Tas, kas šobrīd ļoti kavē izveidot koalīciju, ir stils, kādā tiek vadītas sarunas, paši politiķi ir vainīgi pie lēnā procesa, uzskata jaunais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
«Kariņa kungam ir tāds valdniecisks, autoritārs stils, kā vadīt koalīcijas veidošanas sarunas.»
Viņš uzskata, ka jau no pirmā brīža tika pausti ultimāti, proti, par to, ka būs četru partiju koalīcija vai tās nebūs vispār. «Tas bija pirmo četru nedēļu stāsts. Pēc tam diskusija turpinājās par galdniecības tēmām — [koalīcijas] krēslam ir trīs vai četras kājas.»
«Nākamais bija ultimāts par jaunas ministrijas izveidi, kas faktiski nozīmētu saplosīt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Mums bija jāpiekāpjas. Nākamais stāsts bija par memorandu, kura teksts bija veidots ar Jaunās vienotības prioritātēm, nevis dokuments, kas tapis iekļaujošā konsultāciju procesā. Beigu beigās gan Apvienotajam sarakstam (AS), gan Nacionālajai apvienībai (NA) tomēr izdevās ielikt arī kaut ko no tā, kas ir svarīgs abām pārējām partijām.»
Smiltēns arī nav apmierināts ar to, kā tika paziņots potenciālais atbildību sadalījums. «Piecas minūtes pēc memoranda parakstīšanas iegājām preses konferences telpā, un Kariņš, izvelkot lapiņu no kabatas, nolasīja savu verdiktu, ka «partijām ir šāds izklājums pa ministrijām».»
«[Mums radās] jautājums, kāpēc jomu sadalījums ir šāds, ņemot vērā, ka iepriekš nav bijis nekādu konsultāciju un nav jautāts, kas katrā frakcijā ir spēcīgākās politiskās līnijas, vektori. Domāju, ministriju piedāvājums nebija balstīts nekādā analītikā, par to, kas ir katras frakcijas stiprās puses. Tas izgaismoja, ka valdības veidošanas sarunas tiek vadītas autoritārā stilā.»
Jaunais Saeimas priekšsēdētājs arī norāda, ka galvenais kritērijs, par ko potenciālā koalīcija ir vienojusies, ir tā, ka ministram jābūt nešaubīgi kompetentam attiecīgajā nozarē. «Kandidātam jāpiemīt zināšanām un izpratnei par konkrēto jomu, par ko viņš ir atbildīgs. Nu, tas ir loģiski.»
«Kā vēl viens kritērijs atbildīgajam par, piemēram, iekšlietu jomu, izskanēja tas, lai jaunais ministrs spētu īstenot ārkārtīgi sarežģītas reformas un pieņemt ātrus, savlaicīgus lēmumus, lai mums būtu vieglāk pārvarēt krīzi,» stāsta Smiltēns.
«Tātad jāizmanto maksimāli katras frakcijas potenciāls, lai uzturētu sabiedrības uzticību un lai arī citi koalīcijas partneri skaidri saprot, ka premjers vēlas veiksmīgu valdību.»
Smiltēns arī uzsver, ka piekrīt Egila Levita sacītajam, ka vairs nevar strādāt pa vecam. «Nevar vairs vienkārši izdarīt tā, ka sadalām krēslus, sabūvējam savas elitārās saimniecības un tad kaut kā mēģinām tos četrus gadus noklunkurēt.»
Ir nepieciešama sadarbība! Piemēram, bērnu un demogrāfijas jautājumos. Šīs jomas politiski «dzīvo» vairākās ministrijās. Ja šos jautājumus neapvieno skaidrā politikā, iedarbinot dažādu ministriju departamentus, kas kopīgi strādā pie šo jautājumu risinājuma, nekas nemainīsies,» uzskata politiķis.
Noslēgumā Smiltēns uzsver: «Mums ir iedots uzticības mandāts, un vēlētājam neinteresē, kādu varu mēs iegūsim, bet gan ko mēs mainīsim, ko paveiksim šajā laikā tajos amatos, kurus mums uzticēs.»
