Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas ekonomika daudzsološi plaukst, Latvijas ekonomika stagnē, bet Igaunijas – cīnās ar ilgstošu lejupslīdi. Abas lielākās Lietuvas komercbankas – “Swedbank” un SEB – ir uzlabojušas Lietuvas gada prognozes, tādējādi vairojot pārliecību, ka ekonomika ir uz pareizā ceļa.
“Swedbank” prognozē IKP pieaugumu par 2,2%, bet SEB – par 2,4%, salīdzinot ar maijā prognozētajiem 1,5%. SEB banka
Lietuvas 2024.gadā gaidāmo ekonomikas izaugsmi raksturoja kā “ievērojami labāku, nekā gaidīts”.
“Mēs beidzot redzam ilgi gaidītās pārmaiņas valsts ekonomikā – stagnējošā ekonomika uzrāda atveseļošanās pazīmes. Mūsu agrākās prognozes piepildās – šogad piedzīvosim atveseļošanos, un nākamgad tautsaimniecības attīstībai vajadzētu atgriezties ierastajā ilgtermiņa tempā,“ jūnijā sacīja Lietuvas centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus (Gediminas Šimkus).
Lietuvas banka prognozē, ka šogad Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs vismaz par 1,9%. IKP prognoze 2025. un 2026.gadam paliek nemainīga – rādītājam vajadzētu pieaugt attiecīgi par 3,1% un 3,3%.
Lietuvas “Luminor Bank” galvenais ekonomists Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas) norāda, ka optimistisko valsts ekonomiku nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, pašreizējā pietiekami straujā ekonomikas izaugsme veicina gan patērētāju, gan tirgotāju uzticību un stimulē turpmāku straujāku budžeta ienākumu pieaugumu.
Pēc viņa teiktā, Lietuvas nodokļu sistēmas stabilitāte vairo iedzīvotāju un uzņēmēju uzticību un ļauj ekonomikai turpināt augt, tāpēc Lietuva, atšķirībā no Igaunijas, atrodas pozitīvā ekonomikas izaugsmes un stabilu nodokļu ciklā.
“Lietuvai ir iespēja arī turpmāk būt valstij ar zemākiem nodokļiem, kas būtu vēl viena būtiska Lietuvas konkurētspējas priekšrocība ne tikai attiecībā uz Igauniju,” saka Maurics.
Runājot par nodokļiem, viņš arī brīdina, ka lielākie draudi Lietuvas ekonomikai ir populārais naratīvs, ka nodokļu palielināšana esot neizbēgama, lai palielinātu “pārdali”, tāpēc ilgtermiņā pastāv draudi, ka arī Lietuvā pieaugs nodokļi.
Īpaši ņemot vērā pieaugošos aizsardzības nozares izdevumus.
Savā “Facebook” ierakstā analītiķis arī norāda, ka nepieciešams izveidot taisnīgāku, vienkāršāku un pārredzamāku nodokļu sistēmu, taču diemžēl “šajā virzienā mēs virzāmies ar bruņurupuča ātrumu”.
Tikmēr “Swedbank” Lietuvas galvenais ekonomists Nerijs Mačulis (Nerijus Mačiulis) pagājušajā nedēļā paziņojumā presei norādīja, ka banka maina Baltijas valstu ekonomikas prognozes dažādos virzienos.
“Mēs palielinām Lietuvas IKP prognozi šim gadam par 0,4 procentpunktiem līdz 2,2%. Tas ir viens no straujākajiem izaugsmes tempiem reģionā,” viņš teica.
Pēc analītiķa domām kopumā vājais posms pagaidām ir eirozonas rūpniecība.
Vācijā automobiļu ražošana ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2012.gada, un valsts zaudē konkurences cīņā ar Ķīnu. Šīs ilgstošās nozares lejupslīdes dēļ tagad pieaug uzņēmumu bankrotu skaits. Piemēram, Francijā bankrotējušo uzņēmumu skaits ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 2009.gada.
Mačulis uzsvēra to, cik svarīgi ir eirozonas ekonomiskie rādītāji: “Mēs īpaši nemainām savas prognozes nākamajam gadam. Mēs sagaidām, ka eirozonas un ASV tautsaimniecības pieaugs līdzīgā tempā – aptuveni par 1,5%. Vācijas tautsaimniecība vēl neuzlabojas, bet mēs paredzam, ka nākamgad tā varētu palielināties par 1%.”
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Lietuvas ražošanas apjoms palielinājās par 3,3%, un jūlijā vien gada pieauguma temps bija gandrīz divreiz lielāks.
Tomēr ekonomists brīdina, ka strauja eksporta atveseļošanās ir maz ticama, jo eksporta pasūtījumu līmenis joprojām ir zemāks par ilgtermiņa vēsturisko vidējo līmeni.
