Zviedrija otrdien, 15.oktobrī, iesniedza aizsardzības likumprojektu, kas paredz palielināt militāros izdevumus līdz 2,4% no IKP nākamajā gadā un līdz 2030.gadam palielinās bruņotos spēkus līdz aptuveni 115 000 karavīru, reaģējot uz draudiem no Krievijas puses, sacīja aizsardzības ministrs Pols Jonsons (Pål Jonson), ziņo “Politico”.
“Uzbrukuma risku nevar izslēgt,” sacīja Jonsonsons. “Krievija ir galvenais drauds Zviedrijai, un tā rada draudus visai [NATO] aliansei.”
“Šobrīd Krievijas darbības brīvība ir ierobežota, jo tās sauszemes spēki ir iesprostoti kaujas laukā [Ukrainā], taču mēs ņemam vērā, ka Krievija ir gatava riskēt gan militāri, gan politiski,” viņš teica telefona intervijā portālam “Politico”.
Aizsardzības izdevumi nākamajā gadā palielināsies par 10% līdz 138 miljoniem kronu, 2,4% no IKP, kas ir daļa no ilgtermiņa plāna.
Valsts plāno papildu militāros izdevumus 170 miljardu kronu (15 miljardu eiro) apmērā, kā arī 35,7 miljardus kronu civilajai aizsardzībai līdz 2030.gadam – papildus pašreizējam budžetam. Tādējādi Zviedrijas aizsardzības budžets līdz 2028.gadam sasniegs 2,6% no IKP, kas ir krietni virs NATO noteiktā mērķa – vismaz 2%.
Lielāki militārie un civilās aizsardzības izdevumi ir atgriešanās pie aukstā kara centieniem būt gataviem visam. Tomēr kopš pagājušā gada Zviedrija ir NATO dalībvalsts, bet aukstā kara laikā ar Padomju Savienību tā bija tehniski neitrāla.
“Aukstā kara laikā mums bija spēcīga civilā aizsardzība,” teica Jonsons. “Pēc 2015.gada mēs [to] atjaunojām, un šajā aizsardzības likumprojektā mēs ierosinājām nepieciešamos ekonomiskos līdzekļus, lai to padarītu uzticamu.”
mērķis ir sagatavot zviedrus labāk iznest “kara situāciju”, sacīja Jonsons.
Lai Zviedrija nekļūtu par “pievilcīgu mērķi” Maskavai, valsts stiprina ne tikai savu militāro, bet arī enerģētikas, transporta, veselības aprūpes un finanšu sistēmu, sacīja ministrs.
“Civilā un militārā aizsardzība ir vienas monētas divas puses,” sacīja Jonsons.
Militārajā jomā nauda tiek novirzīta visam, sākot no bruņumašīnām līdz jaunām piekrastes raķešu spējām, raķešu artilērijai, trim izlūkošanas lidmašīnām “S106 Globaleye”, helikopteriem “Black Hawk HK16” un jaunākajiem “Saab” konstruētajiem iznīcinātājiem “Gripen 39E”. Tiks modernizētas piecas “Visby” klases korvetes, savukārt jūras kara flote iegādāsies trīs “Luleå” klases virszemes kaujas kuģus.
Līdz 2030.gadam ikgadējais iesaucamo skaits palielināsies līdz 10 000, un kopējais armijas apjoms pieaugs par aptuveni 27 000 vīriešu un sieviešu, sasniedzot aptuveni 115 000. Līdz 2030.gadam tiks izveidotas četras jaunas brigādes.
“Desmitiem gadu investīcijas bija nepietiekamas,” sacīja Jonsons. “Ir jāpanāk, lai sloga sadalījums starp Ameriku un Eiropu kļūtu vienlīdzīgāks.”
Lasiet arī: Rite no Ukrainas misijas mītnes: Krievijas draudi NATO nenobiedēs
