Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Uzbrukums Maskavas “Crocus City Hall” ir metis ēnu ne tikai uz Krievijā, bet arī Eiropas Savienībā un Lietuvā strādājošajiem tadžikiem. Otrdien, 26.martā, tika ziņots par 137 bojāgājušajiem, un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda) padomnieks brīdināja par “riska faktoru”, kas saistīts ar Vidusāzijas valstu imigrantiem, kuri ierodas Lietuvā.
Tomēr esošie un bijušie Lietuvas rūpniecības nozares vadītāji, piemēram, bijušais Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas (VRUA) prezidents Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas) un Lietuvas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Dans Arlausks (Danas Arlauskas) aģentūrai BNN apgalvoja, ka vienas tautības cilvēkiem nevajadzētu kļūt par grēkāžiem tajā, ko Besagirsks, atsaucoties uz Maskavas traģēdiju, nosauca par “iespējams, Putina plānu”.
Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) ziņu radio “Žinių Radijas” sacīja, ka “mums arī vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem un uzmanīgiem attiecībā uz Vidusāzijas valstu kopienām Lietuvā, jo tās vairākkārt paplašinājušās”.
Viņš piebilda: “Es nekādā ziņā nedomāju, ka visi, kas pie mums ieradušies, ir saistīti ar iespējamām ekstrēmistu aktivitātēm.
Taču riska faktors noteikti pastāv.”
Visi četri uzbrucēji, kas pagājušajā piektdienā Maskavas koncertzālē nogalināja vismaz 137 cilvēkus, ir Tadžikistānas pilsoņi.
Pēc padomnieka teiktā, Lietuvā aizvien biežāk notiek gadījumi, kad Tadžikistānas pilsoņi tiek izraidīti no valsts sakarā ar iespējamām saiknēm ar ekstrēmistu organizācijām, piebilstot, ka islāmistu aktivitātes Vidusāzijā ir cieši saistītas ar opozīcijas aktivitātēm pret ilgi valdošajiem režīmiem šajās valstīs.
“Darba slodze mūsu dienestiem šajā jomā tikai pieaug,” brīdināja Budris.
Tomēr Valsts drošības departaments (VSD) apgalvo, ka Vidusāzijas pilsoņi nerada draudus.
Tikmēr Migrācijas departaments ir paziņojis, ka vairāk nekā 6 300 Tadžikistānas pilsoņiem ir uzturēšanās atļaujas Lietuvā. Lielākā daļa no viņiem dzīvo un strādā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur vietējie iedzīvotāji parasti runā krievu valodā, tādējādi atvieglojot komunikāciju migrantiem no Vidusāzijas valstīm.
“Tadžikus te var atrast gandrīz visās pakalpojumu nozarēs. Viņi strādā par “Bolt” taksometru vadītājiem, bet lielākā daļa strādā būvlaukumos, kur daudzi no viņiem saņem algu aploksnē,” aģentūrai BNN pastāstīja migrants no Armēnijas, kurš sevi identificēja ar iesauku “Arams”.
Atzīstot, ka pēc slaktiņa Maskavā tadžikiem “dabiski tiek pievērsta lielāka uzmanība”, konservatīvo (TS-LKD) deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) šaubījās,
vai, runājot par darba ņēmējiem no trešām valstīm, būtu jāizceļ viena tautība.
“Patiesībā ir vairākas idejas un priekšlikumi, kuru mērķis ir ierobežot imigrāciju, īpaši no Vidusāzijas, aizstājot darbaspēku ar ukraiņiem, ar kuriem mums kultūrvēsturiski ir līdzīgākas mentalitātes un tā tālāk, bet šīs diskusijas jāvērš uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu,” BNN sacīja deputāts.
Sigits Besagirsks, bijušais VRUA prezidents, sarunā ar BNN bija vēl skarbāks.
“Mums nevajadzētu raizēties par katru Putina terora plānu, tostarp arī par to, kas notika “Crocus City Hall”. Teroram ir maz sakara ar tadžikiem, bet vairāk ar Putinu,” viņš teica.
Pēc uzņēmēja domām, jebkura liela Vidusāzijas strādnieku, kuru valstī ir diezgan daudz,
izraidīšana negatīvi ietekmētu vietējo ekonomiku.
