Autore: Ilona Bērziņa/Viedokļa raksts
Ziemeļeiropas reģiona drošības un ārpolitikas foruma “Rīgas konference 2024”, kurš no 17. līdz 19.oktobrim norisinās Rīgā, uzmanības centrā šogad ir Eiropas drošības nākotne, kas ietver arī tādu jautājumu kā Krievijas opozīcijas spēju ietekmēt sabiedrisko domu. Starp runātājiem bija pieteikts arī viens no Krievijas opozīcijas līderiem Mihails Hodorkovskis, tomēr pēdējā brīdī viņš savu dalību atsauca. Kāpēc?
Eiropas drošības stabilitāte ir cieši saistīta ar to, kā beigsies Ukrainas pašreizējā aizsardzība pret Krievijas pilnvērtīgu iebrukumu, tādēļ ar Krieviju saistītie jautājumi tiks izdiskutēti plašā spektrā. Tai skaitā “Nakts pūču sesijā”, kura notiks saskaņā ar Chatham House Rule, un tātad tajā runātais publiski citēts netiks, diskutēs par to, vai un kādēļ Krievijas sabiedrības reakcija uz karu Ukrainā ir emocionāli nejūtīga. Tiks aplūkots Krievijas sabiedrības pašreizējais stāvoklis un iespējamā nākotne, ņemot vērā valsts politiskās, ekonomiskās un sociālās trajektorijas, starptautisko izolāciju un notiekošo karu Ukrainā kā spilgtu imperiālo ambīciju izpausmi, kā arī kas būtu jādara Krievijas politiskajai opozīcijai, lai iesaistītu Krievijas sabiedrību.
Visticamāk, Londonā dzīvojošā Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska uzstāšanās bija paredzēta tieši šajā paneļdiskusijā, tomēr pēdējā brīdī viņš savu dalību “Rīgas konferencē” atsauca. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar tā saucamo Ņevzļingeitas skandālu, kas skaļi atbalsojās visā Eiropā.
Organizatori: Personības būs interesantas un sarunas vērtīgas
Vēl pirms kļuva zināms, ka M.Hodorkovskis konferencē nepiedalīsies, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga, atbildot uz BNN jautājumu, vai, veidojot “Rīgas konferences” runātāju sarakstu, ir ņemts vērā ar M.Hodorkovska sadarbības partnera L.Ņevzļina vārdu saistītais skandāls par uzbrukumu vienam no Alekseja Navaļņija Korupcijas apkarošanas fonda (KAF) vadītājiem Leonīdam Volkovam, teica: “Mēs mēģinām sadarboties ar visām pusēm, kas pārstāv to [Krievijas] brīvo daļu. Mēs aicinājām visas iesaistītās puses, nešķirojot pēc skandāliem, tas nav mūsu uzdevums”. Viņa arī uzsver, ka konferences organizatori maksimāli centušies piesaistīt krievu zinātniekus, “kas mēģinājuši palikt brīvi un tikt prom no Krievijas”. Sigita Struberga piebilst, ka M.Hodorkovskis varbūt ir skaļākā, bet ne interesantākā no uzaicinātajām personām un min Londonas Karaliskās koledžas Krievijas institūta direktori Gulnazu Sharafutdinovu, Grenobles Alpu Universitātes pētnieku Iļju Kiriju, mākslinieci, rakstnieci un publicisti Katerinu Margolis. “Krievijas panelī mums būs arī Dirks Šūbels (Dirk Schuebel), kurš pārstāv Eiropas Ārējās darbības dienestu un specifiski strādā ar Krievijas jautājumiem. Tās personības, kuras par Krieviju runās, ir ļoti interesantas un sarunas būs vērtīgas.”
Krievijas opozīcija – arvien sašķeltāka
Tas, ka M.Hodorkovskis konferencē nepiedalīsies, kļuva zināms īsi pirms tās sākuma. Taujāta par iespējamiem iemesliem, S.Struberga pauda: “Man nav informācijas kāpēc, bet es pieņemu, ka viņš pats atcēla savu dalību”. Viņa gan norāda, ka tāda mēroga pasākumos kā “Rīgas konference” ir ierasta prakse, ka vairāki dalībnieki pēdējā brīdī “izkrīt”. “Tikko šodien (16.oktobrī – aut.) es saņēmu informāciju, ka Rumānijas aizsardzības ministrs ir atcēlis dalību, vēl viena dalībniece no Vašingtonas nelido veselības apstākļu dēļ,” saka LATO ģenerālsekretāre. Vai ir iespējams, ka M.Hodorkovskis nepiedalās tik liela mēroga ietekmīgā forumā kā “Rīgas konference” Ņevzļingeitas skandāla dēļ? Skaidras atbildes uz šo jautājumu nav, taču tādu iespējamību izslēgt nevar. Galvenokārt tādēļ, ka skandāla ietekmē jau tā sliktās attiecības starp abiem Krievijas opozīcijas spārniem kļuvušas katastrofālas.
