Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir veiksmīgi izpildījis savu solījumu, bez jebkādām problēmām atstādinot divus ministrus.
Premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) bija pārsteidzoši mierīga, upurējot viņus, un paskaidroja, ka piekritusi to darīt, lai izvairītos no “ķildām”.
Viņas miermīlīgā nostāja dažiem analītiķiem radīja aizdomas. Vai starp viņu, valdošo “Tēvzemes savienību” (TS-LKD) un prezidentu bija noslēgta slepena vienošanās – divi jauni ministri apmaiņā pret Nausēdas piekrišanu “Tēvzemes savienības” priekšsēdētāja Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis) iecelšanai Lietuvas eirokomisāra amatā jaunā sastāva Eiropas Komisijā (EK)?
“Es to nevaru izslēgt. Man tas izklausās ticami,” aģentūrai BNN sacīja valdošās “Tēvzemes savienības-LKD” deputāts Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas).
TS-LKD līderi Šimonīte un Nausēda kopš EP vēlēšanām jūnijā ir strīdējušies par to, kam vajadzētu pārstāvēt Lietuvu EK.
Tomēr, pēc Skritulska domām, ministru maiņa nevienu nebija pārsteigusi. Veselības ministrs Arūns Dulķis (Arūnas Dulkys) un lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks (Kęstutis Navickas) pēdējā laikā ir saņēmuši ievērojamu kritiku no prezidenta un viņa komandas puses.
Nausēda 22.jūlijā iecēla Ingrīdu Šimonīti premjerministres amatā un saskaņā ar likumu uzdeva viņai 15 dienu laikā izveidot Ministru kabinetu.
“Es domāju, ka mūsu konstitūcija ir ar trūkumiem. Proti, Ministru kabinets ir atkārtoti jāieceļ jaunajam prezidentam pēc viņa vai viņas zvēresta nodošanas,” aģentūrai BNN sacīja Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas), Mikola Romera universitātes asociētais profesors.
Konstitūcija uzliek premjerministram pienākumu atkāpties no amata jaunā prezidenta inaugurācijas laikā un vēlāk saņemt ievēlētā prezidenta apstiprinājumu.
“Šobrīd prezidentam nav daudz pilnvaru ietekmēt atsevišķu ministru darbu, tāpēc Nausēdai konstitucionālā norma bija vienīgā iespēja izteikt savu viedokli par ministriem,” sacīja Dumbļausks.
Pirmdien, 5.augustā, prezidents Nausēda izdeva dekrētu, ar kuru deva zaļo gaismu jaunās valdības izveidei.
Saskaņā ar dekrētu par jauno veselības ministru tika iecelts veselības ministra vietnieks Aurims Pečkausks (Aurimas Pečkauskas), bet par lauksaimniecības ministru – parlamenta Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Kazis Starkevičs (Kazys Starkevičius).
“Starkevičs ir ļoti pieredzējis, un cienījams politiķis, kurš 2008.-2012.gadā bija valsts lauksaimniecības ministrs,” uzsvēra Skritulsks, piebilstot, ka valdības sastāva maiņa ir “veselīga”.
Pečkausks jau ir paziņojis, ka neplāno uzsākt jaunas reformas, ņemot vērā, ka viņa pilnvaru termiņš varētu būt īss. Tomēr viņa mērķis ir uzlabot sadarbību ar medicīnas darbinieku arodbiedrībām.
Pārējie 12 ministri, kas bija amatā pirms Šimonītes valdības atkāpšanās, paliek neskarti.
Šimonīte pauda atzinību gan Navicka, gan Dulķa centieniem, taču viņa uzsvēra, ka “būtu žēl pavadīt atlikušo šīs valdības darba pabeigšanai atvēlēto laiku attaisnojumiem un skaidrojumiem”.
Turpretī konservatīvo līderis Gabrieļus Landsberģis bija skeptiski noskaņots par prezidenta lēmumu meklēt vairāku ministru maiņas. Viņš apšaubīja, kāpēc tikai dažus mēnešus pirms 13.oktobrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām ir pastiprinājusies kritika abu ministru virzienā.
“Objektīvi man nav nekādu sūdzību (par šiem ministriem)” sacīja Landsberģis.
Dumbļausks tomēr ir pārliecināts, ka abu jauno ministru iecelšanai nav nekāda sakara ar Landsberģa centieniem kļūt par EK komisāru.
