“Latvijā ielido ar sprāgstvielām aprīkots kaujas drons, bet atbildīgās amatpersonas faktiski saka, ka nekas nav noticis! Ja tas būtu lidojis uz Rēzekni un ielidojis pilsētā, ko tad mēs būtu darījuši – vienkārši noskatījušies?” komentējot Krievijas militārās nozīmes bezpilota lidaparāta nokrišanu Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā BNN saka bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš preses konferencē 9.septembrī uzsvēra, ka tas bijis militārā pielietojuma drons ar kaujas galviņu, kura tikusi uz vietas neitralizēta. Lēmuma pieņemšanai par objekta iznicināšanu esot noteiktas īpašas procedūras un “objektam jāatbilst procedūrām, lai to pakļautu iznīcināšanai”.
Savukārt Jānis Garisons BNN norāda: “Kad drons lido, nevar zināt, tas ir aprīkots ar sprāgstvielām vai nav. Arī preses konferencē tika paziņots, ka drons ir nokritis un tikai tad neitralizēts, tādēļ, kamēr šāds bezpilota lidaparāts lido, ir jāizvērtē riski un jāpieņem lēmums par tā iznīcināšanu. Šajā gadījumā, acīmredzot, bijuši kaut kādi iemesli, kas ļāvuši pieņemt, ka drons nesprāgs un neradīs papildus riskus. Bet no līdzšinējās komunikācijas šie apsvērumi gan nav skaidri noprotami.”
Garisons iepriekš medijiem norādija, ka
“Ja mēs apskatāmies kartē, tad tas drons varēja lidot arī virs Rēzeknes, uzsverot, ka ir jābūt kādam risku izvērtējumam, kāpēc izlemts dronu tomēr nenotriekt.”
Turklāt viņam esot grūti iedomāties, kāpēc izlemts to nenotriekt, zinot, ka tas ir kaujas drons ar 90 kilogramiem sprāgstvielu un lido virs apdzīvotas vietas. “Tie ir pārāk lieli riski,” teica Garisons.
Komentējot Aizsardzības ministrijas paziņojumu, ka NBS rīkojušies saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā par notikušo apziņojot NATO komandvadības struktūru, Jānis Garisons uzsver, ka lielais jautājums ir, vai NBS šajā situācijā aktivizēja savus pretgaisa aizsardzības ieročus un ko mēģināja darīt, lai neitralizētu minēto dronu. “Tas, ka Latvija savu gaisa telpu sargā kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem, ir viens, bet NBS ir arī savi pretgaisa aizsardzības ieroči un sabiedrībai ir tiesības zināt, kas notika ar Latvijas pašaizsardzības spējām,” saka J.Garisons.
Tāpat Garisons akcentēja iepriekš LTV, ka amatpersonām vajadzēja pateikt, kurš pieņēmis konkrētu lēmumu, kā arī izskaidrot, kā mums trūkst, lai attiecīgi rīkotos.
Tikmēr kā no Nacionālo bruņoto spēku, tā Aizsardzības ministrijas puses izskanējis, ka Krievijas bezpilota lidaparātam, kurš nokrita Rēzeknes novadā, nav bijis “naidīgu mērķu”, bet nekur nav rodams skaidrojums, kā gan šīs par valsts drošību atbildīgās struktūras to konstatēja, minētajam lidaparātam pārkāpjot Latvijas gaisa telpas robežu un atrodoties gaisā.
Savukārt LTV raidījumā “Šodienas jautājums” Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle vērtēja, ka komunikācija no AM un NBS puses saistībā ar notikušo neļāva Latvijas iedzīvotājiem justies droši.
“Tā reakcija bija tāda vasarīga. Sestdienas dienā tur silts laiks, jā, tur kaut kāds “Shahed” lido, nu, lai viņš tur lido, mēs tur sekojam, tā teikt, rūpīgi pētām, ko viņš tur darīs. Paldies dievam, nokrita neapdzīvotā vietā. Nu, viss labi. Mēs esam visu savu darbu izdarījuši,” sacīja Ikstens.
Metla-Rozentāle vērtēja, ka AM un NBS pārstāvji pirmdienas preses konferencē nav radījuši iespaidu, ka Latvija kontrolējusi situāciju ar savā gaisa telpā “iemaldījušos” dronu, piemēram, esot gatavībā to neitralizēt.
“No šīs preses konferences tāds iespaids neradās. Drīzāk radās… Kā militārpersonas teica – jā, mums šobrīd nav tādu iespēju, mēs gatavojamies, mēs esam procesā. Tas man tā likās – ko tas nozīmē? Pagaidām jārēķinās, ka tie droni var ielidot? Tas bija mulsinoši,” pauda politoloģe.
Lasiet arī: Latvijā nokritis ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons