Otrdien, 16. aprīlī, aprit gads, kopš Jēkabpils pusē Leons Rusiņš, kurš joprojām ir meklēšanā, nežēlīgi noslepkavoja bijušo dzīvesbiedri, šim notikumam izraisot plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā un aktualizējot vairākus ar vardarbību saistītus jautājumus.
Tieši pirms gada – 16. aprīlī, ap pulksten 16.30 Valsts policijā tika saņemta informācija, ka Jēkabpils novadā uz kāda nomaļa ceļa vīrietis nodarījis nāvējošus miesas bojājumus 1983. gadā dzimušai sievietei un pametis notikuma vietu. Policija nekavējoties ieradās notikuma vietā un sāka neatliekamās procesuālās darbības. Ņemot vērā notikuma raksturu un gūto informāciju par aizdomās turētā personību, nekavējoties sākti plaši personas meklēšanas pasākumi visā Latvijā.
Noskaidrots, ka notikuma vietā norisinājās konflikts starp aizdomās turēto un savstarpēji pazīstamu cietušo sievieti, kurš eskalējās vardarbībā līdz tādu miesas bojājumu nodarīšanai, kuri nav savienojami ar dzīvību. Notikušajam bija aculiecinieki, informēja Valsts policija.
Mežā netālu no Aiviekstes upes tika atrasta pamesta automašīna, ar kuru meklētais vīrietis pārvietojās slepkavības izdarīšanas dienā un attiecīgi veikti šīs apkārtnes pārmeklēšanas pasākumi, tostarp piesaistot papildresursus no Zemessardzes un brīvprātīgās organizācijas “Helper Latvia”. Šajā apkārtnē pārmeklēts gan meža masīvs, gan arī upes gultne, izmantojot gan tehniskos līdzekļus, gan cilvēkresursu, tostarp kinologus.
Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116. panta par slepkavību. Par šādu nodarījumu persona var tikt sodīta ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Valsts palīgā saucienus nesadzirdēja
Izmeklēšanas laikā līdz šim gūtā informācija liecina, ka notikušais ir personisku motīvu vadīts un apzināti vērsts pret bojā gājušo sievieti. Vīrietis jau iepriekš vairākkārt nonācis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā par pret konkrēto sievieti vērstu agresīvu rīcību, tostarp par vairākkārtēju tiesas nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Lielākoties vīrieša darbības izpaudās, izmantojot sakaru līdzekļus un sociālo tīklu vietnes, tostarp pastarpināti aizvainojot citas ar sievieti saistītas personas. Valsts policija reaģējusi uz katru personas likumpārkāpumu vērtējot tos gan individuāli, gan kopskatā. Par tiem sākti gan kriminālprocesi, gan administratīvā pārkāpuma procesi, kuros piemēroti gan naudas sodi, gan īslaicīga brīvības atņemšana – policijas rosināts drošības līdzeklis un arī tiesas piespriests apcietinājums, norāda policijā.
Leona Rusiņa nogalinātā sieviete daudzkārt lūgusi policijas aizsardzību, saprotot, ka šī ir cīņa par dzīvību, bet policijā un arī prokuratūrā sievietes palīdzības saucienus nesadzirdēja, atrunājoties ar likumiem, “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādījusi nogalinātās advokāte Anna Nore.
Advokāte Nore, runājot par savu klienti, vairākkārt uzsvēra – sieviete saprata, ka cīnās par savu dzīvību. “Viņa saprata, ka viņš [Rusiņš] draud viņu nogalināt. Viņa īsziņās bija par to, ka arī bērni pazudīs, īsziņās norādīti bērnu vārdu pirmie burti, [bija] īsziņas, ka aizvedīs bagāžniekā, neviens neko neuzzinās,” stāstīja advokāte. Tāpēc cietusī katrā iesniegumā Valsts policijai lūgusi aizsardzību no vajātāja, lūgusi sākt kriminālprocesus par vajāšanu, huligānismu, neslavas celšanu, jo Rusiņš bija izveidojis vairākus viltus profilus sociālajos tīklos, kur sievieti apmeloja, atsaucoties uz raidījumu, vēsta lsm.
Taču policijā ierosinātie kriminālprocesi – kopumā 18, bija tikai par vienu pantu – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Advokāte uzskata, ka policija un arī prokuratūra neredzēja notiekošā kopainu, lai gan iesniegumi no cietušās nāca bieži un intensīvi. Nore stāstīja, ka abas ar nogalināto nolēmušas vērsties arī pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, cerot, ka viņš kā prokuratūras augstākā amatpersona ieraudzīs notiekošā kopainu un to, cik bīstamā situācijā ir nonākusi sieviete. Taču Stukāns uz iesniegumu par speciālu aizsardzību pat neatbildēja. Viņa vietā cietusī saņēmusi atbildi no prokurora Jāņa Butlera, kurš sacīja, ka kriminālpārkāpumu lietās, atšķirībā no kriminālnoziegumu lietām, tiesiskās aizsardzības līdzekļus nevar piemērot, ziņo lsm.