“Viņi galvenokārt strādā mūsu transporta un būvniecības nozarēs. Tāpēc, viņiem izbraucot, būvniecības un transporta izmaksas pieaugtu. Turklāt, ja tas notiktu, dažām kaimiņvalstīm tiktu piešķirtas konkurences priekšrocības. Es nedomāju, ka mēs to vēlamies,” uzsvēra Besagirsks.
Savukārt LDDK prezidents Dans Arlausks apgalvo, ka, pieņemot lēmumus par nodarbinātības kvotām no trešām valstīm, priekšroka jādod nevis politikai, bet gan veselam saprātam un racionālam pamatojumam.
“Pēdējā laikā man ir bijušas vairākas augsta līmeņa tikšanās ar sociālās drošības un darba ministri (Moniku Navickieni) un viņas amatpersonām, kā arī ar dažiem ietekmīgiem TS-LKD deputātiem Seimā, bet man radās iespaids, ka viņi ir, it kā atrauti no realitātes,” Arlausks sacīja BNN.
“Pēc Maskavas traģēdijas mēs dzirdam priekšlikumus samazināt kvotas,
pāris, iespējams, iet vēl tālāk – izmest tadžikus, kirgīzus no valsts. Bet, kad kāds ierosina viņus aizstāt ar ukraiņiem, man vienmēr gribas atbildēt: “Klausieties, Ukrainai ir ļoti vajadzīgi savi cilvēki Ukrainā – karam, kur tās frontes līnijas ir vāji nostiprinātas un valsts atjaunošanai pēc kara beigām,” sacīja LDDK prezidents.
Viņš sacīja, ka pagājušajā nedēļā tikšanās laikā ar Sociālās drošības un darba ministrijas amatpersonām un ministri viņam radies iespaids, ka ne tikai tā, bet arī citas, ar ārvalstu darbaspēku saistītās, valsts iestādes, tostarp Valsts nodarbinātības dienests, Iekšlietu ministrija un Migrācijas departaments,
ir neziņā par reālo trešo valstu personu skaitu Lietuvā.
“Kā tad mēs varam novērtēt mūsu darbaspēka vajadzības, ja nezinām skaitļus?” viņš retoriski jautāja.
Lietuva pēdējos mēnešos aktīvi diskutē par nepieciešamību ierobežot imigrāciju no trešām valstīm, jo daži politiķi, īpaši valdošās TS-LKD pārstāvji, ir īpaši nobažījušies par ievērojamo baltkrievu kopienas pieaugumu valstī.
Šopavasar Iekšlietu ministrija ierosināja stingrākas prasības ārvalstu darba ņēmējiem un uzņēmējiem, kas viņus aicina, Seimam piekrītot dažām no tām, taču tās diez vai mainīs reālo situāciju.
“Diemžēl mūsu demogrāfiskā situācija un situācija darba tirgū, darbaspēka trūkums neļauj mums būt ļoti izvēlīgiem. Piemēram, kad nesen viens no Kauņas apgabala loģistikas uzņēmumiem meklēja 60 jaunus tālo reisu kravas automašīnu vadītājus, neviens lietuvietis nepieteicās, kas nozīmē, ka nācās pieņemt darbā autovadītājus no trešām valstīm,” stāstīja Arlausks.
Pēdējos gados arvien vairāk ārvalstnieku ierodas Lietuvā darba meklējumos.
Pagājušajā gadā migrācijas dienests izsniedza 83 000 termiņuzturēšanās atļauju. Šogad darba atļauju kvota trešo valstu valstspiederīgajiem ir 42 000.
Arī Migrācijas departaments ceļ trauksmi, konstatējot, ka aizvien biežāk ārvalstnieki, kuriem anulētas uzturēšanās atļaujas, neievēro likumu. Aizvien vairāk ārvalstnieku apstrīd departamenta lēmumu anulēt viņu uzturēšanās atļaujas Lietuvā, ļaunprātīgi izmantojot sistēmu, lai turpinātu strādāt valstī vēl sešus mēnešus.
Nav zināms, cik daudz trešo valstu darba ņēmēju Lietuvā uzturas un strādā nelegāli.
“Daudz. Manā būvlaukumā Viļņā katram ceturtajam (strādniekam) nav dokumentu vai arī viņi ir pārsnieguši vīzas derīguma termiņu,” teica Arams.