Pēc KAF veiktās izmeklēšanas un filmas, kurā M.Hodorkovska līdzgaitnieks, bijušais Krievijas oligarhs Leonīds Ņevzļins apsūdzēts par uzbrukumu sērijas pasūtīšanu organizācijas vadītājiem, novilkusi vēl asāku robežu starp abām Krievijas opozīcijas nometnēm. Kā Vudro Vilsona Starptautiskās pētniecības centra Kenana institūta Krievijas jautājumiem veltītajā blogā raksta Jekaterina Kotrikadze: “Krievijas neatkarīgā politiskā un plašsaziņas līdzekļu kopiena saskaras ar visnopietnāko krīzi kopš Maskava pirms divarpus gadiem uzsāka vērienīgu iebrukumu Ukrainā. Viena opozīcijas frakcija ir apsūdzējusi citu par noziedzīga uzbrukuma organizēšanu.” Arī laikraksts “The Guardian” oktobra sākumā norādīja: “Apsūdzības ir izraisījušas šoku un cīņu trimdas Krievijas opozīcijas locekļu vidū, jo cilvēki apzinās, kādas sekas radīs šie atklājumi, ja tie ir patiesi.”
Ņevzļingeita draud plesties plašumā
KAF publiskotajā sarakstē starp bijušo Krievijas oligarhu, naftas giganta “Jukos” līdzīpašnieku Leonīdu Ņevzļinu un bijušo Krievijas juristu Anatoliju Bļinovu ir pierādījumi, ka Leonīds Ņevzļins, iespējams, devis rīkojumu uzbrukt trim Krievijas opozīcijas pārstāvjiem trimdā – KAF vadītājiem Leonīdam Volkovam un Ivanam Ždanovam un Krievijas opozīcijas ekonomista Maksima Mironova sievai Aleksandrai Petračkovai. Uzbrukumi notika Lietuvā, Šveicē un Argentīnā. Savukārt Anatolijs Bļinovs, kurš Polijā nolīga izsitējus uzbrukumam Volkovam, ceļojis pa Eiropu ar viltotu Latvijas nepilsoņa pasi. Policijā par to uzsākts kriminālprocess. Savukārt pēc “Bellingcat” vadošā žurnālista Krievijas jautājumos Hristo Grozeva teiktā, Ņevzļingeitas izmeklēšanā iesaistīts arī ASV Federālais izmeklēšanas birojs. Turklāt Hristo Grozevs publiski norādījis, ka skandāls draud plesties plašumā: “Ir pierādījumi par korupciju daudzās Eiropas valstīs, tostarp Centrāleiropā un Latvijā. Ir pierādījumi par korupciju plašsaziņas līdzekļos, kad, saskaņā ar sarakstes datiem, grupa vienojās ar mediju īpašniekiem par nepatiesas un diskreditējošas informācijas publicēšanu.”
“Paskaidrojot auditorijai, kas ir Nevzļins, Marija Pevčiha, pašreizējā KAF vadītāja, piemin arī Mihailu Hodorkovski – tagad trimdas politiķi un bijušo miljardieri, kas vadīja “Jukos” – lielu naftas kompāniju, kuru viņš ieguva 90. gados, pateicoties pretrunīgi vērtētiem darījumiem ar Kremli. Hodorkovskis un Nevzļins ir bijuši tuvi partneri kopš 20. gadsimta 80. gadiem, lai gan Hodorkovska līdzdalība šajā konkrētajā incidentā nav apstiprināta.
Kāpēc tad viņu pieminēt? “Bez Hodorkovska Ņevzļins vienkārši neeksistē,” saka Pevčiha, atbildot uz jautājumu telekanālā Dožd TV,” raksta T. Kotrikadze.
Kā L.Ņevzļins, tā M.Hodorkovskis visas KAF apsūdzības kategoriski noliedz.
Tomēr būtiskākā problēma ir jau minētā šķelšanās Krievijas opozīcijā un Ņevzļingeitas skandāls, lai kāds arī būtu tā iznākums, pagaidām kompromitē abas puses. Tādēļ varbūt ir labi, ka Mihails Hodorkovskis uz “Rīgas konferenci” tā arī neatbrauca. Jo konferences paneļdiskusijā “Krievijas sabiedrības nākotne: Atdzimšana vai sabrukums?” pieteiktā tēma – vai Krievijas sabiedrība ir pasīva tikai režīma represiju dēļ, vai arī ir citi faktori, ir aktuālāka kā jebkad agrāk.
Lasiet arī: Viedoklis | Kurš nolēma, ka jāmelo: Sprūda un Kalniņa atbildība drona skandālā
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!
