Trešdien, 23.oktobrī, ASV pirmo reizi paziņoja, ka tām ir pierādījumi par to, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi 3 000 karavīru uz Krieviju iespējamai izvietošanai Ukrainā, kas varētu nozīmēt būtisku eskalāciju Krievijas karā pret Ukrainu, ASV aizsardzības ministram Loids Ostins (Lloyd Austin) sakot, ka tas būtu “ļoti, ļoti nopietni”, ja ziemeļkorejieši gatavotos karot Ukrainā, kā apgalvo Kijiva, bet pagaidām nav zināms, kāds ir viņu plāns, ziņo “Reuters”.
“Ir pierādījumi, ka Krievijā atrodas KTDR karaspēks,” žurnālistiem Romā sacīja Ostins, izmantojot Ziemeļkorejas oficiālo nosaukumu – Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR).
Vēlāk trešdien Baltā nama preses pārstāvis Džons Kērbijs (John Kirby) žurnālistiem sacīja, ka ASV uzskata, ka vismaz 3 000 Ziemeļkorejas karavīru iziet mācības trīs militārajās bāzēs Krievijas austrumos.
ASV noskaidrojusi, ka Ziemeļkorejas karavīri oktobra sākumā un vidū ar kuģi tika nogādāti no Ziemeļkorejas Vonsanas reģiona uz Krievijas austrumu pilsētu Vladivostoku, bet pēc tam nogādāti trīs militārajās mācību bāzēs Krievijas austrumos, sacīja Kērbijs.
“Ja viņi tiks izvietoti, lai cīnītos pret Ukrainu, viņi kļūs par godīgu mērķi,” viņš sacīja. “Viņi ir godīgs un likumīgs mērķis, un Ukrainas bruņotie spēki aizsargāsies pret Ziemeļkorejas karavīriem tāpat, kā viņi aizsargājas pret Krievijas karavīriem.”
Dienvidkorejas likumdevēji sacīja, ka pēc Dienvidkorejas valsts izlūkdienesta ziņām Phenjana ir apsolījusi nodrošināt kopumā aptuveni 10 000 karavīru, kuru izvietošanu paredzēts pabeigt līdz decembrim.
ASV norādīja, ka iespējamā Ziemeļkorejas spēku izvietošana varētu būt vēl viens pierādījums tam, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem ir problēmas ar spēku trūkumu.
Kremlis un Ziemeļkoreja iepriekš bija noraidījusi Seulas apgalvojumus par Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu kā “viltus ziņas” un “nepamatotas baumas”.
Gan Maskava, gan Phenjana arī ir noliegušas ieroču piegādes, taču tās ir apņēmušās stiprināt militārās saites un jūnijā parakstīja savstarpējās aizsardzības līgumu.
NATO sabiedrotie apspriežas jautājumā par Ziemeļkorejas spēku izvietošanu Krievijā, paziņoja NATO pārstāvis.
ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Maiks Tērners savā paziņojumā norādīja, ka ASV prezidentam Džo Baidenam vajadzētu ļaut Kijivai atbildēt ar ASV ieročiem, ja Ziemeļkorejas karaspēks “uzbruktu Ukrainai no Krievijas teritorijas”.
Dienvidkorejas likumdevējs, atsaucoties uz spiegu aģentūru, atklāja, ka Ziemeļkorejas varasiestādes ir centušās slēpt savu karavīru izvietošanu Krievijā. Viņš sacīja, ka Krievija ir pieņēmusi darbā tulkus un apmāca Ziemeļkorejas karavīrus izmantot modernu militāro aprīkojumu, piemēram, dronus, taču joprojām esot bažas par to, ka viņiem trūkst izpratnes par moderno karadarbību, kas varētu novest pie lieliem upuriem.
Paziņojumi nāk pēc tam, kad Seulas Nacionālais izlūkošanas dienests pagājušajā piektdienā paziņoja, ka Ziemeļkoreja nosūtījusi uz Krieviju aptuveni 1 500 karavīru, kuri pēc apmācības un aklimatizācijas, visticamāk, tiks nosūtīti kaujām Ukrainā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis arī apsūdzēja Phenjanu par tās gatavošanos nosūtīt 10 000 karavīru uz Krieviju, aicinot sabiedrotos reaģēt uz pierādījumiem par Ziemeļkorejas iesaistīšanos Krievijas karā.
Lasiet arī: Kara sekas: Ukrainas iedzīvotāju skaits samazinājies līdz dramatiskam līmenim
Lasiet arī: Ziņojumi par Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu atdzīvina runas par ES karaspēka izvietošanu Ukrainā