Mačulis arī atzīmēja, ka, kā jau gaidīts, šogad ir strauji palielinājusies pirktspēja un mazumtirdzniecība Lietuvā ir sākusi atveseļoties.
“Mēs esam liecinieki vēl nebijušam fenomenam – Lietuvas iedzīvotāju uzticības rādītāji ir visaugstākie Eiropas Savienībā. Īpaši pozitīvi savas personīgās finanšu izredzes vērtē Lietuvas un Polijas iedzīvotāji, latviešu uzticēšanās ir tuvu ES vidējam rādītājam, bet visgrūtāk savas ekonomiskās izredzes vērtē igauņi un grieķi,” teica ekonomists.
Tiek prognozēts, ka mājsaimniecību patēriņš Lietuvā šogad pieaugs par 4,2% un nākamgad par 3,2%, kas salīdzinājumā ar maijā prognozētajiem 2,8% un 3,2% pieauguma tempiem ir kāpums.
“Mājsaimniecību patēriņa izdevumi ir galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Šā gada 1.ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izdevumi pārsniedza augstāko līmeni, kāds reģistrēts pirms inflācijas kāpuma. Turklāt to arī turpmāk veicinās straujais mājsaimniecību ienākumu kāpums, kā arī lēnāks cenu kāpums, arvien labākas mājsaimniecību cerības un labvēlīga situācija darba tirgū aktīvajiem. Pēc 1.1% krituma pagājušajā gadā tiek prognozēts, ka šogad patēriņa izdevumi pieaugs par 3.4%, bet 2025. un 2026.gadā – par 3.7%,” nesen paziņoja Lietuvas banka.
Kā norāda “Swedbank” Lietuvas galvenais ekonomists, šādu lietuviešu uzticību galvenokārt nosaka zemā inflācija un strauji augošās algas. Pēc viņa teiktā, pēdējo piecu gadu laikā minimālās mēneša algas (MMA) piesaiste vidējai algai ir bijusi efektīva.
Šonedēļ Lietuvas ministru kabinets nolēma paaugstināt minimālo mēnešalgu par 114 eiro, līdz 1 038 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tādējādi tiem, kas saņem minimālo algu, pieejamie ienākumi palielināsies par 69 eiro – līdz aptuveni 777 eiro mēnesī. Turklāt minimālā stundas alga palielināsies par 70 centiem, sasniedzot 6,35 eiro.
Analītiķis norāda, ka arī iedzīvotāju skaita pieaugums ir bijis viens no galvenajiem iekšzemes pieprasījuma virzītājspēkiem. Pēdējo trīs gadu laikā neto imigrācija bijusi aptuveni 140 000 cilvēku jeb aptuveni 5% no valsts iedzīvotāju skaita. Tomēr ekonomists vērsa uzmanību arī uz satraucošu tendenci – IKP īpatsvara samazināšanos uz vienu strādājošo.
“Tieši tāpēc, ka pēdējos gados darbaspēks ir pieaudzis, pateicoties zemākas pievienotās vērtības darbiniekiem, galvenokārt imigrantiem, kuri ir nodarbināti nozarēs ar zemu pievienoto vērtību (transports, viesnīcu pakalpojumi, būvniecības nozare) – IKP pieaugums turpinās,” teica analītiķis.
Šā gada pirmajā ceturksnī privātā sektora investīcijas Lietuvā bija par gandrīz 10% mazākas nekā tajā pašā periodā pērn. Tomēr Lietuvas uzņēmumu kredītportfelis pašlaik piedzīvo vienu no straujākajiem pieauguma tempiem eirozonā, un ekonomisti prognozē, ka nākamgad investīciju pieaugums palielināsies līdz 6,5%, un to galvenokārt veicinās privātā sektora, nevis valsts sektora investīcijas.
Paredzams, ka Lietuvas vidējā gada inflācija šogad saruks līdz 1,2%, bet 2025.gadā atkal pieaugs līdz 3%.
Lai gan Mačulis paudis bažas, ka darba tirgus varētu pārkarst, potenciāli izraisot bezdarba pieaugumu, paredzams, ka bezdarba līmenis saglabāsies stabils – 7,3% šogad un 7% nākamgad.
Tikmēr Lietuvas banku sektorā gaidāmas būtiskas pārmaiņas,
un sagaidāms, ka drīzumā tirgū ienāks vairāki jauni dalībnieki, kas liecina par vietējās finanšu sistēmas stabilitāti.
Viena no Vācijas lielākajām bankām “Commerzbank” šogad decembrī Lietuvā atvērs savu filiāli, kas darbosies kā centrs visām trim Baltijas valstīm. Turklāt paredzams, ka drīzumā Lietuvas tirgū ienāks arī Polijas “Pekao”.
Jūlija beigās Taivānas banka paziņoja par plāniem izveidot struktūrvienību Lietuvā, tādējādi iezīmējot nozīmīgu pavērsienu valsts banku sektorā.
