„Mēs nesaprotam, kā varam runāt par zaļo kursu, biodegvielām un šīs nozares attīstību, ja valsts, kur darbojas lielākā biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas rūpnīca Baltijā, visu savu saražoto produkciju tikai eksportē,” bažījas SIA „Bio-Venta” uzņēmuma kvalitātes un projektu vadītāja Kristīne Vimba.
Uzņēmuma pārstāvji atzīmē, ka 23. maijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Ventspils valstspilsētu. Viesošanās noslēgumā Valsts prezidents koncertzālē „Latvija” tikās ar Ventspils iedzīvotājiem. Uz šo pasākumu bija ieradušies arī SIA „Bio-Venta” pārstāvji, kuri raizējas, ka atkal valdība, proti, Klimata un enerģētikas ministrija, atkal plānojot obligātā biodegvielas piejaukuma fosilajai degvielai atcelšanu.
Vimba kolektīva vārdā vērsās pie Valsts prezidenta ar atklātu vēstuli, kā arī lūgumu novērtēt ieguldīto darbu un iesaistīties esošo problēmu risināšanā. Tāpat Vimba pauda cerību, ka uzņēmuma gandrīz 20 darba gadi varēs turpināties ar jauniem attīstības projektiem. Pēc viņas paustā, Valsts prezidents apsolīja iepazīties ar vēstuli un sniegt atbildi.
“Sajūta – mūsu darba vietas nav valstij vajadzīgas“
Uzņēmuma pārstāvji norāda: “Medijos pēdējā laikā nereti parādās viedokļi par to, ka Latvijai vietējie energoresursi, tostarp biodegviela, vairs nebūs nepieciešami, jo visu varēs droši importēt. Šādas ziņas neapšaubāmi satrauc visus vietējos biodegvielas ražotājus un rada nedrošību par uzņēmumu nākotni un darba vietu saglabāšanu. Nelielā sarunā par Valsts prezidentam adresēto vēstuli un tajā minēto problēmu atainojumu Kristīne Vimba izteica neizpratni, kāpēc daudzas ES valstis stabili izmanto biodegvielu, kamēr Latvija to samazina. Šāda rīcība pavājina valsts attiecīgās nozares uzņēmumu konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīs esošajiem fosilās un biodegvielas ražotājiem.”
Savukārt SIA „Bio-Venta” darbiniekiem potenciālā valdības neieinteresētība pašu saražotās biodegvielas izmantošanā liek bažīties par savām turpmākajām darba iespējām. Tāpat tas raisa neizpratni, kāpēc Latvijas valdība atšķirībā no kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā, Polijā nevēlas rūpēties par saviem ražotājiem, turpina uzņēmuma pārstāvji.
„Mēs nesaprotam, kā varam runāt par zaļo kursu, biodegvielām un šīs nozares attīstību, ja valsts, kur darbojas lielākā biodīzeļdegvielas ražošanas un pārkraušanas rūpnīca Baltijā, visu savu saražoto produkciju tikai eksportē,” bažījas Vimba.
„Tas nozīmē, ka mēs visu vedam iekšā, bet pašu valstī saražoto preci – laukā, jo labi redzam, ka patlaban Latvijā nevienam neesam īsti vajadzīgi. Tādēļ vienkārši nolēmām – ja reiz pats Valsts prezidents atbraucis pie mums un ir dota iespēja tikties, mēs gribam, lai viņš mūs sadzird kā cilvēkus, kā kolektīvu, kurā iesaistīta 71 ģimene. Cilvēki, kuri negrib braukt uz ārzemēm, bet vēlas strādāt Ventspilī, Latvijā, un iegūt drošības sajūtu par to, ka šīs darba vietas saglabāsies arī tuvākajā nākotnē.”
