Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lai gan karš Ukrainā plosās vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā, tā atbalsis Lietuvā ir skaļas, un Lietuvas tūrisma nozare, iespējams, ir labākais lakmusa tests.
“Diemžēl daudzi ārzemnieki domā, ka karš notiek šeit vai pie mūsu robežām. Rezultātā mēs uzņemam arvien mazāk ārvalstu tūristus, lai gan skaitļi nav ļoti slikti,” saka Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidente Evalda Šiškauskiene.
Pēc viņas teiktā, pozitīvā puse ir tas, ka nesen daži Lietuvas restorāni tika iekļauti “Michelin” ceļvedī.
“Mūsu ēdināšanas iestāžu iekļaušana “Michelin” ceļvedī ārkārtīgi pozitīvi ietekmēs tūrismu
un piesaistīs turīgus apmeklētājus. Pirmkārt, mēs esam parādījušies uz starptautiskās kartes, un patiešām, cik es runāju gan ar igauņiem, gan latviešiem, šī pieredze ir fantastiska. Atpazīstamības rezultātā palielināsies pavisam citas tūristu plūsmas – tie, kas interesējas par gastronomiju, tie, kas speciāli brauc uz valstīm degustēt. Bagāti cilvēki paliek uz pāris dienām, apmeklē vairākus restorānus, jo “Michelin” ne tikai piešķir zvaigznes, bet arī iesaka, kas ir labākais,” sacīja Šiškauskiene.
Runājot par kara ietekmi, Lietuvas vadošā kūrorta Palangas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Laura Taučūte (Laura Taučiūtė) apgalvo, ka kūrorts joprojām “ļoti izjūt” kara radītās sekas.
“Lai gan lietuvieši pie mums joprojām labprāt brauc un arvien biežāk izvēlas Palangu, taču jāsaka, ka patiešām skumji ir tas, ka ārzemnieki mūs apiet vai pat atceļ savus ceļojumus ģeopolitiskās situācijas dēļ,” mēneša sākumā sacīja Taučūte.
“Tik tiešām, zināmā mērā mēs joprojām izjūtam kara ietekmi,
bet es teiktu, ka tā mazinās, jo Baltijas reģions un arī Lietuva, neraugoties uz ģeopolitiku, tiek uztverta kā droša vieta. Turklāt jau ilgāku laiku novērojam jaunas tendences – Palangā iebraukušo vietējo tūristu plūsmas pieaug,” aģentūrai BNN sacīja Palangas Tūrisma informācijas centra direktore Rasa Kmitiene (Rasa Kmitienė).
Tā kā vasaras sezona sāksies tikai pēc Jāņiem, ir pāragri runāt par to, kā vietējiem viesnīcu īpašniekiem un restorāniem būs vasarā, viņa saka.
Jūnijā viesnīcu noslogojums Palangā bija vidēji 40-50%.
Tomēr pagaidām vietējā presē galvenais temats saistībā ar Palangu ir cenas.
Šķiet, dažādi plašsaziņas līdzekļi sacenšas, kurš Lietuvas dārgakmens kūrortā pie Baltijas jūras atradīs dārgākus cepelīnus vai “didžkukuliai” – nacionālo ēdienu, kas pagatavots no kartupeļiem un pildīts ar maltu gaļu, biezpienu vai sēnēm.
Tomēr Taučūte apliecina, ka kūrorts noteikti nav dārgāks par citām valsts pilsētām vai citiem tuvējiem Baltijas kūrortiem.
“Apmeklējot Lietuvas un Palangas kūrortus, cilvēki lielāku uzmanību pievērš nevis cenai, bet kvalitātei. Pēdējos gados tas ir it īpaši vērojams. Palanga noteikti nav dārgākais kūrorts Lietuvā. Tas ir tikai mīts,” viņa saka.
LVRA pārstāve Šiškauskiene vasaras sākumā prognozēja, ka cenas restorānos varētu pieaugt vismaz par 20%, jo tika atcelta atvieglotā 9% PVN likme ēdināšanas nozarei.
