Jaunās Saeimas topošās koalīcijas mērķis būs nesaudzīga cīņa pret korupciju, konkrēts finansējums no iekšzemes kopprodukta (IKP) iekšējai drošībai, kā arī uz pacientu orientētas valsts veselības apdrošināšanas ieviešana, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais topošās koalīcijas partneru sadarbības memoranda projekts, kurš gan vēl līdz parakstīšanai var tikt precizēts.
Topošās valdības darbības pamatprincipi būtu proporcionalitātes princips attiecībā uz partiju pārstāvniecību valdībā un lēmumu pieņemšanu Sadarbības sanāksmēs, pēctecības princips iepriekšējās valdības iesākto reformu pilnveidošanā un turpināšanā, kā arī solidāras atbildības princips par Saeimas uzticību saņēmušā Ministru prezidenta un viņa aicināto ministru darbību.
Veidojamās valdības kopīgi sasniedzamie prioritārie mērķi būtu iestāties par saliedētu un vienotu Latvijas tautu, kuras pamatu veido latviešu valoda, kultūra un vienota vēsturiskā atmiņa, uzlabot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas.
Tāpat, saskaņā ar memoranda projektu, valdības mērķis būtu stiprināt Latvijas informatīvās telpas drošību, realizēt ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfijas veicināšanai, kas vērsta uz pārdomātu pakalpojumu sniegšanu bērniem un vecākiem, balstoties uz principu «bērns centrā» un novēršot bērnus audzinošo ģimeņu nokļūšanu nabadzības riska zonā.
Topošās valdības mērķis būtu konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī iestāties par stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju.
Attiecībā uz drošību memoranda projektā teikts, ka valdības mērķis ir ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023.gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027.gadā tam sasniedzot 3% no IKP. Tāpat politiķi apņemtos palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, 2026.gadā tam sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no IKP, izstrādāt un ieviest efektīvu krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības organizācijas sistēmu, kā arī turpināt valsts ārējās robežas izbūvi un nostiprināšanu.
Memoranda projektā iekļauti arī tādas apņemšanās kā «turpināt atbalstīt kultūru kā vienu no nacionālas valsts stūrakmeņiem; balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu; nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi pildīt Satversmes un citu tiesu spriedumus».
Valdības mērķis būtu meklēt kopsaucējus, lai uzlabotu ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību neatkarīgi no tā dzimuma, vecuma vai citām sociālām pazīmēm, kā arī veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību valsts valodā, turpināt skolu tīkla kārtošanu, nosakot kritērijus izglītības iestādēm, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā.
Lai nodrošinātu dinamisku zinātņu, universitāšu un starptautiski konkurētspējīgas augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību,
valdības mērķis būtu palielināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kopējam pētniecības un attīstības finansējumam sasniedzot 1,5% no IKP.
Tāpat valdības mērķis būtu ieviest augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās, vērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi, bet valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēt valsts kontrolē.
Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, valdība izmantotu tādus finanšu instrumentus, kas sekmē tautsaimniecības attīstību. Valdības sasniedzamais mērķis būtu turpināt uzlabot un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā.
Valdība arī apņemtos sekmēt Rīgas un tās metropoles konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, kā arī ieguldīt līdzsvarotā reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.
Saskaņā ar memoranda projektu, valdības mērķis būtu veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, kā arī attīstīt augstas pievienotās vērtības un augstas produktivitātes uzņēmējdarbības un eksportspējas izaugsmei piemērotu vidi, pilnveidot un vienkāršot investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai svarīgus procesus valsts un pašvaldību pārvaldē.
Valdība arī apņemtos panākt būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos, izveidojot ilgtspējīgu un dzīvesstila ienākumu gūšanas veidu atbalstošu nodokļu režīmu, kas saprātīgi sekmē personas sociālo apdrošināšanu.
Starp memoranda projektā iekļautajiem uzdevumiem minēti arī tādi kā nodrošināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, palielinot ražošanas jaudas un neatkarību no dabasgāzes, maksimāli piesaistot privātā kapitāla investīcijas, attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tai skaitā turpinot Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību uz valstij un pašvaldībai piederošām zemēm un Latvijas teritoriālajos ūdeņos un sekmējot energokopienu veidošanos.
Valdības mērķis būtu izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēt tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm.
Politiķi arī apņemtos uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu, pilnveidot valsts pārvaldību esošo resursu ietvaros, iedibinot elastīgus horizontālās sadarbības mehānismus, izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, kas atbildētu par klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešanu. Jaunās ministrijas nosaukums vēl varētu tikt precizēts.
Politiskie spēki noteiktu Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par nodarbinātības politiku, bet Labklājības ministriju kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku, kā arī noteikt vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku.
Politiskie spēki apņemas pēc šī memoranda parakstīšanas izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, kurā tiks izvērstas un paplašinātas memorandā minētās prioritātes un valdības darāmie darbi. Memoranda projektā ir īpaši izcelti koalīcijas sadarbības punkti valdības veidošanā. Valdības deklarācija ietvers izvērstu mērķu detalizāciju, aptverot visus būtiskos valdības darāmos darbus.
Jau ziņots, ka 3.novembra pēcpusdienā topošās koalīcijas partneri Jaunā vienotība (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīs sadarbības memorandu.
Pēc memoranda parakstīšanas būšot skaidrs arī topošās koalīcijas partiju atbildības sadalījums, norādījis premjers Krišjānis Kariņš (JV).
