TV raidījumu vadītājs Ramanausks atvainojas par izteikumiem par krievvalodīgajiem; sociāldemokrātu līderis sola luksusa nodokli un lielāku ienākumu nodokli turīgajiem
Lietuva par vienu pakāpi zemāk pasaules inovāciju indeksā
Piektdien, 27.septembrī, Inovāciju aģentūra paziņoja, ka Lietuva šogad ieņem 35.vietu Pasaules inovāciju indeksā. Pagājušajā gadā Lietuva bija 34.vietā starp 132 valstīm. “35.vieta Globālajā inovāciju indeksā ir patiesi nozīmīgs sasniegums, īpaši ņemot vērā mūsdienu ekonomiskos un ģeopolitiskos izaicinājumus,” paziņojumā norādīja aģentūras Pētniecības un analīzes departamenta vadītāja Kotrīna Tamoševičiene (Kotryna Tamoševičienė). Jau otro gadu pēc kārtas Lietuva ieņem pirmo vietu starp visām valstīm pēc “vienradžu” vērtības attiecībā pret tās ekonomikas lielumu, norādīja aģentūra. Pasaules inovāciju indeksu katru gadu apkopo un publicē Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO).
“Lietuvas vārdā” līderis saka, ka Lietuvai jānormalizē attiecības ar Ķīnu
Nākamajai valdībai būs jānormalizē attiecības ar Ķīnu, bet tas būs jādara nevis, krītot ceļos, piektdien, 27.septembrī, intervijā radiostacijai “Žinių Radijas” sacīja Demokrātiskās savienības “Lietuvas vārdā” līderis Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis). Pēc Skverneļa domām Lietuvai attiecības ar Ķīnu jāattīsta saskaņā ar Eiropas Komisijas pamatnostādnēm, kurās noteikti ES (Eiropas Savienības) dalībvalstu un Pekinas sadarbības virzieni. Demokrātu līderis atzina, ka nākamajai valdībai būs grūts uzdevums uzlabot attiecības ar Ķīnu. Lietuvas un Ķīnas attiecības pasliktinājās 2021.gadā pēc tam, kad Viļņa 2021.gadā ļāva Taibeijai atvērt savu pārstāvniecību, kuras nosaukumā bija vārds “Taivāna”, nevis “Taibeja”. Atbildot uz to, Pekina samazināja diplomātiskās attiecības ar Viļņu un noteica tirdzniecības ierobežojumus.
Lietuva novembrī parakstīs līgumu par “Leopard” iegādi
Lietuva plāno novembrī parakstīt līgumu par tanku “Leopard 2” iegādi, paziņojis aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas). “Valsts aizsardzības padome tiksies oktobrī, kur mēs pieņemsim galīgo lēmumu par līgumu par tanku bataljona izveidi. To varu droši apstiprināt,” ceturtdien, 26.septembrī, sabiedriskajai raidorganizācijai LRT sacīja Kasčūns. Lēmumu par šīs militārās tehnikas iegādi Lietuva pieņēma šā gada sākumā, cenšoties izveidot divīziju. Aizsardzības ministrija pēc tam sāka sarunas ar Vācijas ražotāju “Krauss-Maffei Wegmann” un citām valstīm, kas arī vēlas iegādāties šo tehniku. Lietuva plāno iegādāties tankus pakāpeniski, lai paātrinātu pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.
Parlamenta priekšsēdētāja uzskata, ka Baltkrievijas aicinājums sakārtot saites varētu būt saistīts ar vēlēšanām
Baltkrievijas ārlietu ministra Maksima Riženkova aicinājumi atjaunot attiecības ar Viļņu varētu būt saistīti ar nākamajā mēnesī Lietuvā gaidāmajām vispārējām vēlēšanām, ceturtdien, 26.septembrī, paziņoja parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen). Savā komentārā, kas ceturtdien publicēts vietnē “SB.by”, Riženkovs norāda, ka Minska vairākkārt paudusi gatavību sākt apspriešanās ar Viļņu par abu kaimiņvalstu attiecību normalizēšanu. Čmilīte-Nilsena atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Baltkrievija ir signalizējusi par apšaubāmu interesi tuvināties Rietumiem, lai vēlāk atsauktu savu nostāju. Čmilīte-Nilsena arī norādīja, ka komentāra laiks, iespējams, nav nejaušība, jo Lietuvas iedzīvotāji pēc dažām nedēļām gatavojas doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu jaunu parlamentu. Parlamenta Eiropas lietu komitejas priekšsēdētājs un Pagaidu grupas par demokrātisku Baltkrieviju vadītājs Žigimants Paviļonis (Žygimantas Pavilionis) uzskata, ka Riženkova komentārs varētu būt provokācija.
Seims sāk ratificēt paktu par Vācijas karavīru tiesībām
Seims ceturtdien, 26.septembrī, sākotnēji atbalstīja Lietuvas un Vācijas vienošanos, kurā noteiktas Vācijas militārpersonu un civilpersonu un viņu ģimeņu tiesības Lietuvā. Visi 96 Lietuvas likumdevēji, kas piedalījās ceturtdienas sēdē, balsoja par. Lietuva arī apņemas nodrošināt Vācijas karavīriem un civiliedzīvotājiem piekļuvi nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, bet Vācijas militārie spēki nepieciešamības gadījumā varēs “izveidot veselības aprūpes, zobārstniecības un veterinārijas iestādes”. Dokumentā arī izklāstīta kārtība, kādā ierodas un izbrauc brigādes karaspēks, un cits personāls, piekļuve Lietuvas militārajai infrastruktūrai, kā arī militārā pasta dienesta, radiostacijas un autoskolas izveide. Papildus tam nolīgums attiecas uz nodarbinātību, nodokļiem, nodokļu atbrīvojumiem, vides aizsardzību, muitas procedūrām un tiesībaizsardzības jautājumiem, tostarp iespējamo aizturēšanu un ieslodzījumu.
