu “Apvienotajam sarakstam”, pārējos rada zināmu skaudību un nedrošību,” skaidro politologs.
Filips Rajevskis saka, līdzšinējā Latvijas problēma bijusi – reitingos nav neviena izteikta līdera un bija vien tāda “nīkulīga politiskā grūstīšanās un bakstīšanās”.
“Savukārt tagad ir viens izteikts līderis, ko visi redz un izjūt kā konkurentu kādā savai partijai svarīgā segmentā. “Nacionālajai apvienībai”, ZZS, “Vienotībai”, katrai no šīm partijām “Apvienotais Saraksts” ir konkurents. Visi, kas kaut drusku saprot no politikas, saprot arī to, ka tik liels reitings nav radies no zila gaisa. AS ne tikai mobilizē neizlēmušos, bet arī pārvilina savā pusē citu partiju vēlētājus. Un tad, protams, aug spriedze. Viena no pirmajām domām ir – kā iesist līderim, lai viņš tik ļoti neaizskrien visiem pa priekšu, kā viņu piebremzēt. Tad sāk meklēt iemeslus savstarpējai cīņai”.
Filips Rajevskis uzsver, ka cīņa pret migrantiem “Nacionālajai apvienībai” ir ļoti svarīga. Faktiski tā šobrīd izvērtusies viņu priekšvēlēšanu kampaņas tēmā numur viens.
“Tādēļ viņi īpaši jūtīgi izturas pret jebkuru mēģinājumu šo tēmu viņiem atņemt vai radīt sajūtu, ka viņi ar to netiek galā. Viņi savam vēlētājam grib rādīt izlēmīgu, cietu un nepārtrauktu rīcību. Tas nozīmē pastiprināt kampaņu ar rīcības komunikāciju – komunicēt ne tikai to, ko gribi darīt, bet ar savu rīcību apliecināt, ka tas tiek darīts. Šajās domstarpībās par lēmumu un migrācijas plānu “Nacionālā apvienība”, manuprāt, uzkampaņoja ļoti veiksmīgi. Ir skaidrība, ka plānu pieņems un tas, ka premjerministrs par šo saķeršanos atvainojās, viņiem ļauj to ierakstīt savā bilancē kā veiksmīgu kampaņas epizodi un izmantot kā piemēru – re, kā mēs cīnījāmies”.
Taujāts, ko tomēr nozīmē tas, ka ministru prezidents iekšlietu ministra imigrācijas ierobežošanas aktivitātes nodēvēja par “niķīga bērnudārznieka histēriju” un veltīja tām vēl citus asus izteikumus, Filips Rajevskis pauž – Kulbergs zināmā mērā ir sajutis, ka sabiedrība no viņa sagaida tieši šādu asumu. “Varbūt viņš ir sajutis, ka sabiedrībai šāda agresīvāka komunikācija patīk, tāpēc lieto agresīvākus vārdus un salīdzinājumus, lai ilustrētu savu orientāciju uz rīcību. Viņš visu laiku saka: es darīšu, man jādara, mēs darīsim. Viņš mēģina komunicēt sevi kā ļoti uz rīcību orientētu politiķi. Te viņam ar nacionāļiem migrācijas jautājumā intereses sakrīt – abas puses grib demonstrēt izlēmīgu un spēcīgu rīcību. Tad rodas konkurences moments, emocijas un līdz galam nepārdomāti, nediplomātiski izteikumi”.
Tas, ka šāda rīcība cilvēkiem tiešām patīk, redzams arī sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” sadarbībā ar SIA “Faktu logs” augusta izskaņā veiktās aptaujas datos. Pretēji SKDS aptaujai, šie reitingi visai pārliecinoši rāda, ka ZZS nenāksies palikt ārpus parlamenta un par šo partiju balsotu 6,9% aptaujāto. Atbalstu AS pauduši 15,6% no visiem aptaujātajiem. Par LPV balsi atdotu 8,3% respondentu, par NA – 7,3%, par “Progresīvajiem” – 7,1%, SV/J saņemtu 6,3%, bet partiju uzskaitījumu, kuras pārvarētu 5% barjeru, ar 5,9% noslēdz iepriekšējo vēlēšanu uzvarētāja “Jaunā Vienotība”.
Filips Rajevskis norāda, ja šie reitingi realizētos vēlēšanu rezultātos, tad esošajai koalīcijai sanāktu ļoti komfortabls balsu vairākums
un runa varētu būt par apmēram 60 balsīm parlamentā. Mainītos galvenokārt iekšējais līdzsvars. “Pozīciju, kas šobrīd ir Vienotībai ar 25 mandātiem, varētu ieņemt “Apvienotais saraksts” ar lielu mandātu skaitu. Svarīgi, ka pārējie partneri joprojām būtu nozīmīgi, bet nevarētu tik viegli šantažēt visu koalīciju. Nebūtu tik dzelžainas atkarības no katra partnera, kā tas bija Evikas Siliņas valdības gadījumā, kur reizēm viss bija atkarīgs no katras balss – divi pasaka “nē”, un vairākums pazūd”.
Politologs arī pauž, ka šīs aptaujas veikšanai tika izvēlēta cita metode, kā iepriekšējai. Proti, kombinētā metode, kas ietver klātienes intervijas un telefonaptaujas, ļauj sasniegt labāku izlases reprezentivitāti un precīzāku rezultātu, kā online aptauja.
Atbildot uz jautājumu, vai visa šī “šķēpu vicināšana” starp “Apvienoto sarakstu” un “Nacionālo apvienību” var novest pie tā, ka abi šie politiskie spēki arī pēc vēlēšanām nevarēs sastrādāties, politologs atbild noliedzoši. “Nē. Vēlēšanas paies, putekļi nosēdīsies un iestāsies pragmātiska politiskā darbība. No pēcvēlēšanu viedokļa es teiktu, ka tas ir pilnīgs sīkums. Pabļaustījās, atvainojās, aizmirsa – tur es neredzu nekādas problēmas. Pagaidām visa šī savstarpējā ņemšanās neliecina, ka kāda no politiskajām partijām šajos konfliktos būtu izgājusi ārpus politiskās pieklājības robežām”.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: “airBaltic” dilemmas un valsts grūtie lēmumi
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X