Ziņojumi par to, ka tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru drīzumā varētu pievienoties Krievijai cīņā pret Ukrainu, rosina diskusijas par Eiropas karavīru nosūtīšanu atbalstīt Kijivas aizstāvjus. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) paziņoja, ka Eiropas valstīm ir pienācis laiks atgriezties pie Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) priekšlikuma nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, pirmdien, 21.oktobrī, ziņo “Politico”.
“Ja apstiprināsies informācija par to, ka Krievijas slepkavu vienības ir apgādātas ar Ziemeļkorejas munīciju un militāro personālu, mums ir jāatgriežas pie idejas par karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu un citām Makrona ierosinātajām idejām,” rakstiskā komentārā “Politico” norādīja Landsberģis, kurš ir viens no Eiropas skaļākajiem Ukrainas atbalstītājiem.
Francijas prezidents šo priekšlikumu izteica februārī, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) to ātri noraidīja, solot, ka Ukrainā netiks izvietoti Eiropas vai NATO karavīri.
“Diemžēl mēs atkal atpaliekam, reaģējot, bet es ticu mūsu kopīgajai spējai veikt visus nepieciešamos proaktīvos pasākumus, lai prezidenta Makrona idejas pārvērstu darbībās,” piebilda Landsberģis.
“Gada sākumā [Francijas prezidents] Emanuels Makrons norādīja, ka varētu nosūtīt karavīrus. Gada beigās Ziemeļkoreja to patiešām izdarīja. Mēs joprojām atpaliekam, reaģējot uz eskalāciju, nevis to novēršot,” Lietuvas ārlietu ministrs svētdienas vakarā rakstīja vietnē “X”, aicinot atgriezties pie Makrona idejas “labāk vēlu, nekā nekad”.
Rietumu līderi piesardzīgi izturas pret ziņām par Ziemeļkorejas karaspēka došanos uz Ukrainu, un ne NATO vadītājs Marks Rite (Mark Rutte), ne ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins (Lloyd Austin) nav apstiprinājuši Dienvidkorejas un Ukrainas līderu apgalvojumus.
Tikmēr Dienvidkoreja plāno nosūtīt delegāciju uz NATO galveno mītni, lai apspriestu tās izlūkdatus par Ziemeļkorejas karaspēka pārvietošanos, un “Reuters” ziņo, ka otrdien, Dienvidkorejas amatpersonas paziņojušas, ka apsver iespēju tieši piegādāt Ukrainai ieročus, lai novērstu Ziemeļkorejas un Krievijas militārās saites.
Dažas amatpersonas apgalvo, ka Rietumi ir pārāk piesardzīgi.
“Es domāju, ka viņi to [apgalvojumu, ka izlūkdati nav pārbaudīti] izmanto kā attaisnojumu, lai neko nedarītu,” sacīja Riho Terrass (Riho Terhass), Igaunijas konservatīvais Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais ģenerālis, paužot pārliecību, ka apgalvojums par ziemeļkorejiešu pievienošanos Krievijai drīzumā apstiprināsies.
Terrass mazināja notikumu attīstības nozīmi, jo, viņaprāt, tas liecina, ka prezidenta Vladimira Putina vadītā Krievija ir “izmisusi” un meklē iespējas, jo paši nevēlas veikt mobilizāciju. Turklāt viņaprāt, tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru integrēšana krieviski runājošās vienībās būtu milzīgs operatīvs izaicinājums ar minimālu kaujas ietekmi.
Tomēr viņš piebilda, ka eiropiešiem vajadzētu atgriezties pie idejas par karaspēka izvietošanu Ukrainā.
“Ir svarīgi, ka mums vismaz būtu tāda iespēja,” sacīja Terrass, kurš no 2011. līdz 2018.gadam bija Igaunijas bruņoto spēku komandieris. “Katru reizi, kad mēs runājam par karaspēka izvietošanu Ukrainā, tas Putinam rada mazliet lielāku neskaidrību par to, kurp virzās konflikts – [un] tas ir labi.”
Lasiet arī: Dienvidkoreja izsauc Krievijas sūtni, lai izteiktu protestu pret Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu
Lasiet arī: Zelenskis saka, ka ASV piešķirs 800 miljonus dolāru dronu ražošanai Ukrainā