“Prezidents ir skaidri pateicis, ka nevēlas viņu tur redzēt. Esmu pārliecināts, ka nekas un neviens viņu nepiespiedīs mainīt viedokli par Landsberģi, kurš, nu, atzīsim, ir tik nepopulārs daudzu acīs,” piebilda analītiķis.
Lietuva ir viena no nedaudzajām valstīm, kas vēl nav izvirzījusi savu kandidātu eirokomisāra amatam.
Nausēda trešdien, 7.augustā, sacīja, ka viņš sagaida, ka vēl šonedēļ ar Šimonīti apspriedīs EK komisāra kandidātus.
Savukārt Arūns Dulķis sociālajā tīklā “Facebook” rakstīja, ka veselības aprūpes sistēma ir piedzīvojusi “tādu pārmaiņu straumi, kāda nebija pieredzēta pēdējo desmit gadu laikā”.
“Es teiktu, zināmas revolucionāras pārmaiņas. Cilvēces vēsturē nekas jauns – parasti revolūcija norij savus bērnus. Es esmu apmierināts ar šo rezultātu cenu, jo neviens nav teicis, ka šīs pārmaiņas neturpināsies. Neviens nepiedāvāja neko jaunu. Un tas, ka prezidents apmierināja savas vajadzības. Es domāju, ka panākta laba vienprātība. Vismaz uz 49 darba dienām līdz Seima vēlēšanu pirmajai kārtai,” viņš sacīja, atklājot, ka nepiedalīsies parlamenta vēlēšanās.
Dulķis noraida daudzu deputātu un analītiķu pārmetumus par viņa vadībā veikto reformu kvalitāti un laiku.
“Es esmu mierā ar sevi, un lietas tika veiktas jēgpilni: pandēmijas, kas šķiet simts gadus atpakaļ, pārvaldīšana, valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide un tajā strādājošo atalgojuma izlīdzināšana, valsts veselības aprūpes iestāžu pārveidošana, pacientu pārvadāšanas pakalpojuma ieviešana, jaunu veselības centru izveide, slimnīcu apvienošana Klaipēdā un Klaipēdas Universitātes slimnīcas izveide, jaunās paaudzes vadītāju ienākšana slimnīcās un medicīnas iestādēs. Un tad visas izmaiņas rezidentu apmācībā, viņu prakses organizācijā un labāka atalgojuma sistēmā,” viņš norāda ierakstā.
“Es nebaidījos būt viena termiņa politiķis un nebaidījos būt politiķis, kurš pieņem nepopulārus, bet nepieciešamus lēmumus.
Es ticu, ka visas īstenotās pārmaiņas dos maksimālu labumu Lietuvas iedzīvotājiem un veicinās viņu veselības uzlabošanos,” sava ieraksta nobeigumā pauž Dulķis.
Taču iepriekš minētais deputāts Skritulsks saka: “Kā parlamentārietis, kas ievēlēts vēlēšanu apgabalā, kurā ietilpst daļa Klaipēdas apgabala, Palangas kūrortpilsēta, man pietrūka skaidrāka redzējuma un aktīvākas līdzdalības lēmumu pieņemšanā no veselības ministra puses, kura vadībā notika divu lielāko slimnīcu apvienošana Klaipēdā un Palangā, turklāt ar problemātiskām sekām.”
Dulķis nepiekrīt: “Par apvienošanos aktīvi plosījās baumu vētra.
Nevienu neinteresē, kur tieši atrodas šīs slēgtās slimnīcas. Ironiski, ka šos melus izplata politiķi, kuri savā iepriekšējā sasaukumā centās slēgt desmitiem slimnīcu… Mūsu konsekventais pārmaiņu modelis ir pakalpojumu struktūras maiņa, nevis slimnīcu slēgšana. Taču nepatiesība turpina izplatīties. Melus ir vieglāk atcerēties. Vieglāk saprast. Nepatiesu apgalvojumu atceras, jo tas tiek atkārtots atkal un atkal.”
Pēc Dulķa teiktā, lietuvieši ir “iespējams, visbiežākie ārstniecības iestāžu pacienti visā ES, un Lietuva ir starp piecām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, kas sagatavo visvairāk ārstu”.
“Tāpat esam arī ESAO valstu pirmajā piecniekā ar lielāko praktizējošo ārstu skaitu, tātad mums ārstu pieejamība nebūt nav slikta, kā to bieži vien parāda,” viņš apgalvo.