Pēc neuzticības izteikšanas izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pati neatkāpsies no amata, jo nesaskata tam pamatu, aģentūrai LETA apliecināja ministre.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pagājušajā nedēļā sāka vākt parakstus par neuzticības izteikšanu ministrei, īpaši nosodot virzītos grozījumus, kas “ievērojami pasliktina situāciju nozares darbiniekiem un grauj profesijas prestižu”.
Parakstu vākšana noslēdzās trešdien, un arodbiedrība sākusi skaitīt, cik izdevies savākt, aģentūrai LETA pavēstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Līdz šim LIZDA birojs saskaitījis vismaz 3500 parakstus no piecām LIZDA arodorganizācijām. Informācija vēl jāsaņem no 38 LIZDA teritoriālajām arodorganizācijām. Vanaga prognozē, ka kopējais parakstu skaits “būs diezgan iespaidīgs”.
Lai arī LIZDA ieskatā, politiķim vajadzētu atkāpties no amata, “ja tik daudzi izrādījuši neuzticību”,
tā rēķinās, ka premjere Evika Siliņa (JV) neprasīs Čakšas demisiju. “Visticamāk jau, ka [Čakša] paliks amatā, bet mums ir svarīgi, lai viņa redz, kā viņu vērtē nozares darbinieki,” aģentūrai LETA iepriekš sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
LIZDA uztur apņemšanos par tiesvedību no septembra – atkarīgs no tā, kādus grozījumus valdība pieņems. Reālo kaitējumu varēs aprēķināt no 1.septembra, jo tad būtu jāstājas spēkā nākošajiem slodzes balansēšanas soļiem.
Šī nav pirmā reize, kad arodbiedrība prasītu Čakšas demisiju – ministres demisija pieprasīta arī pērn jūnija nogalē. Arī toreiz Čakša prasību noraidīja, uzsverot, ka abas LIZDA streika pieteikumā minētās konkrētās prasības ir izpildītas. Augustā gan puses konceptuāli vienojās noslēgt izlīgumu nozarē, taču, kā apgalvo Vanaga, arodbiedrība atteikusies parakstīt, jo netika iekļauts jautājums par pedagogu slodžu balansēšanu.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un LIZDA joprojām nav vienotas izpratnes par pedagogu slodžu turpmāko balansēšanu. LIZDA arī turpina iebilst, ka izpildītas visas streika prasības.
Kā vēstīts, IZM nepiekritīs LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Čakša.
Politiķe norādīja, ka budžeta gads pašlaik ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.
Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu pedagogu pārslodzi. “Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski,” sprieda politiķe.
Tam iebilst arodbiedrība. Čakšas atteikšanos ieguldīt finansējumu “nesakārtotā sistēmā” LIZDA interpretē kā “ļoti rupju pārmetumu” par nelietderīgi iztērētu finansējumu, ko valdība piešķīra pērn. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvoja, ka skolu direktori un dibinātāji “ir tiešām ļoti daudz strādājuši”, lai virzītos slodžu balansēšanas virzienā.
Lai turpinātu slodžu balansēšanu no septembra, nepieciešamo finansējumu LIZDA aicinājusi ņemt no rezervētā finansējuma profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai.
Vanaga uzskata, ka atteikšanās balansēt slodzes no septembra ir negatīvs vēstījums pedagogu saimei, jo IZM atkāpjas no streika vienošanās izpildes.