TV raidījumu vadītājs atvainojas par “krievvalodīgo nošaušanas” izteikumiem
Televīzijas raidījumu vadītājs Aļģis Ramanausks (Algis Ramanauskas) otrdien, 24.septembrī, atvainojās par saviem izteikumiem par krievvalodīgajiem cilvēkiem. Ramanausks atvainojās krievvalodīgo kopienai Lietuvā, publicējot ierakstu sociālajā tīklā “Facebook”. Savā “YouTube” sarunā ar Nacionālās apvienības partijas pārstāvi Vītautu Sinicu (Vytautas Sinica) Ramanausks izteica naidīgus komentārus par krievvalodīgajiem un tiem, kas nodarbojas ar krievu kultūru, sakot, ka viņiem “jāatņem bērni un pēc tam jānošauj”. Otrdienas sākumā Lietuvas Cilvēktiesību centrs paziņoja, ka ir iesniedzis sūdzību tiesībaizsardzības iestādēm par Ramanauska izteikumiem. Uz prokuratūru vērsās arī Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības deputāte Ligita Girskiene (Ligita Girskienė). Ramanauska izteikumus nosodīja Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) un tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Ewelina Dobrowolska).
Ministrija saņem trīs pieprasījumus par evakuāciju no Libānas
Saistībā ar Izraēlas veikto Libānas bombardēšanu Lietuvas Ārlietu ministrija iesaka pilsoņiem nekavējoties pamest valsti un ir saņēmusi trīs pieprasījumus par iespējām evakuēties, otrdien, 24.septembrī, paziņoja ārlietu ministra padomniece Paulīna Levickīte (Paulina Levickytė). Levickīte sacīja, ka joprojām ir pieejami lidojumi no Beirūtas un darbojas arī jūras prāmju pakalpojumi. Pirmdien un otrdien Izraēla veica postošus triecienus dažādās Libānas daļās. Saskaņā ar Libānas Veselības ministrijas datiem gaisa triecienos bojā gājuši vairāk nekā 550 cilvēku, kas ir vislielākais bojāgājušo skaits vienā dienā kopš 2006.gada, kad “Hizbullāh” un ebreju valsts uzsāka karu.
Lietuvā notiek pirmās mācības par cilvēku ar invaliditāti evakuāciju no vilciena
Otrdien, 24.septembrī, Lietuvā pirmo reizi notika mācības par cilvēku ar invaliditāti un citu neaizsargāto grupu evakuāciju no vilciena, kas bija daļa no plašāka valsts mobilizācijas sistēmas pārbaudes pasākuma. Pirmo reizi šāda veida mācībās piedalījās cilvēki ar reālu invaliditāti un aprūpes namu iemītnieki, nevis statisti. Vilmants Vitkausks (Vilmantas Vitkauskas), kurš vada Valsts krīzes vadības centru, žurnālistiem pastāstīja, ka kopumā šajā vingrinājumu daļā piedalījās 160 cilvēki. Viļņā ir aptuveni 2 000 cilvēku ar invaliditāti, kurus šādi būtu nepieciešams evakuēt.
Sociāldemokrātu līderis sola luksusa nodokli un lielāku ienākuma nodokli turīgajiem
Lietuvas opozīcijas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) līdere Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė) solīja, ka gadījumā, ja viņas partija uzvarēs nākamajā mēnesī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, tā piemēros nodokli luksusa precēm, paaugstinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi turīgajiem un palielinās uzņēmumu ienākuma nodokli. “Vai mēs varam pieļaut, ka Lietuvā 600 000 cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa? Pensijas ir pārāk zemas, veselības aprūpe, izglītība, policija un dažādas citas jomas ir nepietiekami finansētas. Šāda situācija mūsu valstī nevar turpināties,” pirmdien, 23.septembrī, sabiedriskās raidorganizācijas LRT rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs sacīja Blinkevičūte. LSDP mērķis ir palielināt budžeta pārdali līdz 36% no IKP, kas valsts kasē papildus ienestu trīs miljardus eiro, uzskata Blinkevičūte. Lietuva 13.oktobrī ievēlēs jaunu parlamentu.
Turpinoties Krievijas karam Ukrainā, prezidents aicina reformēt ANO
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) pirmdien, 23.septembrī, aicināja reformēt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un atjaunot uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, turpinoties Krievijas karam Ukrainā. “Lietuva aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt centienus, lai ierobežotu Krievijas iespējas turpināt savu koloniālo karu. Krieviju ir jāpiespiež pilnībā atkāpties no visas Ukrainas teritorijas. Diemžēl daudzpusējas reakcijas trūkums uz Krievijas agresiju pret Ukrainu rada nopietnas šaubas par ANO spēju uzturēt mieru un drošību pasaulē,” Ņujorkā notikušajā ANO Nākotnes samitā sacīja Nausēda, uzsverot, ka Krievija par savu destruktīvo rīcību būtu jāizslēdz no Drošības padomes. Nausēda arī uzsvēra nepieciešamību risināt klimata krīzi un pastiprināt centienus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus.
