Latvijas Labklājības un Veselības ministriju rīcībpolitikas plānos būtu vairāk jāintegrē paliatīvās aprūpes pakalpojumi, kā arī jāstrādā pie vieglākas pieejamības nodrošināšanas tādiem sāpes atvieglojošiem medikamentiem kā opioīdi, morfijs, fentanils un citi, uzskata Eiropas Paliatīvās aprūpes asociācijas izpilddirektore Džūlija Linga.
Viņa Rīgā notiekošajā konferencē “Paliatīvā aprūpe kā cilvēktiesību pamats. Starpdisciplināra pieeja un inovācijas Latvijā” uzsvēra, ka joprojām daudzi izvairās runāt par dzīves noslēgumu. Būtiski, ka vairākās Eiropas Savienības programmas jau sniegušas atbalstu paliatīvas aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā – piemēram, projektā “EU Horzion” 2020.gadā šīs aprūpes pētījumu veikšanai atvēlēti 109 miljoni eiro.
Pēc viņas paustā, kopumā vairāk nekā 50% nāves norit slimnīcās, kas saistāms ar sabiedrības straujo novecošanos.
Konferencē Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta vadītāja Sanita Janka uzsvēra, ka paliatīvā aprūpei ir jāpieiet starpdisciplināri, sniedzot atbalstu gan pacientam, gan viņa tuviniekiem.
Savukārt Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vadītājs Aldis Dūdiņš uzsvēra, ka, pateicoties sadarbībai ar VM, rasta iespēja ieviest mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu. Tas pieejams ne tikai lielajās pilsētas, bet arī attālākos reģionos.
Ilgtermiņa aprūpe un paliatīvā aprūpe ir cieši saistītas, un tām pastiprinātu uzmanību šobrīd pievērš arī citviet Eiropā, viņš norādīja.
“Esam ceļa sākumā, attiecībā uz bērniem esam labākā situācijā nekā pret pieaugušajiem. Sākums ir labs, bet vajag turpināt, jo tā ir visas valsts problēma, kas jūtama gan veselības, gan sociālās aprūpes jomā,” viņš atzīmēja.
Dūdiņš teica, ka LM turpinās atbalstīt paliatīvās aprūpes starpdisciplināru politiku. LM kā sociālā komponente rūpējas par to, lai šīs aprūpes nodrošināšanā iesaistītu sociālos darbiniekus, kapelānus un aprūpētājus, viņš pauda.
Tikmēr Baltijas paliatīvās aprūpes asociācijas prezidents Mariuss Čurļonis uzsvēra visu trīs Baltijas valstu iesaisti jomas attīstībā. Čurļonis norādīja, ka pēdējos gados paliatīvās aprūpes fokuss ir mainījies – tas vairs nesaistās tikai ar onkoloģiskām slimībām vai nāvi, tas ir kaut kas vairāk par neārstējamu slimību, nāvi un miršanu. Šobrīd aprūpi nodrošina arī jau no neārstējamas slimības diagnozes brīža, viņš klāstīja.
Viņš arī uzsvēra, ka paliatīvā aprūpe skar ne tikai onkoloģiskos pacientus, bet visus cilvēkus ar dzīvību apdraudošām slimībām. Turklāt tā var palīdzēt izvairīties no smagiem un liekiem izmeklējumiem, uzlabojot dzīvošanu, akcentēja Linga.
“Nāvi nevajadzētu uztvert kā dzīvības izbeigšanos, bet uz to drīzāk jāskatās kā daļu no veselības un labbūtības,” viņa teica. Tāpat miršana 21.gadsimtā ir paradoksāla, jo ir vai nu “pārārstēta” vai “mazārstēta”, piebilda Linga.
Konferences pirmās daļas noslēgumā dalībnieki vienojās, ka kopumā paliatīvās aprūpes stāvoklis valstīs ir labs, taču visur vēl pilnveidojams.
Latvijas Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības dibinātāja Anda Jansone uzsvēra nepieciešamību pilnveidot paliatīvās aprūpes noteikumus, izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa stratēģiju, kā arī izveidot atsevišķu darba grupu ar LM, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un nozares ekspertu dalību.
Ir labi, ka esam definējuši, ko ietver šis pakalpojums, kā arī izstrādājuši tā definīcijas nošķīrumu attiecībā pret bērniem un pieaugušajiem pacientiem, taču vēl jāstrādā pie vienošanās par terminiem, viņa pauda.
“Paliatīvā aprūpe nav tas pats, kas paliatīvās aprūpes pakalpojumi”, viņa norādīja.
Piekrītot pārējiem konferences dalībniekiem, arī viņa atzina LM un VM sadarbības nozīmi pakalpojumu nodrošināšanā un finansēšanā, atzīmējot, ka paliatīvās aprūpes pakalpojumu attīstību ministrijām jāiekļauj plānošanas dokumentos un programmās.
Kā vēstīts, paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām, šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole.
Lasiet arī: Zāļu ražotāji kritizē vilcināšanos zāļu rezerves fonda izveidē