“Gribējām paust savas bažas par darba vietām”
Vimba atzīst, ka ideja par šādu vēstuli Rinkēvičam radās spontāni. „Tiklīdz mēs uzzinājām, ka Valsts prezidentam būs tikšanās ar Ventspils iedzīvotājiem, nolēmām, ka jāmet kauns pie malas un jādodas runāt,” saka SIA „Bio-Venta” pārstāve.
„Protams, bija skaidrs, ka momentā Valsts prezidents nespēs atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem, tāpēc izvēlējāmies rakstīt viņam adresētu atklātu vēstuli. Mēs gaidām, ka Valsts prezidents iestāsies par mums, jo visi lēmumi jau tiek pieņemti varas augstākajos ešelonos. Ir cerība, ka viņš atbalsta zaļā kursa ieviešanu un līdz ar to arī biodegvielu izmantošanas pieaugumu.”
Viņa turpina: “Mēs esam Latvijā reāli eksistējoša rūpnīca, tātad vietēji ražotāji, kas pārstrādā vietējo izejvielu, rūpnīca ir spējīga saražot šādu degvielu, tāpēc es nesaprotu, kam izdevīgas šīs runas par atkārtotu obligātā biodegvielas piejaukuma atcelšanu. Ja nu vienīgi fosiliem ražotājiem. Jo mēs spētu saražot pietiekami daudz biodīzeļdegvielas, lai varētu nodrošināt obligātā piejaukuma vajadzībām nepieciešamo apjomu vismaz esošajā līmenī, ja ne vēl vairāk. Agrāk jau mūsu produkcija ir palīdzējusi būtiski samazināt fosilās degvielas importu, aizstājot to ar pašu zemē no saviem atjaunojamajiem resursiem saražoto.”
“Cenu celšanos izraisīja citi faktori”
Obligātais biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai Latvijā bija spēkā jau kopš 2009. gada, līdz 2022. gadā, pamatojoties uz apstrīdamiem argumentiem, to neveiksmīgi atcēla, bet šajā gadā atkal atjaunoja. Pat valdības ministrijas pašas bijušas spiestas atzīt, ka cenas tādēļ nesamazinājās, gaidas bijušas veltas. Taču nule parādījušies projekti, kas atkal paredz obligātā piejaukuma atcelšanu, komentē uzņēmumā.
Vimba uzsver, ka šāda nenoteiktība rada stresu ražotājiem un uzņēmumu darbiniekiem, tāpēc cer, ka Valsts prezidents ar savu iesaistīšanos šī jautājuma risināšanā varētu kliedēt bažas un pavērst lietu attīstību pozitīvā virzienā: „Man ir tāda sajūta, ka Valsts prezidents nāk pie cilvēkiem. Viņš varbūt ne vienmēr un visur var tieši palīdzēt, bet vismaz cenšas uzklausīt. Stāvot Ventspilī uz koncertzāles „Latvija” skatuves, Valsts prezidents atzina, ka uz šādiem jautājumiem nevar atbildēt bez iepriekšējas sagatavošanās. Taču apsolīja, ka sniegs rakstisku atbildi uz mūsu uzrakstīto vēstuli.”
SIA „Bio-Venta” kvalitātes un projektu vadītāja arī piebilst, ka pēc ģeopolitiskās krīzes notikušajā degvielas cenu kāpumā daudzi vainoja biodegvielu. Ar to arī tika mēģināts pamatot obligātā biodegvielas piejaukuma atcelšanu, taču, viņasprāt, tā bija liela kļūda.
“Savelkot visu kopā, jāatzīst, ka šāds solis patiešām bija aplams. Jau pēc degvielas cenu stabilizēšanās amatpersonas atzina, ka izmaksu pieaugumu neizraisīja biodegviela. Taču pirmais džins no pudeles bija izlaists, un tika iecirsta liela nedrošība Latvijas biodegvielas industrijā. Tagad, kad biodegvielas piejaukuma pievienošanas prasība dīzeļdegvielai ir atjaunota, būtu neprāts vēlreiz kāpt uz tā paša grābekļa,” uzsver uzņēmumā.