Tagad tā ir kā pārējām nozarēm – 21%.
Viņa apgalvo, ka zemāka PVN likme palīdzēja ēdināšanas nozarei “kļūt caurskatāmākai”, taču, atjaunojot augsto PVN likmi, daži uzņēmumi varētu izvēlēties atgriezties melnajā tirgū.
Gada sākumā vairākiem Palangas uzņēmumiem nācās slēgt uzņēmumus, nespējot pārvarēt grūtības, ko radīja paaugstinātais PVN.
“Janvārī, februārī mums bija daudz izaicinājumu saistībā ar PVN un minimālās algas paaugstināšanu. Mēs cenšamies, gribam uzlabot kvalitāti, bet, kad sakrājas finansiālās izmaksas, ir jāskatās uz visu kopainu,” saka Taučiute.
Atvieglotā 9% PVN likme sabiedriskās ēdināšanas nozarei tika ieviesta, lai palīdzētu Covid-19 pandēmijas skartajiem uzņēmumiem.
Vienas no Lietuvas lielākajām restorānu grupām “Amber Food” vadītājs Ģedimins Balnis (Gediminas Balnis) ir norādījis, ka PVN likmes paaugstināšana, kā arī minimālās mēneša algas palielināšana ir paaugstinājusi cenas viņa restorānos par aptuveni 8-10%.
Tikmēr populārās kafejnīcu ķēdes “Caffeine” cenas 2024.gadā pieaugušas par 10%, sacīja Lina Kaminskaite (Lina Kaminskaitė), “Retain Convenience Lithuania”, kam pieder kafejnīcu ķēde, mārketinga un komunikācijas vadītāja.
Otra aktuāla problēma, ar ko saskaras restorāni un viesnīcas, ir darbaspēka trūkums.
“Tas ir saistīts ar jauniešu nevēlēšanos strādāt ēdināšanas nozarē. Tāpat var novērot mazāku jauniešu interesi par profesionālajām skolām un koledžām, kas sagatavo darbiniekus šajā nozarē,” saka Šiškauskiene.
Un, sākoties Covid pandēmijai, viesnīcām valstī, īpaši piejūras pašvaldībās,
parādījies spēcīgs konkurents – lauku tūrisms.
“Noteikti var novērot lielāku cilvēku plūsmu, kas meklē iespēju aizbēgt uz mūsu skaistās lauku ainavas vasarnīcām un namiņiem. Aptuveni 90% atpūtnieku ir vietējie iedzīvotāji, bet ārzemnieki ierodas gan no tālās Izraēlas, gan arī no mūsu kaimiņvalstīm,” aģentūrai BNN pastāstīja Lietuvas Lauku tūrisma asociācijas (LKTA) prezidente Agne Vaitkuviene (Agnė Vaitkuvienė).
Pēc viņas teiktā, šāda tūrisma cenas ir daudz elastīgākas un zemākas nekā kūrortu viesnīcās.
“Lielākoties cenas sākas no 25 eiro par nakti,” viņa sacīja, piebilstot, ka lielākā daļa tūristu pieprasa āra kublu un dīķi tuvumā.
“Lauku tūrismu īpaši iecienījušas ģimenes,” viņa uzsvēra.
Kā norāda Vaitkuviene, valstī kopumā aktīvi darbojas aptuveni 1 500 lauku tūrisma naktsmītņu, taču viņa atzīst, ka krietna daļa pakalpojumus sniedz nelegāli – bez atbilstošas dokumentācijas.
Tomēr, neraugoties uz izaicinājumiem, vietējie tūrisma organizatori Lietuvas iekšienē nesūdzas.
“Jūnijā tūristu plūsmas ir jūtami palielinājušās. Kā vienmēr, dominē lietuvieši, tomēr mums ir arī labs ārvalstu tūristu skaits. Starp ārzemniekiem vācieši ir pirmajā vietā, bet latvieši – otrajā,” aģentūrai BNN pastāstīja Ignalinas Tūrisma informācijas centra direktore Joana Ličadžauskiene (Joana Lichadziauskienė).