Nore kā cietušās advokāte runājusi ar prokuroru, sakot, ka sieviete ir traģiskā situācijā un izjūt dzīvnieciskas bailes no vajātāja. “Teicu, prokuror, tā ir ļoti nopietna lieta, nu, lūdzu, kaut ko dariet! Atbilde bija, ka šādi mīlnieki, viņi jau tikai draud, viņi neko nedara,” raidījumā sacījusi advokāte.
Valsts policija aizvien aicina atsaukties personas, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par 1970.gadā dzimušā Leona Rusiņa iespējamo atrašanās vietu vai jebkāda cita izmeklēšanai būtiska informācija, zvanot pa tālruni 110 vai 67006736. Vienlaikus policija vērš uzmanību, ka vīrietis var būt neprognozējams un bīstams, tādēļ nekādā gadījumā nevajadzētu aizturēt viņu pašiem, bet nekavējoties ziņot policijai.
Līdz šim jau Valsts policija veikusi apjomīgu darbu, tostarp pieprasot un izņemot video kameru ierakstus, kuru kopējais apjoms veido ap 1 terabaitu (TB) un šobrīd tiek veikta izņemto video materiālu analīze. Bez tam aktīvās meklēšanas pasākumu laikā aptaujāti ap 30 cilvēku, kā arī līdz šim pārbaudītas vairākas personas, par kurām iedzīvotāji ziņoja, ka, iespējams, ir meklētais vīrietis, iepriekš informēja Valsts policija.
Aicina izmaksāt kompensāciju
Vietnē ManaBalss joprojām notiek parakstu vākšana aicinājumam Saeimai pieņemt speciālu likumu, ar kuru nekavējoties tiktu piešķirta 500 000 eiro kompensācija Jēkabpilī cietušajai ģimenei par Latvijas Republikas valstisko nespēju aizsargāt divu bērnu māti no slepkavas – sava vīra un šo bērnu tēva Leona Rusiņa. Līdz šim to parakstījuši 679 Latvijas iedzīvotāji – lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, nepieciešami vēl vairāk nekā 9320 paraksti.
“Aicinām Saeimu izstrādāt likumu, kas šādos acīmredzami bezstrīda gadījumos, kā to jau ir vērtējušas valsts augstākās amatpersonas, cietušajiem ir tiesības tūlīt vērsties Saeimas atbildīgajā komisijā vai Ministru kabinetā ar kompensācijas prasību, un tad Saeimai vai Ministru kabinetam būtu iespēja šo prasību izskatīt. Tas ļautu cietušajiem un valstij izvairīties no gariem un dārgiem tiesvedības procesiem, kuros valsts kompensācija reizēm cietušos sasniedz par vēlu. Ar šo pārmaiņu mēs palīdzēsim konkrētajiem valsts dēļ cietušajiem un iedibināsim kārtību, kādā valsts uzņemas reālu atbildību par tās dēļ notikušiem nodarījumiem,” teikts iniciatīvas pieteikumā.
Tikmēr Jēkabpilī un citviet Latvijā daudzi joprojām dzīvo bažās, ka Leons Rusiņš joprojām ir uz brīvām kājām. Lai gan policija saņēmusi jau vairākus desmitus iedzīvotāju ziņojumu par to, ka manīts Rusiņam līdzīgs vīrietis, līdz šim sniegtā informācija nav apstiprinājusies.
Policijā iepriekš teikts, ka jau no pirmajām meklēšanas dienām tiek saņemta informācija par Rusiņam līdzīgu vīrieti, kurš it kā redzēts dažādās vietās Latvijā. Galvenokārt ziņots par līdzīga izskata vīriešiem, kas manīti dažādās tirdzniecības vietās, sabiedriskā transporta pieturās, arī citās publiskās vietās. Kopumā pārbaudīti vairāki desmiti tamlīdzīgas informācijas, taču tā nav apstiprinājusies.
Efektīvāka aizsardzība
Saeima pērnā gada 15.jūnijā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot. Efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, informē Saeimas Preses dienests.
Līdz šim par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu varēja sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Ar grozījumiem noteikta iespēja vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.
Gadījumos, ja cietušais un vainīgais būs savstarpēji cieši saistīti, noziedzīgā nodarījuma izdarītāju varēs sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Noteikts, ka šajā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, būs priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem saprātīga termiņa nodrošināšanā. Šādas krimināllietas iztiesāšana būs jāuzsāk ne vēlāk kā četru nedēļu laikā pēc tās saņemšanas.
