Ar budžeta deficītu nākamajam gadam izdevies apstājāties pie “sarkanās līnijas”, bet jārēķinās ar tās pārkāpšanu nākotnē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Viņa vērtējumā, Saeimā iesniegtais nākamā gada valsts budžeta projekts ir sabalansēts, neskatoties uz to, ka Latvijas ekonomika aug ļoti lēni. Ja iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze vēl pirms četriem mēnešiem saruka līdz 0,6%, tad līdz gada beigām tas varētu būt vēl mazāks, prognozē Burovs.
Vienlaikus aug budžeta deficīts. “Labi, ka apstājāmies pie sarkanās līnijas un mums ir 2,999%,” pauda politiķis. Tomēr viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, arī Latvijā jābūt gataviem, ka turpmākajos gados arī pie mums budžeta deficīts pārsniegs 3%.
Arī valsts parāda apmērs, viņaprāt, turpinās pieaugt, ekonomikas recesijas apstākļos tuvojoties 50%. “Tā ir skumja, bet realitāte,” noteica Burovs.
Tikmēr nodokļu sistēma, viņaprāt, ir fiskāli neitrāla. Varot diskutēt par uzlabojumiem, bet tā ir fiskāli neitrāla. Viņa vērtējumā Latvijā ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana, kas liecinot par nelielu ēnu ekonomikas samazināšanos.
Burova ieskatā Latvijā galvenā problēma ir nevis nodokļi, bet investīciju piesaiste, ko kavē dažreiz nesaimnieciska rīcība, bažas uzņemties atbildību un ārkārtīgi liels birokrātijas slogs. Tāpat trūkstot sadarbības starp iesaistītajiem, pārliecināts deputāts. “Dažreiz politiķi baidās uzņemties atbildību, varbūt viņi ir neprofesionāli, bet ierēdņi sēž un novēro procesu. Ir tādas elementāras lietas, kas nav atrisinātas,” vērtēja Burovs.
Kā ziņots, nākamā gada valsts budžets tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK) ar 2,999% deficītu, otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā nopietnos izaicinājumus drošības jomā, tika pieņemts lēmums veidot “ļoti nospriegotu” budžetu, un EK par to ir informēta.
“Tas ir valdības risks, novadīt valsts budžeta gadu tādā veidā, lai mēs iekļautos šajā situācijā [budžeta deficīts 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)],” teica ministrs, akcentējot, ka valdības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai situāciju pārvaldītu.
Vienlaikus Ašeradens arī atzīmēja, ka ir jācer uz to labāko, taču ir jābūt gataviem arī sliktākajam scenārijam, uzsverot, ka Latvija ir gatava abām situācijām. Līdz šim valdība ir strādājusi ļoti apdomīgi ar izmaksām, kuras varētu būt virs pieļaujamā deficīta līmeņa, minēja finanšu ministrs, paužot cerību, ka arī nākamgad varēs tā turpināt.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības mehānisms nosaka, ka plānotais vai reālais valdības deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir norādījusi, ka Latvijas valdība ir izstrādājusi ekonomiski pamatotu 2025.gada budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā, jo Latvija, tāpat kā vairākas citas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts.
Šogad pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts arī uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu, daļēji novirzot papildu budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai.
“Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta “sarkano līniju” – 3% no IKP,” uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Tāpat ziņots, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no Ašeradena saņēma 2025.gada valsts budžeta projektu.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.
Lasiet arī: Viedoklis | Kurš nolēma, ka jāmelo: Sprūda un Kalniņa atbildība drona skandālā